Rīga, 12.aug., LETA. Ģimenes ārstu skaits valstī jau gadiem ir nepietiekams, īpaši laukos, un patlaban par efektīvāko šīs problēmas risināšanā tiek atzīts papildu maksājums ārstu praksēm par darbu laukos, aģentūrai LETA pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas Jauno ģimenes ārstu nodaļas vadītājs ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdams par akūtu mediķu trūkumu, kā rezultātā nesarūk rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām. "Veselības aprūpes sistēmas jucekļos, kvotās, gaidītāju rindās un pilnajos poliklīniku koridoros kaut kur ir apmaldījies arī pats pacients, kurš izmisīgi gaida valsts apmaksātu pakalpojumu un šajā nebeidzamajā jūklī ir pārvērties par burkšķošu, īgnu un neapmierinātu klientu," sacīja Dzalbs.

Pēc viņa paustā, nesaņemot nepieciešamo pakalpojumu, pacienti ar saviem "neveiksmju stāstiem" atgriežas atpakaļ pie ģimenes ārsta, paziņojot, ka tālāk nekur nav tikuši un risinājums jāmeklē tepat, pie ģimenes ārsta. Šāda situācija īpaši vērojama laukos, piebilda ārsts.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tagad laukos pienācis brīdis, kad paveicies pacientiem, kuriem vispār ir ģimenes ārsts. Pēc Dzalba paustā, ģimenes ārstu skaits valstī jau gadiem ir nepietiekams, bet laukos situācija ir izvērsusies īpaši dramatiska - ģimenes ārsti noveco, pensionējas un mirst, bet prakses tiek apvienotas, jo mazinājies arī iedzīvotāju skaits vai prakse paliek tukša.

Dzalbs norādīja, ka laukos pacienti meklē tuvāko ģimenes ārstu, kurš varētu būt desmitiem kilometru attālos ciemos. "Un pacients atkal gaida - tikai vairs ne smalku izmeklējumu vai dārgu konsultāciju, bet izdzīvošanas minimumu - diabēta, asinsspiediena, astmas un sāpju medikamentu, kā arī šķietami vienmēr pieejamā ģimenes ārsta konsultāciju," pauda Dzalbs.

Ārsts informēja, ka šobrīd Latvijas laukos oficiāli brīvas ir 18 ģimenes ārstu prakses vietas. Vidēji ģimenes ārsta praksē ir ap 1500 pacientu, tātad šobrīd primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas grūtības varētu būt ap 27 000 cilvēku, lēsa Dzalbs.

Viņš skaidroja, ka Latvijā vērojamas pasaules tendences, ka jaunie ārsti drūzmējas lielajās pilsētās, kur ir plašas karjeras, izglītības, darba un profesionālās pilnveidošanās iespējas. Dzalbs atzina, ka pēdējā laikā gan iespējams piesaistīt līdzekļus no Veselības ministrijas (VM) un Eiropas Savienības fondiem, lai pārceltos darbam uz laukiem, taču atsaucība esot zema.

Ārsts uzskata, ka ģimenes ārstus no došanās uz darbu laukos attur "profesionālā izolācija". "Iedomājieties jaunu ārstu lauku teritorijā, kurš sastop smagus pacientus, kuri arī vēlas izdzīvot, taču ir ierobežoti finansiāli, dažādu iespēju dēļ nespēj nokļūt uz izmeklējumiem, slimnīcām. Pa kādam smagi slimam bērnam attālā lauku viensētā, pa kādam insultam, kur nav bijusi pieejama rehabilitācija, un vēl reizēm kāda mājas vizīte ar lūgumu izsniegt miršanas apliecību. Un tas viss tam vienam jaunietim pa neizbraucamiem lauku ceļiem, izmantojot e-veselību, kas nobrūk, izsniedzot nosūtījumus, kad pakalpojums pieejams pēc pieciem mēnešiem un vēl un vēl," stāsta ārsts.

Dzalbs, kurs sevi sauc par "mazliet apbružājušos medicīnā", gan uzskata, ka laukos strādāt ir to vērts, tomēr nepieciešams ģimenes ārstus motivēt šim darbam. Dzalbs sacīja, ka līdz šim vienīgais uz pierādījumiem balstīts risinājums esot papildus motivējošs finansiāls atbalsts, ko sauc par "lauku koeficientu".

Ārsts skaidroja, ka ārstiem tiek piedāvāti dažādi īstermiņa labumi, tomēr nekas neesot izrādījies efektīvāks par papildu maksājumu ārstu praksēm par attālumu no galvaspilsētas un lielākajām valsts nozīmes pilsētām, lai veicinātu jauno speciālistu plūsmu uz attālākiem reģioniem.

Dzalbs uzskata, ka papildus finansiāla ilgtermiņa motivācija veicinātu jauniešus pārcelties uz laukiem, riskēt, veidot savas prakses un kardināli mainīt savu ierasto dzīves ritmu. Turklāt jau strādājošiem, pēc ārsta paustā, būtu iespēja mazināt izolāciju - pavērtos lielākas iespējas mācībām, motivācija prakses darbības uzlabošanai, kā arī rastos iespēja izrauties no ikdienas, izmantot pelnītu pilnvērtīgu atvaļinājumu. Tas mazinātu izdegšanas iespēju un motivētu veikt valsts pasūtījumu arī attālākos valsts nostūros, piebilda ārsts.

Kā ziņots, atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja VM valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. "Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi vai ārstiem ir slimības lapas," uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Šerna uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes jomā nav unikāla Latvijas situācija. Viņa zināja stāstīt, ka saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem 2023.gadā visā pasaulē pietrūkst 40 miljonu veselības aprūpē strādājošo.

"Latvijā, lai piesaistītu jaunos speciālistus reģioniem, pieņēmām lēmumu finansiāli viņus atbalstīt ar lielāku algu, kas var būt lielāka nekā ārstiem," pastāstīja Šerna.

Viņa akcentēja, ka VM savu prioritāro pasākumu sarakstā iekļāvusi veselības aprūpē strādājošo skaita palielināšanu, nozarei piesaistot cilvēkresursus. Šim mērķim VM prasīs 119 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi.