Nobela medaļa tagad apskatāma muzeja ekspozīcijā
Foto: LETA
Pēc vairāku gadu pārtraukuma 10. janvārī plkst. 12.30 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklās Nobela prēmijas laureāta, krievu biologa, celulārās imunitātes teorijas pamatlicēja Iļjas Mečņikova ekspozīciju. Šī ekspozīcija ir īpaša tāpēc, ka apmeklētāji varēs apskatīt vienīgo Nobela medaļu Latvijā, portālu MEDICINE.LV informēja Ieva Lībiete.
Medaļa piešķirta Iļjam Mečņikovam 1908.gadā medicīnas un fizioloģijas kategorijā par pētījumiem imunitātes jomā. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā glabājas visa Iļjas Mečņikova kolekcija, kura pirmo reizi tika apkopota un izstādīta Iļjas Mečņikova Memoriālajā muzejā Maskavā 1926.gadā, taču no 1975.gada kolekcija atrodas Rīgā.
Iļja Mečņikovs piedzima Ivanovkā, nelielā Krievijas ciematā netālu no Harkovas. Skolas gaitas viņš uzsāka Harkovā. 1864. gadā viņš pabeidza Harkovas Universitātes dabaszinātņu fakultāti. Šajos gados Mečņikovs iepazinās ar Dravina grāmatu "Sugu izcelšanās" – viņu aizrāva evolūcijas teorija, kas, kā viņš pats to vēlāk atzina, atstāja lielu iespaidu uz viņa tālāko zinātnisko darbību.
Pēc universitātes beigšanas, lai izstrādātu savu "kandidāta" disertāciju, Mečņikovs izvēlējās pētīt jūras faunu, tāpēc 1864. gadā viņš devās uz Heligolandes salu, bet pēc tam specializējās vairākās universitātēs Vācijā. 1865. gadā Mečņikovs, pētot plakantārpus Gīsenes Universitātē, savukārt doktora pētījumu viņš veica Neapolē, aprakstot tinteszivju (Sepiola) un vēžveidīgo (Nelalia) embrionālo attīstību.
1867. gadā Mečņikovs atgriezās Krievijā, kur, būdams tikai 22 gadus vecs, sāka strādāt par docentu Odesas un Sanktpēterburgas universitātēs. 1870. gadā viņš kļuva par profesoru zooloģijā un salīdzinošajā anatomijā Odesas Universitātē.
1882. gada ziemā, lai turpinātu pētījumus par jūras faunu, Mečņikovs devās uz Mesīnu Itālijā, nodibināja tur savu privāto laboratoriju, kur atklāja fagocitozes fenomenu – īpašu cilvēku un dzīvnieku organisma šūnu (fagocītu) spēju aktīvi satvert un sagremot organismam svešu vielu daļiņas (arī mikroorganismus). 1888.gadā sāk strādāt Pastēra institūtā Parīzē. Pastēra institūtā Mečņikovs strādājis arī pie holēras, sifilisa, tuberkulozes un mēra pētījumiem
Atklāšanas dienā apmeklētāji varēs apskatīt arī citus ordeņu un apbalvojumus, kuri ikdienā ekspozīcijā nebūs apskatāmi.
