Mūzikas terapija - emocionāla dziedināšana

Cilvēka skaņu pieredze sākas ļoti agri, vēl pirms piedzimšanas. Pirmā skaņu simfonija, ko apgūstam, ir mātes ķermeņa skaņas, skaidro psihoterapeite, mākslas terapeite ar specializāciju mūzikas terapijā Mg.sc.sal. Mirdza Liepiņa.

Tas notiek, sākot ar sešpadsmito nedēļu, kad jau ir attīstījušies audiālās uztveres orgāni. Piedzimstot bērns sevi piesaka pasaulei ar skaņu – kliedzienu. Tālākajā dzīvē mūs pavada dažādas skaņas, kuras, pašiem to nemanot, iedarbojas uz emocionālo noskaņojumu, radot labsajūtu, vai, gluži otrādi, izraisot nepatiku, traucējot. Ilgstošākā laika periodā tas var atstāt iespaidu arī uz fizisko veselību gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē.

Mūzika runā bez vārdiem, svarīgos dzīves notikumos tā palīdz radīt noskaņu un raisa emocijas. Tieši tāpat darbojas arī skaņas neesamība brīžos, kad ir pilnīgs klusums. Šī skaņas un mūzikas spēja iedarboties uz cilvēku tika pielietota jau no ļoti seniem laikiem. To darīja senās ciltis rituālos, lūdzot veiksmi medībās, uzvaru karagājienā, vai svinot svētkus. Katram gadījumam tika lietota atšķirīga mūzika, dziesmas un dejas. Cilšu šamaņi ar dažādu instrumentu spēli un dziedāšanu ievadīja cilvēku transā, lai dziedinātu viņu. Arī vēlākos laikos mūzika ir tikusi lietota dziedināšanai. Ir sastopami dažādi seni zīmējumi, kur redzams, kā sirgstošam cilvēkam apkārt atrodas citi, kuri spēlē mūzikas instrumentus.

Doma par mūzikas dziedinošo ietekmi uz cilvēka garu un miesu ir bijusi arī senajā Grieķija.

Par to savos darbos ir rakstījis sengrieķu filozofs Aristotelis. Senākās ziņas par mūzikas terapiju ir Kolumbijas avīzes rakstā 1789.gadā. Tur redzams attēls, kurā cilvēks atrodas uz kušetes telpā ar mūzikas atskaņošanas ierīcēm. Plašāks mūzikas terapijas pielietojums aizsākās pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, kad mūziķi devās uz hospitāļiem, lai atbalstītu tur esošos karā ievainotos karavīrus. Mediķi atzīmēja mūzikas pozitīvo un dziedinošo iedarbīnu gan uz fizisko, gan garīgo veselību.

Šodien par mūzikas terapiju tiek uzskatīts mūzikas zinātnisks pielietojums terapeitiskiem mērķiem, mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu izmantošana mūzikas terapeita un klienta individuālajā vai grupas attiecību procesā, atbilstoši klienta mērķiem un vajadzībām, lai uzlabotu viņa dzīves kvalitāti.

Mūzikas terapija var palīdzēt:

• pārvaldīt stresu;
• mazināt sāpes;
• apzināties un paust emocijas;
• uzlabot atmiņu;
• uzlabot saskarsmi;
• veicināt fiziskās rehabilitācijas procesu.
   

Mūzikas terapijai ir dažādas metodes, kuras tiek lietotas saskaņā ar klienta vajadzībām. Pamatā tās iedalās divās daļās. Vairāk zināma ir receptīvā (pasīvā) mūzikas terapija, kad cilvēks klausās speciāli izvēlētu mūziku ar konkrētu mērķi relaksēties vai, gluži pretēji – aktīvi strādāt ar savām emocijām. Interaktīvajā mūzikas terapijā tiek lietoti dažādi instrumenti, ar kuru palīdzību radīt skaņas un balss. Klients to var darīt viens pats, bet var arī "sarunāties" (saspēlēties, sadziedāties) ar mūzikas terapeitu, izmantojot instrumentus. Tas ir īpaši palīdzoši brīžos, kad ir grūti runāt dažādu (fizioloģisku, emocionālu) iemeslu dēļ. Iepriekšēja muzikāla sagatavotība nav nepieciešama.

Mūzikas terapija var palīdzēt pie psihosomatiskajām saslimšanām, kuru izcelsme, kā zināms, ir saistīta ar cilvēka emocionālo pieredzi. Arī pie psihiatriskām un neiroloģiskām diagnozēm mūzikas terapija var būt noderīga.

Mūzikas terapija tiek sekmīgi lietota rehabilitācijas periodā pēc dažādām saslimšanām, piemēram, pēc insulta mūzikas terapija labi darbojas gadījumos, kad ir valodas un atmiņas traucējumi.

Grūtniecības laikā mūzikas terapija veicina bērna harmonisku garīgo un fizisko attīstību. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo mūzikas terapijas pielietojums pasaulē ir ļoti plašs.

Ar mūzikas terapiju var nodarboties gan individuāli gan grupā. Grupu mērķi var būt ļoti dažādi – atbalsts, pašizziņa, saskarsmes uzlabošana un daudzi citi. Mūzikas terapijā tiek lietoti dažādi instrumenti, kuru lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja muzikāla sagatavotība. Mūzikas terapijas pielietojumam nav vecuma ierobežojumu.