Miegs – labas veselības stūrakmens
Foto: Pixabay.com
Miegā tiek pavadīta trešā daļa cilvēka mūža. Labs miegs nodrošina enerģiju, dzīvesprieku, palīdz organismam cīnīties ar dažādām slimībām. Diemžēl aptuveni 40 procenti pieaugušo miegā pavada mazāk nekā septiņas stundas, kas izraisa dažādas nopietnas veselības problēmas.
Kādēļ cilvēkam vajadzīgs miegs?
Miega laikā sirdsdarbība un elpošana kļūst lēnāka, pazeminās asinsspiediens, organisma šūnās krājas un atjaunojas enerģija. Labs miegs ļauj justies mundram, dzīvespriecīgam, gūt panākumus skolā un darbā, jo miegs palīdz smadzenēm apkopot dienas laikā jauniegūto informāciju. Guļot ciešā miegā, izdalās hormons leptīns, kas regulē bada un sāta sajūtas. Tāpat miegs stiprina arī imunitāti un palīdz cīnīties ar vēzi.
Lielākajai daļai pieaugušo nepieciešamas vidēji astoņas stundas naktsmiega, lai organisms būtu vesels un spētu pilnvērtīgi funkcionēt, jaundzimušam bērnam nepieciešams gulēt 16 stundas diennaktī, bet piecus līdz 11 gadus vecam bērnam – aptuveni 10 stundas. Miegu neaizstāj apgulšanās gultā vai gulēšana ar vaļējām acīm. Miegainība māc starp pusnakti un pulksten sešiem no rīta, tādēļ cilvēka ķermenis nespēj pielāgoties nakts darbam, jo diennakts ritms nosaka, kad organisms ir miegainis un kad – modrs.
Bezmiegs
ASV Miega medicīnas akadēmijas dati liecina, ka cilvēki mūsdienās guļ par 20 procentiem mazāk nekā pirms simts gadiem. Rietumeiropā problēmas ar miegu ir trešdaļai iedzīvotāju. Bezmiegs ir vispopulārākais ar miegu saistītais veselības traucējums, kas hroniski ietekmē aptuveni sešus līdz 10 procentus eiropiešus. Bezmiega iespaids palielinās līdz ar gadiem – grūtības aizmigt ir 40 līdz 60 procentiem iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem. ASV pētījumi liecina, ka 20 procentu autoavāriju šajā valstī tiek izraisītas tieši miegainības dēļ. Katram piektajam pacientam, kurš sūdzas par bezmiegu, mājās noticis kāds negadījums. Savukārt nelaimes gadījumi darba vietā bijuši aptuveni 14 procentiem strādājošo.
Veselības centra Vivendi psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste dr. Inguna Rudzīte atzīst, ka miega traucējumi ir viena no paaugstināta stresa līmeņa pazīmēm. "Iemigt traucē domas par dienā pārdzīvotajām nepatīkamām situācijām, bažas par nākamā dienā gaidāmo pārbaudi, eksāmenu, atbildīgu uzstāšanos vai nepatīkamu sarunu. Bieži miega traucējumu pamatā ir ilgstošas neatrisinātas psiholoģiskas problēmas, piemēram, nesaskaņas attiecībās, emocionāli smags tuvinieka vai darba zaudējums, hroniska slimība un darbaspēju zudumus," stāsta dr. Rudzīte. Tāpat var nomākt sarežģījumi darba vidē, bezdarbs, pārmērīgi liela fiziska vai garīga darba slodze. Nereti līdz ar psihiskā stāvokļa ārstēšanu un problēmu atrisināšanu atgriežas spēja labi izgulēties un pamosties miega spirdzinātam.
Miega trūkuma izraisītās sekas veselībai
Miega laikā smadzenēs notiek aktīva darbība - tās sagatavo nākamajai dienai. Cilvēka organisms nevar iemācīties iztikt ar īsāku laiku miegam. Ja miegs ir par maz, organisms nespēj pilnvērtīgi funkcionēt un veidojas miega deficīts. Miega traucējumi var izraisīt izmaiņas gan cilvēka labsajūtā, gan būtiski ietekmēt veselību. Dr. Inguna Rudzīte skaidro, ka pēc ilgstoša bezmiega perioda var pastiprināties nogurums, zust koncentrēšanās spējas, samazināties uzmanības noturība, būt svārstīgs garastāvoklis, pastiprināties kairināmība, agresivitāte, pasliktināties atmiņa, kustību koordinācija un rasties pat uztveres traucējumi halucināciju veidā.
"Miega traucējumi bieži ir saistīti ar psihiskām vai fiziskām saslimšanām – depresiju, neirotiskiem traucējumiem, vielu atkarību, sirds vai elpošanas mazspēju, nemierīgo kāju sindromu, medikamentu blakusefektiem, kā arī psihosociāliem faktoriem un miega higiēnas neievērošanu," atzīst Dr. Jānis Bušs, veselības centra Vivendi psihiatrs. Aptuveni pusei pacientu, kuri sūdzas par miega traucējumiem, tos izraisa iekšķīgas vai neiroloģiskas saslimšanas.
Nebaidīties meklēt palīdzību
Miega traucējumi neizzūd. Neārstēti miega traucējumi rada nopietnas sekas veselībai, dzīves kvalitātei, mācību un darba produktivitātei, savstarpējām attiecībām. Dr. Jānis Bušs iesaka katram pārdomāt savu miega režīmu. Pirms naktsmiera nav ieteicams lietot mobilo telefonu un datoru, vēlams, lai gaisa temperatūra guļamistabā būtu zemāka nekā dienas laikā. Tāpat pirms miega nav ieteicamas sātīgas maltītes, bet miegainību veicinās relaksējoši rituāli – silta vanna, nomierinoša mūzika, grāmatas lasīšana. Ieteicams sastādīt individuālo miega kalendāru, kur stingri noteikts, cikos jādodas pie miera un cikos - jāmostas.
Ja bezmiegs māc jau ilgāku laiku, ieteicams meklēt palīdzību pie speciālista – ģimenes ārsta, psihoterapeita vai psihiatra. Psihoterapeite dr. Inguna Rudzīte pirms vizītes pie ārsta iesaka izveidot miega dienasgrāmatu, kur pierakstīt, cik daudz laika diennaktī izdodas veltīt laika miegam, fiksēt notikumus, kas var veicināt pārmērīgu stresu, bezmiegu un fiksēt citus traucējošus simptomus, jo miega traucējumu ārstēšanas gaitā ir jānovērš faktori un jāārstē saslimšanas, kas izraisījušas vai paasinājušas pacientam bezmiegu. Ārsts izvērtēs katra pacienta stāvokli individuāli un noteiks piemērotāko ārstēšanu.
