No 2023. gada 1. aprīļa no valsts līdzekļiem tiks apmaksāts speciālais uzturs (medicīniskais papilduzturs). Tam var pieteikties cilvēki, kuri dažādu slimību dēļ sirgst no uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas. Tas ir īpaši aktuāli onkoloģiskajiem pacientiem, cilvēkiem ar hroniskām vai neiroloģiskām slimībām, psihiskiem traucējumiem, kā arī senioriem. Līdz šim cilvēki no savas kabatas izdzīvošanai bija spiesti tērēt vairākus simtus eiro mēnesī. 2019. gadā labdarības akcijā “Dod pieci!” sabiedrība ziedoja speciālajam uzturam smagi slimiem pacientiem, bet pēdējos gados līdzekļus pacientu atbalstam vāc Ziedot.lv. Paplašinot pacientu loku, kas var saņemt valsts apmaksātu speciālo pārtiku, finansiālais slogs nu vairs negulsies uz pacientu, to tuvinieku vai ziedotāju pleciem.

Ar 2019. gada “Dod pieci!” labdarības akciju tika izgaismota problēma Latvijas sabiedrībai – valsts nenodrošina apmaksātu speciālu pārtiku visiem pacientiem, kuri cieš no nepietiekama uztura. Pēc publiskas jautājuma apspriešanas izdevās panākt, ka pārtiku, kuru cilvēks saņem caur kuņģī vai zarnu traktā ievadītu caurulīti, kā arī caur vēnu, apmaksā valsts. Tomēr speciāls uzturs, kas pilnvērtīgai uzturvielu uzņemšanai un organisma funkcionēšanai nepieciešams onkoloģiskajiem pacientiem, cilvēkiem ar neiroloģiskām un citām slimībām, kā arī senioriem, palika kā solījums. 

“Speciālā pārtika vidēji mēnesī izmaksā ap 200 eiro. Cilvēki to bieži nevar atļauties, nelieto vispār, vai lieto tikai tad, kad var to atļauties. Svarīgi, ka speciālo uzturu pacienti var saņemt atbilstoši ārstu rekomendācijām, nevis atkarībā no savas finansiālās situācijas. Valsts atbalsts speciālā uztura apmaksā ir bijis ilgi gaidīts un ļoti vajadzīgs. Tas sniegs iespēju cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams, saņemt valsts apmaksātu speciālo uzturu,” stāsta labdarības portāla “Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta. “Pēdējo 3 gadu laikā Ziedot.lv no līdzcilvēku ziedojumiem apmaksājis speciālo uzturu 282 smagi slimiem cilvēkiem 216 tūkstošu eiro apmērā. Vidēji Ziedot.lv ik mēnesi vēršas 30 cilvēki. Citiem palīdzība vajadzīga pēdējā dzīves posmā vien pāris mēnešu garumā, bet ir arī tādi, kuriem palīdzība sniegta pat vairāku gadu garumā, kamēr ir intensīvs ārstēšanās process – operācija, staru terapija un ķīmijterapija vai pacients ir ilgstošā paliatīvā aprūpē. Valsts atbalsta trūkuma dēļ uz smagi slimo cilvēku un viņu tuvinieku pleciem ir ļoti smaga psihoemocionāla un finansiāla nasta.” 

Lai arī nepietiekams uzturs bieži asociējas ar pārtikas trūkumu pasaules nabadzīgajos reģionos, problēma ir izplatīta un nepietiekami ārstēta arī attīstītajās valstīs, tostarp arī Latvijā. Uzturvielu nepietiekamība organismā jeb malnutrīcija nozīmē, ka cilvēka organisms neuzņem nepieciešamo uzturvielu (piemēram, olbaltumvielu, minerālvielu, vitamīnu) daudzumu, kas vajadzīgas, lai organisms varētu pilnvērtīgi darboties. Tas izraisa nelabvēlīgu ietekmi uz ķermeni – cilvēkam strauji zūd svars, muskuļu masa, pazeminātās imunitātes dēļ palielinās risks saslimt ar infekcijas slimībām, ārstēšanas un atveseļošanās process ir ilgāks un ir augstāks komplikāciju risks. Bez atbilstoša uztura papildinājuma cilvēks novārgst, var zaudēt dzīves kvalitāti un palikt atkarīgs no līdzcilvēkiem. Ielaistos gadījumos cilvēks nepietiekama uztura dēļ var zaudēt dzīvību. Uzturvielu nepietiekamība var attīstīties, ja cilvēkam ir grūtības ēst, ir traucēta uzturvielu uzsūkšanās un izmantošana organismā vai uzturs nav pieejams sociālu iemeslu dēļ. Malnutrīcija var rasties arī dažādu slimību ietekmē. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka organisms spēj cīnīties un atveseļoties, pacientam salīdzinājumā ar cilvēku, kas necieš no uzturvielu nepietiekamības, nepieciešams palielināts uzturvielu, it īpaši olbaltumvielu, daudzums, kas pietiekamā koncentrācijā atrodamas tikai speciālajā uzturā.

Speciālais uzturs ārkārtīgi nepieciešams onkoloģijas pacientiem. Aptuveni 70% onkoloģisko pacientu cieš no malnutrīcijas. Dažiem vēža veidiem šis rādītājs ir pat augstāks. Savukārt, apmēram 10-20% no visiem nāves gadījumiem onkoloģisko pacientu vidū ir tiešā veidā saistīti ar uzturvielu trūkumu, nevis ar pamatslimību.

“Speciālā uztura kompensācija ir neatsverams ieguldījums Latvijas pacientu aprūpē. Onkoloģiskās slimības ir pārbaudījums cilvēka organismam. Vēzis līdzinās parazītam, kas no organisma absorbē lielu daļu vērtīgo uzturvielu, nodrošinot savu augšanu. Tāpat cilvēks zaudē svaru gan operācijas procesā, gan ārstēšanas laikā, piemēram, ķīmijterapijas vai staru terapijas dēļ. Pēc šīm manipulācijām organisma resursi ir stipri cietuši. Nodrošinot pacientam nepieciešamo uzturu, terapijas panesamība un efektivitāte palielinās vismaz par 20%, kas savukārt dod ieguvumu pacienta dzīvildzē. Tāpat uzlabojas cilvēka dzīves kvalitāte un pašsajūta. Ārkārtīgi liels prieks, ka turpmāk šī nepieciešamā uztura finansiālais slogs vairs negulsies uz pacientu pleciem,” komentē Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa.

Paaugstinātā riska zonā atrodas arī seniori pēc 70 gadu vecuma, cilvēki ar neiroloģiskām vai hroniskām slimībām. Aptuveni 40% šo pacientu, kuri tiek uzņemti slimnīcās, tur nonāk nepietiekama uztura dēļ. Vērība jāpievērš arī cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem.

Lai izprastu, vai cilvēka konkrētajam veselības stāvoklim nepieciešams speciālais uzturs, ir jākonsultējas ar  ārstu vai uztura speciālistu. Savukārt ārsts, kuram noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu, nosūtīs pacientu uz konsultāciju Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Enterālās un parenterālās ēdināšanas pacientu aprūpes kabinetā. Tas nodrošinās ne tikai speciālās pārtikas izsniegšanu un piegādi, bet arī piedāvās uztura speciālista un medicīnas māsas klātienes un attālinātas konsultācijas pacientiem un to tuviniekiem.