Mazais ķipars atgriežas bērnudārzā - kā tikt galā ar stresu un stiprināt imunitāti?
Vecumā, kad bērns vēl ir cieši saistīts ar vecākiem, atgriešanās vai pirmās gaitas bērnudārzā, līdz ar kurām bērna ikdienā mainās kā dienas režīms, tā ikdienas rituāli, nereti iet roku rokā ar negatīvo stresu. Stress bērna veselību var ietekmēt ļoti plašā veidā, tādēļ pašiem mazākajiem šajā posmā īpaši būtiska ir pastiprināta vecāku uzmanība un preventīvas rūpes imunitātes stiprināšanai.
"Euroaptiekas" aptiekas vadītāja Daina Bulmeistere un "Veselības centrs 4" grupas uzņēmuma "Diplomātiskā servisa medicīnas centrs" vadītāja, ārste - psihoterapeite Dr. Silvija Lejniece skaidro stresa iemeslus un iepazīstina ar pazīmēm, kas var liecināt par grūtībām, ar kurām saskāries bērns, kā arī sniedz padomus, kas pārmaiņu posmā palīdzēs mazināt stresu un nostiprināt imunitāti gan bērnam, gan vecākiem.
Arī pozitīva iespaidu pārpilnība var radīt stresu
Atgriežoties no vasaras brīvdienām bērnudārzā, bērni izjūt stresu, jo dienas kārtība un režīms, kā arī savstarpējo attiecību modeļi ir atšķirīgi no mājas ikdienas un ierastās lietu kārtības. Bērnam ir nepieciešams laiks, lai visam iepriekšminētajam pielāgotos.
"Tiem bērniem, kuri gaitas mācību iestādē turpina pēc vasaras brīvlaika, būs nepieciešams īsāks laiks, lai pielāgotos un pierastu, bet bērniem, kuri uz skolu vai bērnudārzu iet pirmo reizi, ir nepieciešams ilgāks laika posms, kā arī vecāku un skolotāju atbalsts, sapratne un pacietība. Bērnam ir svarīgi sajust, ka vecāki un mājinieki viņu saprot un atbalsta. Pirmajās dienās bērnudārzā bērns saņem milzīgu daudzumu iespaidu un arī tad, ja jauniegūtā pieredze ir pozitīva un bērns no skolas pārnāk priecīgs, stresu var radīt iespaidu pārpilnība," skaidro psihoterapeite Silvija Lejniece.
Somatiskās jeb ķermeniskās sūdzības
Gan psihoterapeite, gan farmaceite brīdina - ja bērns neierastajā vidē jauniegūto pieredzi piedzīvo, taču nepaspēj emocionāli saprast un apstrādāt, var rasties dažādas somatiskas sūdzības.
Mazākiem bērniem negatīvā stresa ietekme vairāk izpaužas ķermeniski, bet lielākiem bērniem - psihoemocionāli. "Stresa ietekmē pazeminās kognitīvās spējas, parādās garastāvokļa svārstības un nervozitāte, mainās miega kvalitāte, kas var ietekmēt arī bērna augšanu. Būtiski var pasliktināties imunitāte - var pieaugt saslimstība ar saaukstēšanās un elpceļu saslimšanām, parādīties galvas sāpes vai vēdera sāpes, saasināties alerģiskās slimības, ja bērnam ir nosliece uz alerģiju. Arī pēkšņa urīna nesaturēšana, stostīšanās vai staigāšana miegā var liecināt par organisma cīņu ar stresu. Tomēr šie simptomi nav specifiski un to precizēšanai vajadzīga ārsta konsultācija, lai novērstu patoloģijas iespējamību," norāda farmaceite.
Posmā, kurā paši mazākie piedzīvo lielas pārmaiņas, farmaceite atgādina, ka vecākiem jāseko līdzi, lai bērns pietiekamā daudzumā uzņemtu vitamīnus un mikroelementus - īpaši magniju. Stress var pastiprināt magnija deficītu, taču tieši magnijs nostiprina nervu sistēmu un mazina nogurumu. Papildus magnijam ieteicami arī B grupas vitamīni, kas stiprina nervu sistēmu, veicina organisma fiziskās un garīgās darba spējas, uzlabo garastāvokli un miega kvalitāti. Ieteicamas būtu arī omega 3 taukskābes, kas attīsta kognitīvās spējas, stiprina imunitāti un palīdz koncentrēties. A, C un D vitamīni stiprina imunitāti, un antioksidanti - selēns, cinks un E vitamīns - veicina normālu imūnsistēmas darbību. Savukārt Dr. Lejniece uzsver, ka vecākiem svarīgi saprast un identificēt ne tikai bērna stresu, bet arī savas sajūtas. Arī vecāku stress var būt par pamatu bērna pārdzīvojumiem.
Vitamīni un pakāpeniskas pārmaiņas režīmā
Par bērna emocionālo stāvokli un imunitāti svarīgi rūpēties kā iekšēji, tā ārēji. Svarīgi stiprināt imunitāti, kas stresa ietekmē var strauji kristies un pavērt ceļu nevēlamām saslimšanām, īpaši laikā, kad bērns socializējas, nonākot regulārā kontaktā ar citiem bērniem.
"Uzsākot bērnudārza periodu un gatavojoties rudenim, pēc padoma aptiekā bieži vēršas vecāki - gan ar jautājumiem par imunitātes stiprināšanu, gan vēlmi palīdzēt savām atvasēm šajā interesantajā, bet satraucošajā posmā. Imunitātes stiprināšanai pieejami daudz dabīgie preparāti, kas ir piemēroti lietošanai bērniem gan sastāva ziņā, gan garšas ziņā - sīrupi vai balzami, kas veidoti uz dabīgu augļu un ogu sulu bāzes, satur augu ekstraktus, dabiskās krāsvielas un aromatizētājus, augu preparātus, kā arī vitamīnus un minerālvielas, kas palīdz mazināt satraukumu," norāda farmaceite.
Ļoti svarīgi šajā periodā arī nepārslogot, atbalstīt un nomierināt bērnu. Kā iesaka Dr. Lejniece, arī ārpusskolas nodarbības labāk sākt vēlāk. "Nenosodiet bērnu, ja sākumā viņam kaut kas neizdodas, piemēram, ja bērns ir nervozs, dusmīgs, aizmāršīgs vai izklaidīgs. Bērna stresu vislabāk palīdzēs pārvarēt vecāku pacietība un atbalsts, nevis nemiers un kritika. Svarīgas ir sarunas un kvalitatīvi kopā pavadīts laiks, lai bērns var iegūt atbalstu un nomierināties," skaidro psihoterapeite.
Arī uz jauno dienas režīmu svarīgi pāriet pakāpeniski. "Ja līdz šim bērns mēdza celties, piemēram, ap desmitiem no rīta, pēkšņa celšanās laika un rituālu maiņa 1. septembrī būs smaga un nepatīkama, tāpēc pie agrās celšanās jāpierod soli pa solim. Tas attiecas arī uz gulētiešanu. Mēģiniet laikus sagatavot visu skolai nepieciešamo, lai pirmās dienas nebūtu stresa pilnas," iesaka ārste.
Psihoterapeite un farmaceite ir vienisprātis - lai bērns būtu mierīgs, tikpat svarīgi, kā uzņemt nepieciešamos vitamīnus un veikt izmaiņas dienas režīmā pakāpeniski, ir tas, ka arī vecāki ir mierīgi un spēj atrast laiku, ko veltīt ne tikai praktiskajām lietām, bet arī emocionālajai klātbūtnei, kas bērnam mācību gaitās ļoti palīdzēs.
