Menopauze! Kā ar to sadzīvot?
Foto: Foto: Pixabay.com
Menopauze – tas ir dabisks hormonālu pārmaiņu laiks, kas lielākoties notiek 45–55 gadu vecumā. Latvijā sievietes vidēji šo periodu piedzīvo ap 51 gada vecumu. Šis laiks ir bioloģisks process, kas izpaužas ar dažādiem gan fiziski jūtamiem, gan ne tik ļoti sajūtamiem simptomiem. Sacīt, ka iestājusies menopauze, var tad, kad pēc pēdējām menstruācijām aizritējuši ne mazāk kā 12 mēneši un klīniski un laboratoriski vērojams olnīcu hormonālās aktivitātes izsīkums.
Menopauze – tas ir dabisks hormonālu pārmaiņu laiks. Konsultē ginekoloģe
dr. Inta Dinsberga.
Autors: dinsberga
Kad iestājas menopauze?
Vairākumam sieviešu menopauze neiestājas pēkšņi – pārejas periods visbiežāk sākas pēc četrdesmit gadu vecuma un var ilgt pat 10–15 gadus. Tā laikā pakāpeniski samazinās divu svarīgāko sievišķo dzimumhormonu – estrogēna un progesterona – produkcija olnīcās, olnīcu funkcija pamazām izsīkst. Sākotnēji sieviete to izjūt kā menstruāciju biežuma, ilguma un asiņošanas stipruma izmaiņas. Menstruālais cikls pagarinās līdz pat 60–90 un vairāk dienām vai tieši otrādi – saīsinās un mēnešreizes kļūst pavisam neregulāras. Un šķiet, ka šajā lietā vairs nav nekādas kārtības! Asiņošanas daudzums var būt gan tāds, kā ierasts, gan ļoti mazs, gan arī ļoti stiprs. Līdz ar menstruāciju pilnīgu apstāšanos iestājas menopauze un sievietes dzimumorgānu hormonālā un fizioloģiskā funkcija ir pilnībā izsīkusi. Tikai tad, kad veikti klīniskie, laboratoriskie un ultrasonogrāfijas izmeklējumi, var pateikt, vai tiešām olnīcas savu aktīvo darbību ir beigušas.
Menopauzes simptomi. Kādi tie ir un ko darīt?
Sūdzības un simptomi menopauzes laikā var būt visdažādākie un to izteiktība ir ļoti individuāla – no ļoti vieglas līdz pat ļoti smagiem un dzīves kvalitāti nopietni ietekmējošiem. Pētījumos apstiprināts, ka līdz pat 80% sieviešu jūt kādus no subjektīvajiem menopauzes simptomiem.
Vairāk par menopauzi un citām ginekoloģiskām problēmām var lasīt šeit: https://www.intadinsberga.lv/noderigi-sievietes-veselibai#Rakstukratuve
Karstuma viļņi
Nepatīkami ir karstuma viļņi un svīšana – tā var būt kā naktī, tā arī dienā –, pēkšņa ādas piesarkšana sejas, kakla un krūšu apvidū, vispārēja nosvīšana. Karstuma vilnis var ilgt no dažām sekundēm līdz pat minūtēm un atkārtoties ar dažādiem intervāliem, vairākas reizes diennaktī – dažkārt pat līdz 15–20 reizēm.
Miega traucējumi
Parādās miega traucējumi – pamošanās naktī, bezmiegs, kas rezultējas ar nogurumu un darbaspēju samazināšanos nākamajā dienā. Tam visam pievienojas garastāvokļa svārstības, nomākts garastāvoklis, depresija, atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanās. Gan estrogēnam, gan progesteronam piemīt neiroprotektīva darbība – estrogēns smadzenēs piedalās glikozes vielu maiņas regulācijā un, ja estrogēna trūkst – traucēts minētais process, kas izpaužas kā koncentrēšanās grūtības, zūd domāšanas "asums", samazinās "laimes hormona" – serotonīna – līmenis.
Kolagēna zudums
Pirmajā gadā pēc menopauzes iestāšanās zūd 30% no organismā esošā kolagēna, pēc tam katru gadu – aptuveni 2%. Jo ilgstošāk sieviete ir menopauzē, jo vairāk sajūtams kolagēna trūkums – ķermenis pamazām zaudē tvirtumu, ar laiku atslābst maksts gļotāda, maksts kļūst sausa, parādās urīna nesaturēšana, var pievienoties nepatīkami izdalījumi, nieze. Rezultātā intīmā dzīve kļūst nepatīkama, pat sāpīga, samazinās libido.
Svara pieaugums un osteoporoze
Muskuļu masas samazināšanās un svara pieaugums – samazinās kopējā ķermeņa muskuļu masa, jūtams svara pieaugums, kļūst sarežģītāk un grūtāk to kontrolēt. Laikam ritot, pievienojas menopauzes vēlīnie un ļoti nopietnie sarežģījumi – pieaug osteoporozes jeb kaulu masas samazināšanās un kaulu mikroarhitektonikas pasliktināšanās risks, sirds–asinsvadu slimību riski un palielinās risks dažādu centrālās nervu sistēmas slimību attīstībai.
Vai un kā iespējams uzlabot savu pašsajūtu menopauzes laikā un mazināt menopauzes radītos simptomus?
Šajā laikā svarīgas ir regulāras vizītes pie ginekologa. Ārsts konsultēs un ieteiks piemērotāko hormonālo terapiju vai palīdzēs izvēlēties kādu no nehormonālajām ārstēšanas metodēm.
Jāaizvieto tas, kā vairs nav vai gandrīz nav: menopauzes hormonālā terapija – estrogēnus, progesteronu, testosteronu, dehidroepiandrostenonu (DHEA) saturoši preparāti –, iekšķīgi lietojamas tabletes, uz ādas aplicējami gēli, krēmi un aerosoli, makstī ievietojamas vaginālās lodītes un svecītes. Kopā ar zinošu ginekologu noteikti katra sieviete atradīs sev piemērotāko hormonu ievades veidu!
Protams, par hormonu lietošanu menopauzes simptomu mazināšanai un hormonālās sistēmas līdzsvarošanai joprojām katrai sievietei ir savs viedoklis – ir sievietes, kuras noteikti to vēlas, bet iespējams, ka tomēr sieviete nevēlas lietot hormonus vai ir kāda blakus saslimšana, kā dēļ tas nav iespējams un var būt pat bīstami.
Šādās situācijās palīdzēs nehormonālie līdzekļi – fitoterapijas un augu valsts preparāti, kuros fitoesterogēni apvienoti ar laktobaktērijām, citiem augu valsts izcelsmes preparātiem, D vitamīnu un svarīgiem mikroelementiem – kalciju un magniju. Bez ievērības nevajadzētu atstāt arī dzīvesveida sakārtošanu – atsacīties no smēķēšanas, pārmērīgas kafijas lietošanas. Regulāras fiziskas aktivitātes nostiprinās muskuļus, palīdzēs kontrolēt ķermeņa svaru un noteikti uzlabos garastāvokli!
Sasniedzot pirmsmenopauzes un menopauzes periodu, ir svarīgi regulāri apmeklēt ginekologu – ārstu, kuram uzticies un kurš var palīdzēt šajā svarīgajā tavas dzīves posmā atrast piemērotāko un efektīvāko risinājumu menopauzes simptomu novēršanai un mazināšanai. Būtiski ir izprast, ka hormonālo svārstību radītās izmaiņas var izraisīt arī dažādas nopietnas gan ginekoloģiskas, gan arī vispārējās veselības problēmas, kas ilgtermiņā var novest pie nopietniem veselības traucējumiem.
Sievietei par sevi ir jārūpējas jebkurā vecumā, bet pēc 40 gadiem – jo īpaši.
Pierakstīties uz konsultāciju var šeit – https://www.intadinsberga.lv/ginekologs-riga-kontakti
