MIKROVIĻŅU TERAPIJA
mikroviļņu (elektromagnētiskās svārstības ar frekvenci 300-3000 MHz un viļņa garumu 100-10 cm, t.s. decimetru viļņi) izmantošana ārstniecībā; viens no elektroterapijas veidiem. Parasti izmanto elektromagnētiskās svārstības ar viļņa garumu 12,6 cm; arī 65 cm garus elektromagnētiskos viļņus. Mikroviļņu aparātā elektromagnētiskās svārstības ģenerē speciāla elektronu lampa - magnetrons, bet izstaro aparāta reflektorā ievietotā antena - starotājs, ko novieto 3-8 cm attālumā no ādas (stacionārs aparāts) vai tieši uz ādas (portatīvs aparāts). Procedūras ilgums 5-15 minūtes, ārstēšanās kursu nosaka ārsts. Mikroviļņi sasilda audus līdz 5 cm dziļumam, vairāk siltuma rodas orgānos, kas bagāti ar šķidrumu (asinīm, limfu), piem., muskuļos; ārstnieciskās devās mikroviļņi mazina sāpes, iekaisumu, paplašina asinsvadus, uzlabo audu barošanos, stimulē reģenerācijas procesus.
Atšķirībā no īsviļņu un ultraīsviļņu terapijas mikroviļņu iedarbību var labāk lokalizēt noteiktā apvidū un precīzāk dozēt. Mikroviļņu terapiju lieto kaulu un locītavu slimību un traumu, perifēriskās nervu sistēmas slimību un traumu, kā arī dzemdes, olvadu un olnīcu iekaisumu, krūts dziedzeru iekaisumu, furunkulu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, plaušu karsoņa u.c. slimību ārstēšanā. Att.
