NMP dienesta mediķi aicina būt piesardzīgiem Lieldienu brīvdienās un atgādina, ja nepieciešama ātrā palīdzība - zvani 113

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi iedzīvotājiem vēl mierīgas un saulainas Lieldienas un atgādina - ja svētkos un garajās brīvdienās pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis vai noticis negadījums, apdraudot veselību vai dzīvību,  ātro palīdzību var izsaukt, zvanot 113.

Lai brīvdienās nebūtu jāmeklē ārsta palīdzība, NMP dienesta mediķi aicina ievērot mērenību un piesardzību gan aktīvi atpūšoties, gan svinot svētkus.

Iespējams, tieši Lieldienās tiks atklāta „grilēšanas sezona”, tādēļ ātrās palīdzības mediķi īpaši aicina uzmanīt bērnus, kuri var piekļūt degšķidrumam, to iedzert un bīstami saindēties vai pieskarties pie karsta grila un gūt smagus apdegumus.
Neatņemama svētku sastāvdaļa ir olu krāsošana un ēšana, kā arī kopīga mielasta gatavošana un baudīšana. Lai izvairītos no veselības sarežģījumiem, kas saistīti ar kuņģa zarnu traktu, atcerieties, ka iegādājoties pārtikas produktus, jāpievērš uzmanība to derīguma termiņam. Tāpat ņemiet vērā - ja Lieldienās krāsotās olas jāuzglabā ilgāk, tās vēlams turēt ledusskapī un izņemt tikai pirms lietošanas, lai nesabojātos. Tāpat aicinām ievērot mērenību ēdot olas un citus pārtikas produktus, īpaši tad, ja pirms Lieldienām ievērots gavēnis.

Viena no bērnu iemīļotākajām atrakcijām Lieldienās ir šūpošanās. Pieaugušajiem jāatceras, ka bērni šūpojoties bez pieaugušo klātbūtnes var gūt smagas traumas – sistas brūces, galvas trauma, vai pat sapīties šūpoļu striķos. Mazus bērnus vēlams šūpot šūpolēs, kam ir aizsargājošas malas, lai bērns nevarētu no tām izkrist un savainoties.

Aktīvā atpūta, braukšana ar riteni un skrituļslidām ir veselīgs brīvā laika pavadīšanas veids, tomēr arī šāda sportošana bērniem bez pieaugušo klātbūtnes nav vēlama, jo īpaši pirmajos pavasara mēnešos, kad sportiskās iemaņas pēc ziemas vēl tiek apgūtas vai atsvaidzinātas. Svarīgs priekšnoteikums drošai sportošanai ir tādas vietas izvēle, kur bērnu neapdraud citi transporta līdzekļi. Tāpat vecākiem atgādinām, ka braucot ar riteni un skrituļslidām, galvā jāliek ķivere un ir vēlami arī roku un kāju sargi, kas mazinās kritiena un traumu ietekmi uz veselību. Vecākus aicinām arī atcerēties, ka ar savu rīcību rādāt piemēru bērnam – pārliecinieties, ka jūsu rādītais piemērs ir viņu veselībai un dzīvībai drošs.   
 
Ja esat nolēmuši brīvdienās sakopt māju un dārzu – esiet piesardzīgi strādājot ar cirvjiem, zāģiem un citām elektroierīcēm. NMP dienesta mediķu pieredze liecina, ka tieši pavasarī palielinās izsaukumu skaits, kas saistīts ar ķermeņa daļu amputācijām, strādājot ar minētajiem instrumentiem.

Tāpat aicinām vecākus neatstāt bērnus bez uzraudzības, ja istabā ir atvērts logs. Pēdējās nedēļas laikā, diemžēl, jau noticis negadījums, kad izkrītot no trešā stāva loga smagas traumas guvis mazs bērns. Arī kritiens no palodzes vai kādas citas virsmas, var radīt bīstamas traumas.  

Saulainās pavasara dienas nereti cilvēkiem maldīgi liek domāt, ka ir pietiekami silts, lai staigātu plānā apģērbā. Tomēr tieši laikam nepiemērota apģērba izvēle var veicināt veselības problēmu – saaukstēšanās, sapūstas muguras sindroma u.c. – rašanos, kā rezultātā jāmeklē ārsts.

Dabā pamodušās pirmās ērces, tādēļ pēc pastaigas svaigā gaisā pa mežu, parku vai pļavu, aplūkojiet apģērbu, lai pārliecinātos, vai pie tā nav pieķērusies ērce. Arī nesot mājās pūpolus vai bērza zarus, pirms ienākšanas mājās tos der kārtīgi apskatīt un nopurināt.

Ja svētkos tiek lietots alkohols, tas jādara ar mērenību. NMP mediķi atkārtoti atgādina - alkohola lietošana nav savienojama ar transporta līdzekļa vadīšanu un ugunsdrošību.
   

Zvani 113 - ātrajai palīdzībai šādos gadījumos:

•    pēkšņa saslimšana, trauma, nelaimes gadījums,
•    pēkšņi sirdsdarbības traucējumi, sāpes sirds apvidū, auksti sviedri, samaņas zudums,
•    dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana,
•    pēkšņs elpas trūkums, smakšanas lēkmes vai aizdusa,
•    pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums,
•    pēkšņas sāpes vēderā, saindēšanās, vemšana, intensīva caureja,
•    pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi,
•    pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai urinācijas traucējumi,
•    smagas alerģiskas reakcijas,
•    pēkšņi psihiski traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums,
•    ja jānogādā dzemdētāja uz dzemdību nodaļu.



Laura Bundule,
NMP dienesta Komunikācijas nodaļa