LVSADA: Jaunā darba samaksas modeļa apsolījums ir bezkaunīga fikcija un kārtējā mediķu mānīšana!
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par Veselības ministrijas centieniem panākt ārstniecības personu jaunā darba samaksas modeļa apstiprināšanu, kas būtiski pasliktinātu darba samaksas nosacījumus nozarē gan tuvākajā laikā, gan ilgtermiņā.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. gada 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2023. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai (bez Covid-19 piemaksām un pacientu privātajiem maksājumiem) pirms nodokļu samaksas bruto bija jāsasniedz: ārstiem – 2 455 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 473 eiro un māsu palīgiem – 982 eiro. Jaunā modeļa piedāvājums: ārstiem – 2147 eiro (starpība ar solīto: mīnus 308 eiro mēnesī), māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1289 eiro (starpība ar solīto: mīnus 184 eiro mēnesī) un māsu palīgiem – 770 eiro (starpība ar solīto: mīnus 212 eiro mēnesī).
Ilgākā termiņā, līdz 2027. gadam, jaunais modelis sola sasniegt “mērķa algu” (pēc būtības – darba samaksu), kas ārstiem būšot ar koeficientu 2,7 pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (OECD valstu vidējais rādītājs) – 3086 eiro. Taču šāds skaitlis bija ar minēto koeficientu 2020. gadā, kad mēneša vidējā darba samaksa (bruto) Latvijā bija 1143 eiro (https://data.stat.gov.lv). Ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmi, 2027. gadā vidējā darba samaksa valstī būs daudz augstāka. Tātad lielīgais jaunā modeļa apsolījums ir bezkaunīga fikcija un kārtējā mediķu mānīšana! Un tie vēl nebūt nav visi jaunā modeļa trūkumi.
Īpaši netaisnīgs jaunais modelis būtu pret zemāk atalgotajiem mediķiem, jo paredz māsu palīgu un NMPD sanitārā autotransporta vadītāju mēneša vidējās darba samaksas attiecību pret ārsta vidējo darba samaksu pazemināt no 40% uz 29%. Pamatojums: tā nosakot Valsts kancelejas “ekseļa” tabulas. Dzīvē gan ir pavisam citādi. Tomēr Veselības ministrijai nospļauties uz to, ka viņas brūvējums cilvēkus nevis piesaistīs, bet drīzāk atbaidīs no darba veselības aprūpes valsts sektorā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris mēģina rast izskaidrojumu: “Pirmajā acu uzmetienā veselības ministra izmisīgie centieni par katru cenu panākt, ka aizejošā valdība pirms Saeimas vēlēšanām apstiprina brāķi, šķiet bezatbildīga, neprofesionāla un neloģiska. Taču, ja īstais mērķis ir vājināt valsts sektoru par labu privātās medicīnas attīstībai, viss nostājas savās vietās!"
