Lielās slimnīcas vienojas ar Veselības ministri par integrētas veselības aprūpes attīstību
Šodien Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) rīkotajā diskusijā piedalījās trīs klīniskās universitātes slimnīcas, ārstniecības vadības komandas un Veselības ministre, lai kopīgi vienotos par būtiskiem priekšnoteikumiem un uzlabojumiem slimnīcu attīstībā un pacientu pieredzes uzlabošanā.
Veselības ministre Ilze Viņķele: "Šis ir vēsturisks solis, jo Latvijas lielākās slimnīcas kopīgi uzsāk diskusiju zināšanu un pieredzes apvienošanu, lai veidotu jaunu pieeju ārstniecībai. Kā minējis Aleksejs Višņakovs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis un Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs: "Tā, kā ir, vairs nevar, bet tā, kā būs, atkarīgs no mums". Uzsāktā diskusija ir loģisks turpinājums jau labi iesāktajiem darbiem, kā arī Veselības ministrijas un visas nozares kopīgajai vīzijai, tostarp par slimnīcu līmeņošanu, tehnoloģisko un digitālo jauninājumu ieviešanu. Tāpat arī par jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli un atalgojuma palielināšanu, kas ir būtisks priekšnoteikums kvalitatīvai un mūsdienām atbilstošai veselības aprūpei Latvijā. Šoreiz mums ir arī labs atspēriena pamats - Eiropas atveseļošanās plāns, kurā vienlīdz zaļajai ekonomikai blakus stāv arī veselības aprūpes tēma. Nozare ir gatava un sabiedrība ir pelnījusi pieejamu, nefragmentētu, mūsdienīgu veselības aprūpi."
Plāns paredz, ka Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) integrētas veselības aprūpes ietvaros attīsta:
1. individualizētu ārstniecības pieeju – katram pacientam tiktu izstrādāts individuāls ārstniecības plāns visam ārstniecības procesam, ņemot vērā veselības stāvokli, iespējamos riskus un pacienta vajadzības.
2. multidisciplināru un starpinstitucionālu sadarbību – mūsdienās tas iespējams ar drošu IT risinājumu un digitālo saziņas iespēju atbalstu, kas ļauj operatīvi apmainīties ar informāciju, organizēt konsīlijus arī ar pacienta iesaisti.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) profesors Pēteris Stradiņš: "Ne tikai izglītībā, ne tikai skolās, attālināta pieeja ir kļuvusi no vēlamā par absolūti nepieciešamo! Un šādu sistēmu mēs nevaram uzturēt kā Latvijas ceļus - liekot ielāpu pie ielāpa. Lai tā strādātu pacienta labā, ir nepieciešamas nopietnas reformas, spēcīgs atspēriens. Gandrīz 10 gadus esam gājuši ceļu, lai ieviestu IT sistēmas, kuras strādātu pacientu un speciālistu labā, bet nevarētu teikt, ka tas ir noticis. Šis pavasaris, laiks, kuru piedzīvojām, ir mirklis, kad arī šajā jomā visā valstī vajadzīgs radikāls risinājums. Universitātes slimnīcas es saskatu kā centrus, no kuriem šos nepieciešamos risinājumus var sagaidīt. Ērti lietojama speciālistiem, pacientiem saprotama IT sistēma - tas ir tas, kas steidzami nepieciešams."
3. pēctecīgu veselības aprūpi – pilnvērtīgs un iekļaujošs (t.sk. ģimenes iesaiste) pacienta ceļš dažādos veselības aprūpes līmeņos, sagatavojot un izglītojot pacientu un ģimeni ilgstošai aprūpei gan KUS, gan ģimenes ārstu un sadarbības slimnīcu līmenī.
4. "vienas pieturas" modeli, kas pacientiem ar hroniskām un smagām diagnozēm ļauj saņemt dažādu speciālistu konsultācijas un izmeklējumus vienas vizītes ietvaros, tādā veidā uzlabojot pacienta pieredzi un īsākā laika posmā iegūstot kopainu par savu veselības stāvokli.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis: "Visus ārstniecības pakalpojumus ir nepieciešams koncentrēt vienuviet - Hipokrāta ielas kompleksā, izveidojot papildus ārstniecības korpusu jeb Centrālo korpusu. Tas ļaus ne tikai nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu un būvju uzturēšanas izmaksu mazināšanu, bet galvenais - mūsdienīgu, drošu un draudzīgu ārstēšanās vidi un pacienta ceļu mūsu slimnīcā."
5. pacienta iesaisti lēmumu pieņemšanā – sarežģītos ārstniecības gadījumos ir būtiski ņemt vērā pacienta mērķi, kas var ietekmēt viņa turpmāko dzīves kvalitāti.
LLSA valdes priekšsēdētājs Valts Ābols (BKUS) "Sākoties Covid-19 krīzei, daudzi runāja par nezināmo ceļu, kas ir priekšā, kā arī apņēmās no krīzes iznākt stiprāki. Krīze ir arī iespēja – mainīt lietas, apjaust realitāti un paātrināt procesus. Nacionālā mērogā izgaismojās problēmas – mediķu trūkums, infrastruktūras nepiemērotība slimnīcās, trūcīgais tehnoloģiju resurss un materiālo rezervju trūkums. Savukārt klīnisko universitāšu slimnīcu loma un atbildība arvien vairāk pieaug. Tādēļ īpaši būtiski vienoties par kopīgu redzējumu, plānot finanšu resursus un veidot tādu veselības aprūpes sistēmu, kas ir spēcīga gan ārstējot pacientus ikdienā, gan stājoties pretī neparedzamām krīzēm."
