Nozares profesionāļus neapmierina kompensējamo zāļu pieejamība Latvijā
Viņš norādīja, ka veselības aprūpei kopumā valsts finansējums 2013.gadā ir 3,15% no iekšzemes kopprodukta un ar tendenci samazināties.
"Latvijā kopš 2011.gada valsts finansējums zāļu kompensācijai ir otrs zemākais ES, mūs apsteigusi pat Rumānija, vēl mazāks finansējums ir tikai Bulgārijai. Mēs tālu atpaliekam arī no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas," uzsvēra Leja.
Viņš gan norādīja, ka ambulatorā aprūpe ir prioritāte, bet efektīvas ārstēšanas nodrošināšanai adekvāti līdzekļi netiek paredzēti. Līdz ar to valsts kompensēto medikamentu pieejamība Latvijā nav apmierinoša - it sevišķi jaunu, izmaksu efektīvu kompensējamo zāļu pieejamība.
"Diemžēl pēdējos gados valsts koncentrējās galvenokārt uz zāļu kompensācijai atvēlēto līdzekļu ekonomēšanu un kompensējamo zāļu cenu samazināšanu, aizmirstot par to, ka efektīva zāļu kompensācijas sistēma ļauj ne tikai ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, bet arī samazināt saslimstību, hospitalizāciju un mirstību. Valsts kompensējamo zāļu budžets ir nevis izdevums, bet gan efektīva investīcija, kas palīdz attīstīt Latvijas tautsaimniecību," skaidroja Leja.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas pārstāvis Juris Bundulis arī atzīmēja, ka sistēmā joprojām ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. "Jāveic padziļināta analīze par finansējuma apjoma ietekmi uz iedzīvotāju galvenajiem veselības rādītājiem, jāpilnveido iepirkumu procedūra tā, lai veicinātu zāļu pieejamību un nesarežģītu zāļu ražotāju darbības plānošanu, kā arī jānosaka skaidri kritēriji tam, kā sarakstā tiek iekļauti jauni medikamenti."
Savukārt Aptiekas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe skaidroja, ka ārstu, aptieku un farmaceitu sabiedrībai ir pilnīgi skaidrs, ka kompensējamo medikamentu budžets ir kritiski nepietiekošs, kādreiz ir nosaukti vajadzīgie 100 miljoni latu gadā, lai tuvotos minimālajam līmenim.
"Patlaban iedalītos 78,5 miljonus [latu] varētu pārvaldīt efektīvāk, ja nozare varētu vienoti skatīties uz būtiskāko - atrast praktiskus risinājumus, kas vairotu medikamentu pieejamību pacientiem. Pašreizējais regulējums atbilst pagājušā gadsimta praksei, un to ir iespējams uzlabot, paātrinot informācijas apriti un koriģējot normatīvos aktus, lai šai informācijas plūsmai radītu labvēlīgu vidi," norādīja Zemdega-Grāpe.
Lai rosinātu nozares profesionāļu un pacientu diskusiju par kompensējamo zāļu sistēmas attīstību, 27.februārī nacionālā ziņu aģentūra LETA aicina uz konferenci "Kompensējamie medikamenti 2013-2020", ko atklās veselības ministre Ingrīda Circene. Tās noslēgumā plānots apkopot priekšlikumus sadarbības uzlabošanai, kas tiktu iesniegti Veselības ministrijā.
Lai uzklausītu iedzīvotāju viedokli par zāļu pieejamību un pacientu iespējām izvēlēties, konferencē uzstāties aicināta Iveta Neimane no Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" un ģimenes ārsts Andris Baumanis. Savukārt konkurences situāciju sistēmā, tās dalībnieku atbildību par zāļu pieejamības nodrošināšanu, kā arī to ierobežojošos faktorus skaidros Latvijas Konkurences padome, medikamentu ražotāji, Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija un Aptieku Attīstības biedrība.
Konference trešdien, 27.februārī, no plkst.9.30 līdz plkst.15.30 notiks Rīgā, viesnīcā "Maritim Park Hotel Riga", kas ir viena no partnerēm tās rīkošanā līdz ar žurnālu "Doctus", "Prike" un tulkošanas aģentūru "Mestako".
Konferenci notiks sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociāciju. Iepazīties ar programmu un pieteikties ir iespējams tīmekļa mājaslapā "http://bigevent.lv/medikamenti".
Rīga, 20.febr., NOZARE.LV.
Foto: Pilseta24.lv
