Mediķu ieteikumi bērnu drošībai vasarā

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti aicina vecākus pievērst īpašu vērību bērnu drošībai, pavadot laiku svaigā gaisā. 

Katru gadu nemainīgi, sākoties siltajam periodam,  BKUS palīdzību meklē aptuveni 75-85 bērni diennaktī, no kuriem desmit procentiem savainojumi  ir vērtējami kā smagi un nepieciešama turpmākā ārstēšanās stacionārā. 

Šobrīd vairāk traumas gūst tie pilsētas bērni, kuriem skola ir praktiski beigusies, bet kuri vēl nav devušies pie vecvecākiem uz laukiem. Mazāk traumu guvušo  ir pusaudžu vidū, kuri kārto eksāmenus, līdz ar to mazāk braukā ar riteņiem un skrituļdēļiem.

"Ir jāpriecājas, ka ir vēl bērni, kas nesēž cauru vasaru pie datoriem, kas rāpjas kokos un braukā ar velosipēdiem. Tomēr vienlaikus gribam vecākus piekodināt rūpīgi pieskatīt pašus mazākos, kas vēl neapzinās draudus apkārtējā vidē, kā arī pārrunāt ar lielākiem bērniem, kā izvairīties no lieka riska. Vienmēr vajag padomāt vai pamēģināt,  kā noteiktā situācijā jūtas mazulis. Nenāk par ļaunu reizēm notupties bērna auguma līmenī un paskatīties, kā pasaule izskatās no turienes - kas apdraud, ko var aizsniegt, cik tagad dziļš liekas ūdens. Vecākiem  jau laikus būtu arī jāpārliecinās pie ģimenes ārsta, vai veikta pote pret stinguma krampjiem.  Ja steigšus būs jābrauc uz slimnīcu, tam vairs nebūs laika, " stāsta BKUS bērnu ķirurgs Inguna Stirboviča.

Tāpēc Bērnu slimnīcas mediķi informē par tipiskākajiem traumatisma riskiem, kas apdraud bērnu veselību:

Nereti traumas tiek gūtas, krītot no augstākiem punktiem kā žogi, koki,  arī nepabeigtas būves,  bet mazākos vilina vēdināšanai atstāti vaļēji logi un balkoni. Ārsti aicina neatstāt atvērtus logus un durvis telpās ar maziem bērniem un necelt viņus uz palodzēm, rādot, kas notiek aiz loga, jo bērni var to atkārtot, kamēr pieaugušie nav blakus. Mājās ir jānostiprina durvis un logi arī tamdēļ, ka istabā var rasties caurvējš, kas ar spēku var aizcirst durvis, pie kurām turas mazulis.

Arvien vairāk privātmāju pagalmu tiek uzstādīti batuti. Nepareizi lietoti, tie var radīt sevišķi smagus galvas, mugurkaula sasitumus, kā arī kāju un roku mežģījumus un lūzumus, tāpēc nav pieļaujama bērnu lēkāšana pa batutu bez pieaugušo uzraudzības. Pa batutu vienlaikus var lēkāt tikai viens cilvēks un tam noteikti jābūt aprīkotam ar tīklu, lai  pasargātu bērnus no traumām, atsitoties pret zemi vai citiem blakus esošiem objektiem. Tāpat jābūt  nosegtam arī atsperu mehānismam, kurā nereti ieķeras rokas vai kājas.  Traumu iemesls bieži ir arī citās atrakcijas rotaļlaukumos, visbiežāk - šūpoles. 

Vecākiem ir jāpārliecinās par bērnu drošību, arī atrodoties ūdens tuvumā. Peldoties un atpūšoties publiskās pludmalēs, ūdenī un smiltīs var būt stikli, skārdenes,  bet ūdens var slēpt spēcīgas straumes un bedres. Arī lēcienam uz galvas ūdenī var būt ļoti nopietnas sekas  -  galvas un mugurkaula traumas, kas ne vienmēr ir ārstējamas.  Pirms laist bērnus ūdenī, kādam no pieaugušajiem jāizstaigā un jāiztausta pamatni. Būtiski ir ierobežot mazu bērnu piekļuvi ūdens tilpnēm (dīķiem, akām, mucām, bērnu baseiniem), jo ūdenim nav jābūt dziļam, lai tajā varētu noslīkt divgadīgs bērns.

Jo mazāks bērns, jo īsāku laiku jāuzturas karstā pludmalē, vislabāk,  ja tas ir agrāk no rīta vai vēlāk vakarā.  Bērniem vielmaiņa ir ātrāka,  tāpēc apģērbam jābūt brīvākam un plānākam. Karstā laikā ir īstais brīdis atteikties arī no pamperiem. Obligāti jānēsā cepurīti, jālieto aizsargkrēmi un jātur pie rokas ūdens pudele. Karstā laikā nevajag bērnus spiest ēst - galvenais dzirdīt! Vecākiem der padomāt arī par zīdaiņa pašsajūtu tumšos ratiņos karstā saulē - gaiss ratos tikpat kā necirkulē, turklāt nereti tiek aizklāts priekšā dvielis vai marle, radot pārkašanas un nosmakšanas draudus.  Nekādā gadījumā ne uz mirkli nedrīkst atstāt vienus mašīnā saulē bērnus un mājdzīvniekus. Savukārt lielākajiem bērniem, kuriem paredzēta  ilgāka stāvēšana skolas izlaiduma svinīgajā pasākumā, bezgaisā,  noteikti vajag pabrokastot, dzert ūdeni un pavilkt vaļīgāk kaklasaiti.

Braucot ar velosipēdiem, skrituļdēļiem un skrituļslidām,  bērniem jālieto ķiveres, ceļu un elkoņu aizsargus. Jāņem vērā, ka vizinoties ielu tuvumā, bērns var nejauši  izbraukt uz braucamās daļas un pakļūt zem automašīnas, tāpēc mazākie nebūtu jāatstāj nepieskatīti, bet lielākie bērni jāmāca ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

Sākoties dārza svētku sezonai, ārstu palīdzība biežāk vajadzīga bērniem, kas gūst apdegumus, piedurot roku karstam grilam, ielejot liesmās degšķidrumu vai gūst elpceļu un gremošanas trakta apdegumus pēc grila vai citu sadzīvē lietotu ķīmisku šķidruma iedzeršanas. Bērniem izdodas atvērt pat tos iepakojumus, kas aprīkoti ar īpašiem vāciņiem bērnu aizsardzībai!  

Ik gadu  Bērnu slimnīcā pēc palīdzības vēršas vairāk nekā 800 bērni, kurus sakoduši vai saskrāpējuši mājdzīvnieki. Visbiežāk bērnus savaino pašu ģimenes mīluļi  vai tuvinieku suņi, tāpēc pat ar šķietami pazīstamu dzīvnieku bērni nebūtu jāatstāj vieni paši.  Dzīvnieku nedrīkst  kaitināt, aiztikt, kad tas ēd vai guļ. Tāpat jāuzmanās, dzīvnieka tuvumā vizinoties ar velosipēdu. Līdz trīs gadu vecumam  bērniem biežāk tiek savainotas galva un rokas, bet pusaudžiem  - apakšējās ekstremitātes (ķermeņa vietas, kas dzīvniekam ir pa tvērienam).

Ne tikai vasarā, bet visu  gadu aktuāli ir svešķermeņi, kuri nokļuvuši bērnu elpceļos vai gremošanas traktā.  Vecākiem nebūtu jādod spēlēties mazajiem ar pogu kastītēm un naudas makiem. Arī pirmklasniekam nereti drošākā vieta, kur glabāt tik vērtīgo naudiņu ir mute, jo vasaras apģērba nav kabatu.  Mazajiem vasarā aktuālāki kļūst arī akmentiņi un gliemežvāki pludmalē, bet vislielāko draudu rada baterijas un magnētiņi.

Ja bērnam ir guvis dzīvībai bīstamus savainojumus, palīdzību var meklēt tuvākajā slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā vai zvanot uz tālruni 113. Vieglākos gadījumos aicinām vērsties pie  ģimenes ārsta, bet ja tas nav pieejams, darba dienu vakaros un brīvdienās var doties arī pie tuvākā dežūrārsta vai zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.