NMPD mediķi aicina "Rimi" Rīgas maratona dalībniekus būt atbildīgiem par savu veselību un novērtēt gatavību skrējienam

Garo distanču skriešana ir viens no grūtākajiem izturības sporta veidiem. Slodzes laikā notiek liels enerģijas patēriņš, tādēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi visus sportistus un skriešanas entuziastus, kas nedēļas nogalē – 14. un 15. maijā – piedalīsies "Rimi" Rīgas maratonā, aicina nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai.

NMPD mediķi atgādina par svarīgāko:

• Ja tev pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma, rūpīgi pārdomā dalību skrējienā. Iespējams, organisms vēl nav atguvies, tāpēc par gatavību skriet vēlams konsultēties ar savu ārstējošo ārstu vai ģimenes ārstu;
• Vismaz  pāris dienas pirms skrējiena parūpējies par mierīgāku režīmu, labu miegu un atpūtu. Ja skriesi pēc nakts ballītes un nesagatavojies, riskē maratona noslēgumu pavadīt slimnīcā!
• Skrējiena rītā izpildi ātru veselības testu, atbildot uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, saaukstēšanās simptomu, vai nejūti nogurumu, vai naktī esi pietiekami izgulējies, vai esi uzņēmis pietiekami šķidruma un lietojis pareizu uzturu, vai kas nesāp? Ar visiem testa jautājumiem vari iepazīties "Rimi" Rīgas maratona mājaslapā https://rimirigamarathon.com/lv/dalibnieku-celvedis/;
• Pirms starta numura reversa pusē dalībniekiem vai pilngadīgajai personai, kura ir pieteikusi nepilngadīgo, jāaizpilda informācija ar dalībnieka veselības stāvokļa datiem. Norādītā informācija būtiski atvieglos mediķu darbu, ja tev būs nepieciešama palīdzība;
• Skriešanas sacensību laikā ir būtiski nepieļaut slāpju rašanos, tādēļ rekomendējams skrējiena laikā izmantot katru ūdens paņemšanas punktu, lai  varētu ieņemt vismaz dažus ūdens malkus, kas novērsīs dehidratācijas risku. Dehidratācijas jeb organisma atūdeņošanās pirmās pazīmes ir sausums mutē, slāpes, skriešanas tempa samazināšanās, savukārt, ja dehidratācija pastiprinās, sākas reiboņi, runas traucējumi un muskuļu krampji.
• Skrējiena laikā novērtē savus spēkus atbildīgi. Izvēlies savai gatavībai atbilstošu skriešanas tempu – ja nepieciešams, skrien lēnāk vai pārej uz soļošanu;
• Ja skrējiena laikā tomēr nejūties labi, nemēģini “par katru cenu” sasniegt finišu. Ieklausies savās sajūtās un laikus ej malā, lai atveldzētos un atpūstos;
• Ja trasē jūti diskomfortu (parādās nespēks, vājums, galvas reibšana, redzes miglošanās, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, spiedoša sajūtu krūtīs, elpas trūkums), nekavējoties pārtrauc skriet un vērsies pie mediķiem! NMPD mediķi aicina ieklausīties arī trases malā esošajos veselības uzraugos, ja viņi tev iesaka pārtraukt skriešanu;
• Lai arī Covid-19 infekcijas izplatības temps ir izteikti mazinājies, tomēr joprojām ir svarīgi ievērot galvenos augšējo elpceļu infekciju izplatību ierobežojošos pasākumus, jo īpaši, ja vispārējā veselības stāvokļa vai hronisku saslimšanu dēļ ietilpsti paaugstināta riska grupā, kurai iespējama inficēšanās ar Covid-19 varētu izraisīt dzīvībai bīstamus sarežģījumus.

Maratona laikā mediķi dežurēs vairākās vietās. Uz vietas atradīsies sešas NMPD brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigāde. Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī pirmās palīdzības postenī un NMPD mediķu teltī, kas atradīsies finiša zonā. Savukārt pie ūdens ņemšanas vietām dežurēs un trasē ar velosipēdiem līdzi skrējējiem dosies brīvprātīgie – topošie mediķi, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta, atveldzēšanās vai mediķu palīdzība.