NARKOZE
apzināti izraisīta CNS aizsargkavēšana. Izšķir ārstniecisko un ķirurģisko narkozi. Ārsnieciskās narkozes uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas, piem., miokarda infarkta, stenokardijas u.c. gadījumos; dažreiz ārstniecisko narkozi lieto, lai atvieglinātu elpošanu, piem., ja slimniekam ir ieilgusi bronhiālās astmas lēkme, jo dažas narkozes vielas (ēteris, ftorotāns) bronhus paplašina efektīvāk nekā citi medikamenti. Ķirurģiskā narkoze pasargā operējamo cilvēku no sāpju sajūtu uztveršanas un rada nepieciešamos apstākļus operācijai, t.i., panāk, lai cilvēks operācijas laikā nekustētos un viņa muskulatūra būtu atslābuši. Lai muskulatūra atslābtu, narkozei jābūt dziļai, bet tāda narkoze rada intoksikācijas draudus. Tāpēc parasti ķirurģiskās operācijās lieto virspusēju narkozi, kas nav kaitīga organismam, bet muskuļu atslābumu panāk ar speciālām farmakoloģiskām vielām, t.s. miorelaksantiem, kas neiedarbojas uz CNS.
Atkarībā no narkozes līdzekļu ievadīšanas ceļiem izšķir inhalācijas un neinhalācijas narkozi (skatīt arī narkozes līdzekļi). Inhalācijas narkoze - slimnieks narkozes līdzekļus ieelpo kopā ar elpojamām gāzēm (bieži tikai ar skābekli) vai arī tos ievada, izdarot elpināšanu. Šķidro un gāzveida narkozes līdzekļu dozēšanai, kā arī ieelpojamā gāzu maisījuma iegūšanai lieto speciālus narkozes aparātus, kas vienlaikus dod iespēju izdarīt arī slimnieka elpināšanu. Inhalācijas narkozei raksturīgas vairākas stadijas. Sākumā vērojama t.s. pierāšanas, apdulluma jeb analģijas stadija, kad sakarā ar narkozes iedarbību uz galvas smadzenēm zūd apziņa un sāpes, bet kustībspēja vēl saglabājas. Tam seko uzbudinājuma stadija, kuras laikā slimnieks bieži ir nemierīgs, dažreiz nesakarīgi runā; šajā stadijā bieži novērojami nevēlami refleksi - vemšana, elpošanas aizture, sirdsdarbības traucējumi. Uzbudinājuma stadija pakāpeniski pāriet ķirurģisku operāciju stadijā, kad, narkozes līdzekļiem iedarbojoties uz muguras smadzenēm, atslābst skeleta muskulatūra, zūd kustības un refleksi. Kad narkozes līdzekļu ievadīšanu pārtrauc, nervu sistēmas funkcijas atjaunojas pretējā secībā.
Neinhalācijas narkoze - narkozes līdzekli ievada vēnā, muskulī, taisnajā zarnā, kaulā vai dod iedzert. Savdabīgs narkozes veids, ko pastiprināti pētī pēdējos gados, ir elektronarkoze - CNS aizsargkavēšanu šajā gadījumā panāk ar vāju elektrisko strāvu, kuru pieslēdz elektrodiem, kas piestiprināti galvas dažādās vietās (skatīt elektriskā miega terapija).
līdzekļus, efedrīnu, adrenalīnu, hormonu preparātus, kā arī vakcīnas, kas satur ļoti mazas ∆Narkoze izraisošo faktoru devas. Profilakse. Jāvairās no kaitīgiem faktoriem, kā arī laikus jāārstē slimība, kas var izraisīt nātreni.
