LPTB darbojas jau 6 gadus. Aktuālākie jautājumi, problēmas un viedokļi 2006./2007. gadā.
Latvijas Pacientu tiesību birojs (LPTB) ir neatkarīga, bezpeļņas, valsts politiku pacientu tiesību jomā ietekmējoša profesionāļu institūcija, kura veicina sabiedrības labumu pacientu tiesību jomā.
Tieši pēdējā laikā sabiedrībā ir izskanējušas vairākas diskusijas par to, kas notiek veselības aprūpē Latvijā, kas ir ētiski un kas nē. Cik pietiekams vai nē ir veselības aprūpei paredzētais finansējums. Brīdī, kad ir aktualizējies jautājums par ārstniecības personu profesionālo atbildību un ētiku, samaksas jautājumiem, ārstniecības personu sadarbību un neatkarību no farmācijas biznesa, LPTB vēlas informēt par savu pieredzi, kā arī komentēt esošo situāciju.
Pirmkārt, ir jārunā par pakalpojumu, informācijas un kvalitātes nodrošinājuma atšķirībām Rīgas un citos Latvijas rajonos.
Ir pierasts, ka Latvijā pastāv manāmas atšķirības starp galvaspilsētas, dažu lielāko pilsētu un citu rajonu iedzīvotāju iespējām visdažādākajās jomās. Tomēr veselības aprūpe ir joma, kurā pieejamības atšķirības nav pieļaujamas, vismaz ne nodrošinot primāros un visbūtiskākos pakalpojumus. Par problēmām lauku rajonos LPTB saņem regulāras pacientu sūdzības, tomēr īpaši skaidri situāciju parādīja 2006. gadā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) atbalstu īstenots projekts Pacientu tiesību semināri Latvijas pilsētās. Šī projekta ietvaros tika apmeklētas astoņas Latvijas pilsētas (Liepāja, Rēzekne, Bauska, Limbaži, Cēsis, Talsi, Valmiera, Daugavpils) un notika vērtīga informācijas apmaiņa starp iedzīvotājiem un LPTB. Ārstniecības personas, īpaši ģimenes ārsti izteica neapmierinātību ar lielo pacientu skaitu uz vienu ārstniecības personu. Cilvēkresursu trūkums un neapmierinošais atalgojumu, kura pieaugums kaut arī regulārs, tomēr ne pietiekams, kā arī vairāki juridiski nesakārtoti jautājumi, kas kavē kvalitatīvu un veiksmīgu ārsta sadarbību ar pacientu, ir visbiežāk minētas problēmas. Savukārt iedzīvotāji visās tikšanās reizēs īpaši uzsvēra apgrūtināto pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem. Ārpus Rīgas ir lielas problēmas sasniegt ģimenes ārstu, kur nu vēl izvēlēties citu speciālistu, kā arī saņemt visvienkāršāko diagnostiku un nosūtījumus. Ir daudz sūdzību par novēlotu diagnostiku, līdz ar to ielaistām un savlaicīgi neārstētām saslimšanām. Nerunājot par finansiālajiem aspektiem – patiesi liela daļa iedzīvotāju nevar atļauties izmantot tai nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. Nevar arī nepieminēt būtiskas pakalpojumu kvalitātes atšķirības. Visi šie jautājumi tika atkal un atkal minēti ĪUMSILSun LPTB rīkotajos semināros, kas liek nopietni domāt par to, kā tiek nodrošinātas ikvienam Satversmē garantētās tiesības uz to, ka Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. No vienas puses ir saprotams veselības pakalpojumu cenu kāpums, no otras puses ir svarīgi noteikt plašāku iedzīvotāju loku, kam ir pieejamas atlaides un bezmaksas pakalpojumi.
Otrkārt, jāpiemin nelegālo maksājumu problēma. Jau daudz par to ir diskutēts, bet LPTB vēlreiz uzsver, ka jo ātrāk tiks šis jautājums stingri noregulēts un panākta izpratne, ka šāda rīcība ir ārsta profesijas prestiža graušana un profesionālās atbildības pārkāpums. Jau 1949. gadā Pasaules Medicīnas asociācija Medicīnas ētikas kodeksā noteica, ka nav pieļaujama ārstniecības personu reklāma, kā arī papildus maksājumu pieņemšana, pat ja pacients pats vēlas tādus sniegt labprātīgi.
No vienas puses ir steidzami jārod finansējums adekvātam ārstniecības personu atalgojumam, no otras ir jāatgādina, ka šī profesija tiešām ir prestiža un uzliek lieku atbildību. Nevar noliegt, ka profesionālā atbildības un kvalitātes prasības bieži tiek pārkāptas un neseko atbilstošas sankcijas, kas rada aizvainojumu un neapmierinātību gan pacientos, gan pašos ārstos, kuru izcili un pašaizliedzīgi pilda savus pienākumus. Vēl un vēl ir jāatgādina, ka medicīnas kvalitātes kontrolē Latvijā ir nopietnas problēmas un trūkumi.
Treškārt, turpinot jau aizsākto kvalitātes kontroli, ir jāmin ārstniecības personu civiltiesiskās apdrošināšanas jautājums. Ir jāizveido sistēma, kas rada drošības sajūtu gan ārstniecības personām, gan pacientiem. Šī jautājuma risināšanai ir nepieciešama aktīvāka un mērķtiecīgāka valsts institūciju rīcība.
Nobeigumā LPTB vēlas uzsvērt, ka tieši pēdējo divu gadu laikā ir izveidojusies arvien aktīvāka sadarbība ar ārstniecības personām Latvijā, kā arī ar dažādām nozares institūcijām un organizācijām. Tieši tādēļ LPTB arvien vairāk strādā, lai palīdzētu sakārtot jautājumus, kuri traucē ārstniecības personām justies komfortabli, pildot savus pienākumus. Tomēr katru gadu saņemtās sūdzības (1083 sūdzības 2006. gadā) liecina par nopietnām problēmām veselības aprūpes kvalitātē, kas steidzami prasa daudz stingrāku kontroli. 2007. gada martā LPTB direktore vairakkārt apmeklēja Briseli, tiekoties ar lielāko pacientu organizāciju vadītājiem, kā arī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes kontroles nepilnības tiek bieži minētas, kā Latvijai steidzami risināmi jautājumi.
LPTB, saņemot sūdzības no iedzīvotājiem, sniedz gan juridiskas, gan informatīvas konsultācijas. Ir būtiski, ka šīs sūdzības un jautājumi nonāk Birojā arī gadījumos, kad tas nevar sniegt sīkākas konsultācijas, jo visas sūdzības tiek apkopotas un analizētas, lai stratēģiski plānotu aktivitātes un palīdzību iedzīvotājiem. Vajadzības gadījumā LPTB iesaka arī vērsties pēc detalizētākas informācijas sekojošās valsts institūcijās:
1) MADEKKI (Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija) -
Adrese: Sadovņikova iela 20,
Tālrunis:
Mājas lapa: www.madekki.gov.lv
Darba laiks: Katru darbadienu no 8:30 līdz 17:00
Šī institūcija izskata sūdzības no pacientiem (tikai rakstiskā veidā) par medicīniskās aprūpes kvalitātes pārkāpumu gadījumiem un sniedz savu atzinumu.
2) VOAVA ( Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra) –
Adrese: Cēsu iela 31 (6.ieeja),
Tālrunis:
Mājas lapa: www.voava.gov.lv
Darba laiks: Darbdienas no 8:30 līdz 17:00 (piektdienās līdz 16:00)
Precīzāk klientu apkalpošanas laikus var apskatīt mājas lapā.
Šī institūcija var sniegt informāciju:
kādus ārstnieciskos pakalpojumus apmaksā valsts;
kārtību, kādā var saņemt valsts garantētos ārstnieciskos pakalpojumus;
informāciju par pacienta iemaksām un no pacientu iemaksām atbrīvotajām kategorijām;
kā arī gūt atbildes uz citiem jautājumiem par veselības aprūpi, tās organizēšanu (piemēram, ģimenes ārstiem u.c.).
3) ZCVA (Zāļu cenu valsts aģentūra) –
Adrese: Cēsu iela 31, Rīga, LV-1012
Tālrunis:
Mājas lapa: www.zca.gov.lv
Darba laiks: 8:30 – 17:00 (dokum.pieņemš: pirm.,treš.–14:00–16:00 otrd.,cetur.–10:00-12:00)
Šajā institūcijā var saņemt informāciju par kompensējamiem medikamentiem (kādas zāles ir kompensējamas, kādos gadījumos, kādas atlaides ir piemērotas) u.c. jautājumiem.
Liene Šulce
Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore
