Mediķu organizācijas: Politiķu attieksme pret veselības nozari ir bezatbildīga (INFOGRAFIKAS)
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) uzskata, ka Latvijas politiķu attieksme pret veselības aprūpes nozari ir bezatbildīga, tāpēc cilvēkresursu trūkums medicīnā ir sasniedzis katastrofālu līmeni. Organizācijas uzstāj, ka politiķiem ir jārod papildu finanšu līdzekļi veselības aprūpes prioritātēm. Pretējā gadījumā finansējums veselības aprūpei 2022. līdz 2024. gadam joprojām būs vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs.
“Slims cilvēks – slima valsts! Veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes, mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt, ja vien valstij būtu ilgtermiņa plāns veselības nozares attīstībai un politiķiem drosme pārskatīt valsts budžeta tēriņu lietderību,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Organizācijas vērš uzmanību, ka valdības sagatavotais valsts budžeta finansējuma piedāvājums neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši IKP pieauguma prognozei. Plānots, ka 2024. gadā tas joprojām būs tikai 3,9% no IKP. Šāds finansējuma apjoms ne tikai neļaus ieviest jauno atalgojuma modeli, tas nedos iespēju būtiski uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.
“Īpaši skumji ir tas, ka Lietuva un Igaunija, ar kurām pēc neatkarības atgūšanas mēs startējām no vienām izejas pozīcijām, šajos gados ir spējušas gan reformēt veselības aprūpes sistēmu, gan atvēlēt tai būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus. Kopējais veselības aprūpes finansējums (valsts un privātais) uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā Latvijā bija 1766 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi – 2505 un 2512 eiro. Vēl dramatiskāka ir atšķirība ar Ziemeļvalstīm, piemēram, Norvēģija viena sava iedzīvotāja ārstēšanai gadā tērē 5748 eiro,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
Katru gadu Latvija zaudē 200 ārstu, kas dodas prom no Latvijas. Savukārt situācija ar ārstu palīgiem, māsām un māsu palīgiem, kas ir vieni no veselības aprūpes sistēmas stūrakmeņiem, ir pavisam dramatiska.
“Māsas jau drīzumā varēsim ierakstīt “sarkanajā grāmatā”, jo to skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir sarucis teju uz pusi, un Latvijā pašlaik trūkst 3500 māsu! Savukārt esošais personāls strauji noveco - ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums – 54 gadi, bet māsu vidējais vecums – 48 gadi,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.
Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Salīdzinājumam – Igaunijā ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Savukārt atpalicība no Eiropas attīstītajām valstīm ir vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, ber Norvēģijā – 17,2 māsas.
