Mediķu un pacientu organizācijas ar partijām paraksta veselības nozares sadarbības memorandu

7. septembrī pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstīja veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanā vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados.

Memorandu visu ārstu profesionālo asociāciju un Latvijas Ārstu biedrības vārdā parakstīja tās prezidente Dr. Ilze Aizsilniece, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Dr. Krista Brūna, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere, Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālās biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Raudovs, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa un AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Savukārt partiju un to apvienību vārdā memorandam pievienojās  “Jaunā Vienotība” (Anda Čakša), “Attīstībai/Par!” (Ilmārs Dūrītis),  “Apvienotais saraksts” (Ilze Ortveina, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars), “Progresīvie” vārdā (Edgars Labsvīrs), “Latvija pirmajā vietā” (Vladimirs Keidāns),  Zaļo un zemnieku savienība (Armands Krauze) un “Republika” (Sabīne Ulberte). Memorandam aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un politiskās partijas, kas vēl to nav parakstījušas.

Memoranda galvenais mērķis ir valstiskā līmenī panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, kas ir Latvijas valsts, tautas un katra indivīda pastāvēšanas un labklājības pamats. Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā.  

Valdības izdevumi veselībai (% pret IKP) pandēmijas laikā palielinājās praktiski visās Eiropas Savienības valstīs. Rādītāja kāpumu ietekmēja gan papildus finansējums veselības aprūpei, gan arī IKP kritums lielākajā daļā valstu. Arī Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tomēr tas joprojām ir zemākais starp ES valstīm – 4,8 % no IKP. Attiecīgi Igaunijā tie ir 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Saskaņā ar Eurostat 2020. gada datiem Latvijas valdības tēriņi veselības aprūpei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) bija 11%, kas ir zemākais starp ES valstīm un būtiski atpaliek no vidējā rādītāja (15%), kā arī kaimiņvalstīm – Igaunijas (14,6%) un Lietuvas (13,9%).

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), 2021. gada datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl vien 1383,99 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327,34 eiro, bet Lietuva – 2302,54 eiro. Tas liedz Latvijas iedzīvotājiem pieeju mūsdienīgai ārstēšanai un zālēm, kas pieejamas citu ES valstu pilsoņiem, tādejādi turpinot būtiski pasliktināt mūsu cilvēku dzīves kvalitāti un sekmē emigrāciju uz citām valstīm.

Latvijā hroniski trūkst gan ārstu un ārstu palīgu, gan māsu un māsu palīgu, kā arī cita ārstniecības procesa atbalsta personāla, tāpēc nozarē strādājošie ir pārslogoti un izdeg, krītas veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pacientu uzticība sistēmai. Ārstniecības personas tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, radot ne tikai ilūziju par cilvēkresursu pietiekamību, bet arī radot papildus draudus veselības aprūpes sistēmai, piemēram, infekciju slimību izplatības risku. Arī esošā darbaspēka vecuma struktūra un jauno speciālistu zemais īpatsvars jau tuvākajos gados draud ar nespēju nodrošināt līdzšinējo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu pieejamību, īpaši reģionos. Viens no galvenajiem problēmas iemesliem ir nekonkurētspējīgs atalgojums un lielā darba slodze. 

Ņemot vērā iepriekšminēto, memoranda parakstītāji ir vienojušies par sekojošiem kopīgiem uzdevumiem nākamajiem gadiem. Pirmkārt, lai nodrošinātu cilvēka centrētu un rezultātu orientētu veselības aprūpi, kopīgi strādājot, panākt Latvijas veselības aprūpes sistēmas humanizāciju un debirokratizāciju.

Otrkārt, kopīgi sadarboties tādas veselības aprūpes politikas un publiski finansētas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, celtu pacientu aprūpes kvalitāti.

Treškārt, veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5% no IKP un Latvijas valdības tēriņi veselības aprūpei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) tuvinātos ES vidējam rādītājam  - 15%.

Ceturtkārt, panākt, ka Latvijas valdība viena iedzīvotāja veselības aprūpei gadā novirza tikpat lielu finansējumu kā Igaunija un Lietuva, būtiski samazinot iedzīvotāju līdzmaksājumu apjomu.

Piektkārt, ieviest izstrādāto jauno atalgojuma modeli atbilstoši “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam” un panāk, ka no 2027. gada veselības aprūpes nozarē strādājošo atalgojums katru gadu tiek palielināts par 10%, līdz tas sasniedz ES vidējo proporciju pret vidējo algu valstī.

Sestkārt, stiprināt veselības aprūpes sistēmas pārvaldību un kapacitāti, īpaši digitālās transformācijas jomā, reformējot un piesaistot jaunus un spējīgus cilvēkresursus veselības nozarei. Septiņkārt, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kopīgi sadarbojoties dot ieguldījumu sabiedrības veselības pratības un pacientu līdzestības palielināšanā.