Somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut objektīvs un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts. Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast.

Kas ir veģetatīvā nervu sistēma?

Ķermeņa funkcijas un iekšējos orgānus (sirdsdarbību, elpošanu, kuņģa un zarnu trakta darbību, urīna izvadi) regulē veģetatīvā nervu sistēma, kas darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles. Veģetatīvā nervu sistēma iedalās divās daļās:

1. Simpātiskā nervu sistēma – sagatavo organismu aktīvai darbībai. Pārnestā nozīmē to varētu raksturot kā organisma sagatavošanos cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Simpātiskajai nervu sistēmai aktivizējoties, paātrinās sirdsdarbība, sasprindzinās muskuļi un palielinās to spēks, paplašinās acu zīlītes, paātrinās vielmaiņas procesi, samazinās gremošanas sulu izdalīšanās, paplašinās elpvadi jeb bronhi. Simpātiskā nervus sistēma pastiprināti darbojas, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu.

2. Parasimpātiskā nervu sistēma – sagatavo organismu mieram un atpūtai. Parasimpātiskajai nervu sistēmai aktivizējoties, palēninās sirdsdarbība, elpošana, sašaurinās elpvadi, samazinās muskuļu saspringums un spēks, sašaurinās acu zīlītes, palielinās gremošanas sulu izdalīšanās.

Kā veģetatīvo nervu sistēmu ietekmē emocijas?

Emocijas palīdz pielāgot veģetatīvās nervu sistēmas darbību cilvēka vajadzībām. Piemēram, ieraugot mežā čūsku, izjūtam bailes. Šajā brīdī aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, organisms acumirklī ir gatavs bēgšanai. Savukārt, piesēžoties pie skaisti klāta vakariņu galda, izjūtam labsajūtu un patiku. Tas "iedarbina" parasimpātisko nervu sistēmu, un cilvēka organisms ir gatavs atslābt un mierīgi baudīt maltīti. Dažādas emocijas ir normāla un veselīga izpausme. Taču reizēm nonākam situācijās, kad savas emocijas ir grūti pieņemt, saprast un izteikt. Piemēram, darbā cilvēkam tiek uzlikti arvien vairāk un vairāk pienākumi, taču darba samaksa nemainās. Cilvēkam ne tikai pieaug slodze, bet arī spriedze, stress, neapmierinātības sajūta, varbūt pat dusmas. Neizrunājot un neatrisinot nepatīkamās emocijas, tās sāk cilvēku "grauzt" no iekšienes.

Esot nemitīgas neapmierinātības, spriedzes un pārslodzes stāvoklī, organisms visus savus spēkus sāk tērēt slodzes, stresa un spriedzes izturēšanai, darbojas "izdzīvošanas režīmā". Aktivizējas simpātiskā nervu sistēma. Nepazināti ieslēdzas veselu ķīmisko reakciju virkne – sirdsdarbība paātrinās, asinīs lielākā daudzumā izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas ķīmiska viela glikogēns, kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar enerģiju, elpošana kļūst straujāka, lai plaušām pieplūstu vairāk skābekļa, muskuļi saspringst, lai būtu gatavi fiziskai darbībai, ja tāda būs nepieciešama, pastiprinās sviedru izdale, lai atvēsinātu ķermeni, ja gadījumā fiziska darbība patiešām tiek realizēta. Stresa un ilgstošas smagas slodzes gadījumā simpātiskā nervu sistēma tiek pārslogota. Tiek izjaukts veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvars, kas var izraisīt visdažādākos simptomus.

Kādi ir veģetatīvās distonijas simptomi?

Biežākie simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās, urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana. Dažos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu sāpes un smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī.

Veģetatīvās distonijas simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži rodas pat panikas lēkmes. Cilvēkam ir bažas par savu veselību, aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu. Parasti cilvēki paši aktīvi un atkārtoti meklē ārstu palīdzību, veic dažādus izmeklējumus. Taču izmeklējumu rezultāti neapstiprina aizdomas par fizisku saslimšanu. Papildus par veģetatīvās distonijas un citu stresa izraisītu slimību simptomiem lasi mājaslapā. 

Kā diagnosticē veģetatīvo distoniju?

Ja cilvēkam ir sūdzības par savu fizisko veselību vai aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu, pirmkārt jāveic izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai veselības traucējumi patiešām nav saistīti ar kādu fizisku stāvokli vai saslimšanu. Ja izmeklējumi neuzrāda fizisku pataloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tāda fiziska saslimšana, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, iespējams, traucējumi saistīti ar somatoformās veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju jeb veģetatīvo distoniju. Šo diagnozi vislabāk var apstiprināt un vairāk informācijas sniegt ārsts, kurš specializējas šādu stāvokļu diagnosticēšanā un ārstēšanā – psihiatrs vai psihoterapeits.

Kā ārstē veģetatīvo distoniju?

Katrs cilvēks var izvēlēties sev piemērotāko ārstēšanas veidu. Ja gribas ātru pašsajūtas uzlabošanos, ir vērts sākt lietot antidepresantus. Mūsdienās ir pieejami antidepresanti, kas neizraisa būtiskas blakusparādības, ir droši un efektīvi. Antidepresanti neizraisa atkarību. Ārsts psihiatrs var palīdzēt izvēlēties piemērotākos antidepresantus, izskaidrot, kā terapija uzsākama, turpināma un pārtraucama. Terapijas kurss ar antidepresantiem parasti ilgst vairākus mēnešus. Diemžēl, ja nekas nemainās cilvēka ikdienā, domāšanā, pieejā dzīvei un attiecībām ar cilvēkiem, pārtraucot lietot antidepresantus, simptomi pēc laika var atjaunoties ar jaunu sparu.

Efektīva veģetatīvās distonijas ārstēšanas metode ir psihoterapija. Psihoterapija palīdz cilvēkam saprast, ko viņš domā par sevi, pasauli un citiem cilvēkiem. Psihoterapijā tiek meklēti cēloņi problēmām, kuru dēļ cilvēkam ir radušies nepatīkamie simptomi. Psihoterapijā tiek izpētīta pacienta personība, attiecību veidošanas modelis ar citiem, reaģēšanas veids dažādās situācijās. Psihoterapija palīdz izprast sava ķermeņa sajūtas un izpausmes trauksmes brīdī un iemāca neuztvert tās kā bīstamas. Psihoterapija palīdz atgūt spēju pilnvērtīgi baudīt dzīvi un priecāties par to!

Nopietnu un izteikti traucējošu veģetatīvās distonijas simptomu gadījumā visiedarbīgākā ir antidepresantu un psihoterapijas kombinācija.

Vieglu simptomu gadījumā palīdzēt var alternatīvas palīdzības metodes – meditācija, fizioprocedūras, vingrošana, adatu terapija, joga.

Ko darīt, lai veģetatīvā nervu sistēma nezaudē līdzsvaru?

Neaizmirsti par nakts miegu! Katram ir individuāls miegam nepieciešamais stundu skaits. Mazgulētājiem var būt gana ar 6 stundām, ilggulētājs arī pēc 8 stundu nakts miega jutīsies noguris. Galvenais ir ieklausīties savā ķermenī un dot tam nepieciešamo atpūtu. Ievēro miega higiēnu (vēsa, tumša, klusa telpa; izvairies no kofeīna un nikotīna lietošanas pirms miega, nepārēdies, bet vairies būt badā pirms gulētiešanas)!

Ēd veselīgi! Uztura speciālisti nebeidz atgādināt, ka svarīgi ikdienā uzņemt pārtiku, kas saturētu visas organismam nepieciešamās uzturvielas pareizās proporcijās. Ievēro mērenību! Neaizmirsti par šķidrumu pietiekamā daudzumā!

Vingro! Pasaules veselības organizācija iesaka vidējas intensitātes aerobu fizisku slodzi (piemēram, ātra staigāšana, nūjošana, vingrošana, peldēšana, zāles pļaušana, volejbola spēle) vismaz 150 minūtes nedēļā. Fiziska slodze palīdz ne tikai uzturēt labu formu, možu garu un skaidru galvu, bet arī pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, diabēta, dažām vēža formām, locītavu problēmām un depresijas.

Valdi pār stresu! Stress ir neizbēgama cilvēka dzīves sastāvdaļa. Neliela deva stresa pat ir veselīga un vajadzīga. Stress palīdz labāk un mērķtiecīgāk koncentrēties darāmajam. Ilgstošs un nepārtraukts stress ir toksisks ķermenim un garam. Apzinies savas robežas, resursus, vēlmes un vērtības. Rīkojies saskaņā ar to un stresa situācijas risināsies vieglāk.

Rūpējies par savu emocionālo labsajūtu! Smiekli un pozitīvas emocijas samazina stresa hormonu līmeni, uzlabo imunitāti, palielina skābekļa daudzumu organismā. Tiesa, dzīvē neizdodas izvairīties arī no grūtām emocijām. Mūs visus piemeklē dusmas, skaudība, kauns, vainas sajūta. Apzinies šīs emocijas, nosauc tās vārdā, centies izprast to cēloni. Pavēro savu reakciju, izjūtot šīs emocijas. Reizēm emocionālo pasauli labāk izprast var palīdzēt psihoterapija.

Dzīvo "šeit un tagad"! Mēs daudzas lietas darām "autopilotā", nemaz nedomājot līdzi. Reizēm domās "iestrēgstam" pagātnē, vai bīstamies no nezināmas nākotnes, palaižot garām to, kas patiešām svarīgs šobrīd. Esi klātesošs tagadnes brīdī. Izmēģini apzinātības meditācijas vingrinājumus – apzinies un vēro notiekošo apkārtnē, savās domās un sajūtās, nekādā veidā nevērtējot to. Dažādus praktiskus apzinātības vingrinājumus var atrast internetā. Par tiem var pastāstīt ari kognitīvi biheiviorālais terapeits.

Meklē sabiedrību! Cilvēks nav vientuļa sala. Mums visiem nepieciešams kāds, kam uzticēties, ar ko dalīties, ar ko būt kopā. Velti laiku sarunai ar vecākiem, paziņām, draugiem vai kolēģiem. Reizēm pat vienkārša saruna par to, kāds ārā laiks var būt atspirdzinoša un iedvesmojoša! Nepaliec vienatnē un meklē palīdzību, ja ir grūtības!

Velti laiku sev! Pārdomā savas vērtības un mērķus. Jebkuru lietu ir vieglāk darīt, ja tai piešķir vērtību. Ik pa laikam svarīgi saprast, kas katram dzīvē ir svarīgi šobrīd, ko var atlikt uz vēlāku laiku, kas sniegtu gandarījumu, bet kas būtu tikai veltīgs, ārišķīgs, nesvarīgs laika patēriņš.