OECD norāda uz Latvijas nepietiekamo rīcību ar redzi saistītas invaliditātes novēršanā; pacienti gaida zāles
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD 2022. gada ziņojums liecina, ka Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kur redzes veselība pasliktinās, tādēļ ir jānodrošina apstākļi, lai nenonāktu līdz redzes zaudēšanai, mediju pasākumā “Diabēta pacienti 20 gadus gaida valsts finansējumu redzes zaudēšanas novēršanai. Vai laika bijis par maz?” uzsvēra Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais. Redzes zaudēšanas sekas ir arī smaga depresija, kas sastopama bieži. Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka redzes zaudējums ir viens no smagākajiem veselības zaudējumiem, jo cilvēks ar redzi iegūst no 70 līdz 90% informācijas.
Pasākuma dalībnieki bija vienisprātis, ka savlaicīgi nodrošināta valsts apmaksāta ārstēšana diabēta pacientiem ļautu izvairīties no nopietnām komplikācijām un redzes zaudēšanas, kā arī samazinātu ar sociālekonomisko seku novēršanu saistītos valsts budžeta izdevumus.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora Alda Dūdiņa sniegto informāciju, 2023. gada beigās cukura diabēts kā invaliditātes cēlonis bija noteikts 3690 pieaugušajiem un 633 bērniem. Latvijā ir ap 10 000 cilvēku ar redzes invaliditāti, un, vērtējot pēc medicīniskajiem dokumentiem, 10 līdz 20% gadījumu invaliditātes cēlonis ir diabēts.
Diabēts ir hroniska slimība, kas, savlaicīgi neārstēta, izraisa smagas, dzīvību apdraudošas komplikācijas. Redzes bojājumi un pat tās zaudēšana skar daļu diabēta pacientu, daudzi no kuriem ir darbaspējīgā vecumā. Diemžēl līdz šim vismaz 20 gadus šī pacientu grupa bijusi ignorēta, jo nav piešķirti valsts budžeta līdzekļi efektīvas terapijas apmaksai. Šī terapija tiek apmaksāta no valsts budžeta daudzās Eiropas valstīs, tajā skaitā arī Igaunijā un Lietuvā. Lai gan Eiropas komisija diabēta un tā izraisīto sarežģījumu ārstēšanas uzlabošanu pasludinājusi par vienu no prioritātēm, Latvijā, neraugoties uz progresu, diabētam un ar to saistītiem redzes bojājumiem arvien vēl nav pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane uzsvēra, ka diabēta pacientu nepiepildīto vajadzību saraksts ir ļoti garš. Jo mazāk valsts iegulda savlaicīgā un efektīvā ārstēšanā, jo lielāki ir budžeta izdevumi problēmu un seku novēršanai, kam piekrīt arī Labklājības ministrija. 75% no diabēta aprūpes izmaksām valstij veido tieši komplikāciju ārstēšana, kas ir arī diabēta izraisīta mākulas tūska.
“Diemžēl ārstēšana ar zāļu ievadi acīs no valsts budžeta apmaksāta netiek, pacienti bieži vien ir bezpalīdzīgi un viņiem nav iespēju saglabāt redzi. Savlaicīgai un efektīvai ārstēšanai ir ļoti liela ietekme gan uz valsts veselības, sociālo budžetu, gan uz iedzīvotāju darbspēju, dzīves kvalitāti un mūža ilgumu. Diabēta pacientu skaits ir sasniedzis 100 000 un turpina pieaugt, tāpēc, daudzus gadus atliekot lēmumus par šo terapiju, kas pasargā cilvēkus no akluma, un citu medikamentu kompensāciju, tiek palielinātas diabēta pacientu ārstēšanas un invaliditātes izmaksas,” akcentēja Gunta Freimane.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka Veselības ministrija pievērš lielu uzmanību diabēta aprūpes uzlabošanai. Ministrija atbalsta nepieciešamību nodrošināt apmaksātu terapiju diabēta pacientiem redzes komplikāciju novēršanai, tādēļ kopā ar Nacionālo veselības dienestu strādā pie finansējuma atrašanas. Prioritārajām pacientu grupām trijos gados kopumā būtu vajadzīgi aptuveni 2,5 miljoni eiro. Pagaidām nav zināms, vai šos līdzekļus būs iespējams piešķirt no 2025. gada.
Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags skaidroja, ka 20 gadu laikā, kopš Latvijā pieejamas zāles tīklenes tūskas ārstēšanai, situācija nav mainījusies un medikamentus pacientiem valsts neapmaksā, līdz ar to ārstēšanas pieejamība ir ierobežota. Izmaksas lielāko daļu pacientu attur no ārstēšanas, tas, savukārt, noved pie redzes pasliktināšanas un invaliditātes. Sākot ārstēšanu savlaicīgi, ir iespējams pacientam redzi atgriezt tādā stāvoklī, kāda tā ir bijusi diabēta diagnozes brīdī, vai apturēt progresiju.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča aicināja domāt par valsts budžeta līdzekļu investēšanas lielāku efektivitāti un piešķirot finansējumu, raudzīties ārpus katras ministrijas darbības jomas: “Ja mēs saskaitītu valsts tēriņus, maksājot invaliditātes pensiju, sniedzot rehabilitācijas pakalpojumus un palīgtehniku, tad tā noteikti būtu pietiekami liela nauda, lai cilvēks neiegūtu invaliditāti, ja vien šī nauda būtu kopējā valsts kabatā, nevis vienas vai otras ministrijas kabatā, un ārstēšanai tiktu piešķirta savlaicīgi.”
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs Edmunds Cepurītis uzsvēra, ka pacientu iespējas pašiem samaksāt nedrīkst būt par kritēriju veselības pakalpojumu saņemšanai, tāpēc šī pieeja ir jāmaina, no valsts budžeta nodrošinot zāļu apmaksu un savlaicīgu ārstēšanu. Kā vienu no iespējām papildu līdzekļu meklējumiem viņš minēja priekšlikumu celt saldināto dzērienu akcīzi.
Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” struktūrvienības “Senioru Saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone pauda, ka cilvēkiem ar redzes problēmām būtiski krītas dzīves kvalitāte, tāpat acu slimību ārstēšana rada lielu finansiālu slogu kā ģimenēm, tā arī netiešā veidā valsts budžetam, tādēļ šīm slimībām ir jāpievērš ievērojami lielāka uzmanība. To apliecinājusi arī organizācijas veiktā dažādu vecuma grupu senioru aptauja. Piemēram, atbildot uz jautājumu par prioritārajām vajadzībām attiecībā uz acu veselību, 92% respondentu nosauca maksājumu kompensāciju, bet vairāk nekā puse – ārstu sadarbību. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norāda uz speciālistu pieejamības nozīmi.
Diskusijas ieraksts pieejams ŠEIT.
