“Onkoalianse” aicina nezaudēt laiku vēža pacientu ārstēšanā
Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse nosūtījusi Saeimas Budžeta komisijai priekšlikumus un prasības iekļaušanai 2024. gada valsts budžetā, lai jau nākamgad tiktu nodrošināti solītie uzlabojumi vēža pacientu aprūpē un ārstēšanā.
“Onkoalianse” aicina Saeimas deputātus nodrošināt 2024. gada valsts budžetā onkoloģijai solīto finansējumu pilnā apmērā atbilstoši Okoloģijas plāna pamatnostādnēm un nozares plānošanas pamatdokumentiem*, tostarp neatliekami un steidzami panākt uzlabojumus vēža agrīnā atklāšanā, aprūpē, zāļu pieejamībā un citās jomās.
“Vēža ārstēšanā pats svarīgākais ir laiks. Pirmkārt, tas ir laiks no pirmajām aizdomām par slimību līdz kvalitatīvai ārstēšanai: efektīvs skrīnings, neatliekami pieejams Zaļais koridors, laikus uzsākta terapija un laikus veikti izmeklējumi terapijas laikā un pēc tās. Tas ir arī laiks, kādā pie pacientiem nonāk jaunākie un iedarbīgākie medikamenti, ko nodrošina to savlaicīga iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā. Un, visbeidzot, tas ir cieņpilns laiks kopā ar tuvajiem gadījumā, kad nepieciešama paliatīvā aprūpe,” uzsver Edgars Āboliņš, “Onkoalianses” valdes loceklis.
Lai nezaudētu laiku no aizdomām līdz ārstēšanai, “Onkoalianse” prasa steidzami uzlabot Zaļā koridora darbību. Kaut gan normatīvie akti paredz, ka Zaļā koridora ietvaros no ģimenes ārsta apmeklējuma līdz primārās diagnostikas izmeklējumu rezultātiem maksimālais termiņš ir 14 dienas, bet laiks no diagnozes noteikšanas līdz ārstēšanas uzsākšanai nedrīkst pārsniegt 65 dienas, praksē gaidīšanas laiks bieži ir daudz garāks, atzīst E. Āboliņš.
Tāpat “Onkoalianse” aicina uzlabot skrīninga aptveri un efektivitāti, kas palīdzētu slimību konstatēt agrīnā stadijā.
“Šobrīd skrīninga darbība nav apmierinoša gan vienotas platformas trūkuma dēļ, gan nepietiekamu skrīninga iespēju dēļ, gan arī tādēļ, ka sabiedrība nav pietiekami un saprotami informēta par skrīninga nepieciešamību, iespējām un rezultātiem,” uzsver E. Āboliņš. Tādēļ “Onkoalianse” aicina spert vairākus soļus. (1) Sekmēt vienotas organizētā vēža skrīninga datu platformas izveidi, uzlabojot tā koordināciju, ieviešot kvalitātes un datu metodisko vadību, sistēmisku pārraudzību un kontroli visos skrīninga etapos atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām. (2) Lai palielinātu skrīninga aptveres rādītājus, jāizskata iespēja uzticēt sabiedriskajām organizācijām pienākumus, kas saistīti ar mērķgrupu apziņošanu, informēšanu un sabiedrības izglītošanu. (3) Izveidot valstī vienotu kārtību – vieglas piekļuves sistēmu, kādā pacienti saņem informāciju par valsts apmaksātā vēža skrīninga rezultātiem. (4) Noteikt, ka Slimību profilakses un kontroles centram līdz 2024. gada 1. pusgada beigām jāpublisko plāns, kas nodrošinātu ne tikai aptveres pieaugumu jau esošajiem valsts apmaksātajiem skrīninga veidiem, bet arī papildu (piemēram, plaušu) skrīningu eksperimentālu ieviešanu atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām.
“Onkoalianse” arī aicina nodrošināt ātri pieejamus valsts apmaksātos diagnostiskos un laboratoriskos izmeklējumus (piemēram, ehokardiogrāfiju) atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām, lai nezaudētu laiku vēža ārstēšanas procesā.
Vēža pacienti prasa ieviest starptautiskām klīniskajām vadlīnijām atbilstošu un pēctecīgu ārstēšanu visiem pacientiem neatkarīgi no vēža diagnozes. “Šobrīd Latvijā ar pamatterapiju ir nodrošināti tikai 39 %, ar ārstniecības pēctecību – 35 %, savukārt gan ar pamatterapiju, gan ārstniecības pēctecību pilnībā nodrošināti vien 27 % vēža diagnožu, kas ir netaisnīgi un nenodrošina vienlīdzību,” saka E. Āboliņš. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas terapijas iespējas visiem pacientiem, “Onkoalianse” aicina rast iespēju uzlabot inovatīvo zāļu pieejamību, jaunākās paaudzes personalizētās un mērķterapijas zāles tiem vēža veidiem, kam tās ir ierobežotas vai nav pieejamas vispār.
“Onkoalianse” atgādina, ka Latvijā atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem ir Eiropas Savienībā trešais zemākais onkoloģisko zāļu kompensācijas apjoms. Tāpēc nepieciešams nodrošināt kompensējamo medikamentu finansējuma pieaugumu atbilstoši datiem par pacientu skaita izmaiņām. “Onkoalianse” aicina onkoloģisko zāļu kompensācijai katru gadu palielināt plānveida finansējumu, tā papildinot onkoloģisko zāļu kompensācijas pamatbudžetu, kā arī ieviest tādus finansējuma pieauguma plānošanas principus, kas katru gadu nodrošinātu ārstēšanu ne tikai esošajiem, bet arī jaunajiem pacientiem un ļautu sarakstā iekļaut jaunus medikamentus un diagnozes, kā būtisku kritēriju izvirzot katra pacienta vajadzības.
Tapat būtiski, “Onkoalianses” ieskatā, ir pārskatīt individuālās zāļu kompensācijas principus. Individuālās zāļu kompensācijas limits – 14 228,72 EUR 12 mēnešu periodā – nav pārskatīts un mainīts kopš 2006. gada. Šī summa ir trīs reizes mazāka par to, ko viens onkoloģijas pacients ar diagnozi, kuras ārstēšanai kompensējamo zāļu sarakstā terapija ir iekļauta, “iztērē” 12 mēnešu periodā – vidēji 49 560 EUR. “Onkoalianse” aicina publiskot informāciju par pieprasīto individuālo kompensāciju apjomu onkoloģisko diagnožu gadījumā, norādot kopējo vienam pacientam nepieciešamo summu konkrētas diagnozes ietvaros, kā arī iztērēto finansējumu, kas kalpotu par pamatu diskusijai par kompensācijas limita pārskatīšanu.
“Onkoalianse” arī lūdz ātrāk izvērtēt jaunās onkoloģiskās zāles un iekļaut tās Kompensējamo zāļu sarakstā. Šobrīd, saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā gaida vairāk nekā 40 jaunu onkoloģisko zāļu. Organizācija aicina virzīt ātrāku tā sauktā zāļu gaidīšanas saraksta izvērtēšanu un/vai sarunu procedūras uzsākšanu un līgumu slēgšanu jaunu onkoloģisko zāļu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā. Tad šīs zāles būtu ātrāk pieejamas krūts, plaušu un nieru vēža, limfoleikozes un mieloleikozes, kā arī prostatas, aknu, olnīcu, bronhu, kuņģa un barības vada, dzemdes kakla, melanomas, kolorektālā un vairogzdziedzera ļaundabīgā audzēja pacientiem.
Kā norāda “Onkoalianse”, ne mazāk svarīgi ir arī nodrošināt cieņpilnu dzīves pēdējo laiku, sniedzot pieejamu un kvalitatīvu, valsts apmaksātu un mobilo komandu īstenotu paliatīvo aprūpi pacienta dzīvesvietā, kā arī sniegt atbalstu pacienta tuviniekiem.
“Onkoalianses” ieskatā, kritiski svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu vēža pacientu datu pieejamību, lai tiktu izveidots un jau no 2025. gada kvalitatīvi darbotos jaunais nacionāla līmeņa Vēža reģistrs. Tādēļ jau 2024. gadā būtu jāpublisko konkrētus soļus, kā tas tiks izstrādāts un izvērtēts.
*Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.-2024. gadam”
