Latvijas zinātnieki pēta jaunu biomateriālu, kas veicinātu audu reģenerāciju un novērstu infekciju risku
Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskām manipulācijām un novērstu infekciju risku, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) speciālistiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei.
Traumas, audzēji, iekaisumi, dažādas saslimšanas – ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēkiem nepieciešamas mutes, sejas un žokļu kaulu operācijas. Lai atlabšana pēc ķirurģiskās manipulācijas būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, ir būtiski samazināt infekciju risku. Latvijas Zinātnes padomes projektā MATRI-X ("Antibakteriālu autologu fibrīna matricu izstrāde mutes, sejas un žokļu ķirurģijai", LZP-2020/1-0054) zinātnieki izstrādā jaunus materiālus klindamicīna (plaša spektra antibiotika) un autologu augšanas faktoru kontrolētai piegādei operācijas vietā.
Zāļu piegādes sistēmas nodrošina kontrolētu un lokālu aktīvo vielu piegādi un dozēšanu, padarot ārstēšanu efektīvāku un pacientiem draudzīgāku. Pacientiem zāles vairs nav jāuzņem orāli, jo tās tiek iestrādātas biomateriālā, no kura izdalās noteiktās devās un tieši iedarbojas uz bojātajiem audiem organismā. "Šajā pētījumā zāļu piegādes sistēmas veidojam uz jūras polisaharīdu – hitozāna un fukoidāna – matricas, kurās ietvertas aktīvās vielas un trombocītiem bagātināts fibrīns (PRF). Fukoidānu ekstrahē no jūras aļģēm, bet hitozānu iegūst no vēžveidīgo čaulām. Savukārt PRF ir autologs jeb no pacienta asinīm iegūts materiāls, kas satur augšanas faktorus un sekmē dzīšanu un audu reģenerāciju. Izmantojot paša pacienta asins šūnas, tiek samazināts arī alerģisku reakciju risks. Šo personalizētās medicīnas metodi jau izmanto kosmetoloģijā, kā arī muguras un locītavu slimību terapijā," skaidro MATRI-X vadītāja, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Biomateriālu un bioinženierijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.
Projektā matricas tiek veidotas gan hidrogēlu, gan mikrodaļiņu formā, līdz ar to šo biomateriālu, turpinot attīstīt, varētu gan implantēt, gan injicēt audu aizstāšanai atbilstoši pacienta vajadzībām. Tiek pētītas arī jaunizveidoto zāļu piegādes sistēmu fizikāli ķīmiskās īpašības, PRF un antibiotiku kombinācijas ietekme, antibakteriālā aktivitāte, izdalīšanās ātrums un ilgums.
RTU sadarbības partnere MATRI-X ir RSU docētāja un RSU Stomatoloģijas institūta anestezioloģe-reanimatoloģe Ilze Šalma, savukārt antibakteriālo īpašību noteikšanai projektam piesaistīts RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētais profesors Ingus Skadiņš.
"Jaunu medicīnas metožu pētniecība, īpaši, ja tās ietver zāļu vielas, ir ilgstošs process. Radot risinājumus, kas nākotnē varētu uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un sekmēt mūsdienīgas medicīnas aprūpes sistēmas attīstību, ir jāizslēdz visi iespējamie negatīvie riski," uzsver A. Dubņika, norādot, ka pētījumi turpinās.
