Vienu mirkli vesels un priecīgs, otru – praktiski paralizēts. Tā iespējams raksturot migrēnas pacientu. Migrēna ir otrās biežākās galvassāpes pasaulē – ar to sirgst piektā daļa cilvēces. Tomēr tās nav tikai vienkāršas galvassāpes. Tās ierasti pavada nelabums, slikta dūša līdz pat vemšanai, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu, kā arī bieži vien nespēja turpināt jebkuru fizisku ikdienas darbību. Daļa cilvēku migrēnu piedzīvo tik bieži, ka viņi ir darba nespējīgi bez iespējas saņemt oficiālu invaliditāti, jo neviens tests uz pasaules nespēj uzrādīt, ka cilvēks cieš no migrēnas. To var noteikt tikai zinošs ārsts, balstoties uz noteiktu simptomu kopumu. Neiroloģes un sāpju ārstes – Dr. Linda Zvaune un Līga Mekša – skaidro, kas ir migrēna un ar ko ikdienā saskaras migrēnas pacienti.

Kā min Dr. Linda, cilvēks neizvēlas sirgt ar migrēnu; to, tāpat kā daudz ko citu, nosaka gēni: "Migrēna lielā mērā ir ģenētiski noteikta slimība. Ja ar to sirgst kāds no vecākiem, ir iespēja, ka tā būs arī bērniem. Pat tad, ja ģimenē netiek atrasts neviens radinieks, kuram ir migrēna, gēnu komplekts, ko mēs esam mantojuši no tēta un mammas, apvienojoties var radīt noslieci uz galvassāpju rašanos. Un labvēlīgā vidē, kas ļauj migrēnai izpausties, šī slimība atmostas. Ar migrēnu sirgst gan sievietes, gan vīrieši, tomēr biežāk šī slimība ir sastopama daiļā dzimuma pārstāvēm, tādēļ tautā radies izteiciens, ka migrēna ir "dīvu slimība". Tomēr jebkuru pacientu šajā slimības posmā saukt par "dīvu" ir kļūdaini. Tajā nav nekā izdomāta vai pietēlota – tās ir reālas sāpes. Migrēnu bieži vien ietekmē hormonu svārstības, un tā kā sieviete savā dzīvē tās piedzīvo daudz – pubertātes iesākšanās laikā, mēnešreižu periodā, gaidot bērniņu vai sasniedzot menopauzi – arī migrēna izpaužas vairāk."

Mūsdienu sabiedrība galvassāpes ir pieņēmusi kā savdabīgu normu, kas saistīta ar saspringto ikdienas ritmu. Tādēļ daudzi cilvēki gadiem neiet meklēt palīdzību, bet klusībā cieš mājās. Vēl viens migrēnas pacientu diagnostikas mīnuss – ārsti, kuri neprot šo slimību atpazīt. Migrēnas pacienta diagnozi nevar apstiprināt ar izmeklējumiem. Zinošs ārsts to var atpazīt tikai pēc simptomu kopuma. "Bieži vien, nezinot par savu diagnozi, cilvēki vairākas reizes sauc ātro palīdzību, tiek veikti testi, tomēr nekas netiek atrasts. Un tā tas var turpināties uz riņķi, līdz cilvēks neaiziet pie speciālista," stāsta Dr. Linda.

Migrēnas galvassāpes ir pulsējošas, pamatā vienpusējas – labajā vai kreisajā galvas pusē, bet var sāpēt arī visa galva. Pacienti mēdz teikt, ka galva eksplodē, vai kāds galvā dur ar nazi. Galvassāpes ir vidēji stipras vai stipras un tās pastiprina jebkura kustība. Tādēļ cilvēks tiek piesaistīts gultai vai kādai nekustīgai pozai. Ir arī pavadošie simptomi – cilvēks nepanes spilgtas gaismas, grūti skatīties datorā vai telefonā, skaņu nepanesība, dažkārt arī aromātu nepanesība. Tas viss 70–90% pacientu noved pie sliktas dūšas vai vemšanas.

Kā lielāko migrēnas "aizsācēju" jeb tā saukto trigeri, neiroloģe Dr. Līga min tieši stresu: "Viens no biežākajiem migrēnas trigeriem ir paaugstināts stresa līmenis, kad darīts pāri saviem spēkiem. Tāpat šie trigeri ir arī sev neatrasts laiks – izlaistas ēdienreizes, nepietiekams ūdens daudzums, nepietiekams fizisko aktivitāšu daudzums, negulētas naktis vai tieši pārāk ilgs miegs. Tāpat kāds var būt jutīgāks uz temperatūras maiņām vai konkrētiem dzērieniem – kafiju vai, piemēram, vīnu. Varam teikt, ka migrēna piespiež cilvēku dzīvot veselīgāk un parunāt ar sevi, saprast šīs migrēnas cēloņus un izvairīties no tiem."

Dr. Līga atzīmē, ka migrēna ir ļoti liela problēma ne tikai cilvēku ikdienas un sociālajā dzīvē, bet arī darba vidē. Pēc aptuveniem aprēķiniem, kas veikti 2019. gadā, migrēna ik gadu Latvijai izmaksā 112,26 miljoni eiro. Aptuveni 74% no šīs summas ir izmaksas, kas saistītas ar migrēnas pacientu piespiedu darba kavējumiem un samazinātām darba spējām. "Migrēna ir galvenais darba nespējas iemesls sievietēm pasaulē. Kolēģi un darba devēji redz, ka tu neesi darbā, jo tev sāp, un te nereti sākas dzimumu diskriminācija vai slimības diskriminācija. Šo cilvēku bieži neizvēlēsies kādam konkrētam amatam vai pozīcijai, jo viņam pārāk bieži sāp. Šāds cilvēks, šķietami, nevarēs tik daudz laika veltīt darbam, jo neparedzēti izkrīt kāda darba diena. Tādēļ migrēnas pacienti dažkārt cenšas slimību slēpt. Sabiedrībai nepieciešams kļūt tolerantākai un saprast, ka migrēna nav kaprīze, bet nopietna saslimšana."

Abas neiroloģes uzsver, ka migrēnas pacientu dzīvi var ievērojami atvieglot pareizi piemeklēti medikamenti, kas ne tikai samazina sāpes, bet arī migrēnas lēkmju biežumu. Šobrīd tirgū pieejami dažādi migrēnas zāļu veidi – tabletes, kurām jāuzdzer ūdens, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz pacientiem ar vemšanu vai ir pieejamas brīdī, kad nav ūdens, kuru uzdzert tabletei. Diemžēl šie medikamenti ir dārgi un Latvijā tos nekompensē. Atkarībā no migrēnas lēkmju biežuma ikmēneša izdevumi migrēnas ārstēšanai mēdz sasniegt pat 80–100 eiro. Attiecīgi ne visi tos var atļauties un cilvēki paliek bez palīdzības. Vairāki pacienti nevar atļauties tik dārgu ārstēšanu un lieto tikai pusi no tabletes, kas nedod vajadzīgo efektu. "Pacientiem, kuriem migrēna ir hroniska (vairāk nekā 15 dienas mēnesī), mēs iesakām lietot profilaktiskos preparātus, tādējādi cenšoties biežo migrēnu novērst. Diemžēl, mēnesī tie ir lieli finansiālie tēriņi. Šobrīd tirgū ir pieejamas arī citas efektīvas ārstēšanas metodes – botulīna injekcijas, akupunktūra un jaunās antivielas pret migrēnu izraisošajiem peptīdiem, tomēr to var atļauties vien niecīgs skaits pacientu," min dr. Līga.

Cilvēki, kas cieš ar hronisku migrēnu, bieži vien ir pilnībā darba nespējīgi un paši par sevi parūpēties nespēj. Diemžēl šiem pacientiem netiek piešķirta invaliditātes grupa, jo galvassāpes, pat ja tās ir konstantas un nepanesamas, nav ierakstītas invaliditātes noteikšanas kritērijos. Bieži šie pacienti ir slogs visai ģimenei ne tikai finansiāli, bet arī sadzīviski.

Ir zināms, ka apmēram 50% no migrēnas pacientiem nekad mūžā neaiziet pie ārsta un neuzzina savu diagnozi. Viņi cieš no galvassāpēm – varbūt biežākām, varbūt retākām – lieto pieejamos pretsāpju medikamentus, kas ir aptiekā, bet nezina, kādēļ viņi tos lieto un kas slēpjas aiz šīm sāpēm. Tādēļ dakteres atgādina – ar galvassāpēm nav jāsadzīvo un ir iespējams atrast dažādus veidus, kā pacientam palīdzēt dzīvot vieglāku un pilnvērtīgāku dzīvi: "Ja galvassāpes traucē dzīvot, ir jāgriežas pie speciālista. Ne vienmēr tā ir migrēna vai saspringuma tipa galvassāpes, ne vienmēr tas ir kas ļauns. Tomēr, ja galvassāpes traucē dzīvot, jebkurā gadījumā ir jāvēršas pie ārsta. Šobrīd ne tikai privātprakses piedāvā galvassāpju specialistus – arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā par valsts naudu pieejams galvassāpju speciālista apmeklējums. Ir jālūdz ģimenes ārsta nosūtījums, jāsagaida šī vizīte un kopā ar ārstu jāmeklē – kur ir problēma," aicina Dr. Līga.

Lai atvieglotu galvassāpes bez ārsta rekomendācijām, ieteicams padomāt par dzīvesveidu un ieviest režīmu – regulāri izgulēties,  regulāri iet vienā laikā gulēt un vienā laikā celties. Brīvdienās negulēt vairāk nekā vienu stundu pāri šim ierastajam laikam. Jācenšas ievērot regulāras maltītes un dienas laikā uzņemt pietiekami daudz ūdens, kā arī vienmēr plānot regulāras fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, vismaz 40 minūtes trīs reizes nedēļā.