Latvijas slimnīcās un NMPD trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu profesionāļu

908ca5c1-e845-400a-8577-210d2b9aa139

Rīga, 14.aug., LETA. Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.

NMPD vadītāja Liene Cipule informēja, ka dienestā vakantas ir 587 darba vietas, kas ir 20% no kopējā slodžu skaita dienestā. No tām 460 ir ārstniecības personas, kas nozīmē, ka, nerodot citus risinājumus, dienests nevarētu nokomplektēt 51 brigādi. Kopumā dienestā darbojas 190 brigādes. 

Cipule sacīja, ka patlaban dienestā lielākās grūtības sagādā pamatfunkciju nodrošināšana, ko NMPD risina vairākos veidos - apmēram 130 vakances tiek nosegtas, izmantojot medicīnas asistentus jeb studentus, kuri strādā brigādēs kā otrās personas, bet 375 vakances tiek nosegtas ar virsstundām. 

Pēc Cipules paustā, mēnesī NMPD virsstundu skaits sasniedz 62 000, bet iepriekšējā pusgadā - 373 000 virsstundu, kas dienestam izmaksāja apmēram 2,2 miljonus eiro. 

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja, ka uz 31.jūliju ārstniecības iestādē vakantas bija 307 vietas, kas ir apmēram 10% no kopējā darbinieku skaita. Slimnīcas vadītājs norādīja, ka slimnīcā trūkst 18% ārstu, 8% māsu un 7% māsu palīgu. Pēc Paeglīša paustā, Austrumu slimnīcā visvairāk trūkst anesteziologu reanimatologu un ķirurgu, kā arī invazīvo radiologu. 

Slimnīcas vadītājs informēja, ka pirmajā pusgadā ārstniecības iestāde par virsstundu darbu samaksāja 1,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaugums par miljoniem eiro. "Tas liecina, ka situācija nav īsti normāla, mums ir jādomā, kā tikt vaļā no virsstundām, bet tas ir iespējams tikai tad, ja ir pietiekams skaits darbinieku," sacīja Paeglītis. 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere informēja, ka iestādē vakantas ir 309 vietas, no kurām lielākā daļa ir ārstniecībā. Arī Stradiņa slimnīcā visvairāk trūkstot anesteziologu reanimatologu, kardiologu un radiologu, kā arī anestēzijas un neatliekamās medicīnas māsu.

Bušmeistere sacīja, ka pagaidām slimnīca ar darbu galā tiekot, kaut vasaras periods esot grūtāks saistībā ar atvaļinājumu laiku.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka slimnīcā trūkst 155 cilvēki, kas ir apmēram 10% no kopējā darbinieku skaita. Slimnīcas vadītājs skaidroja, ka slimnīcā trūkst aprūpes personāls, operāciju māsas, kā arī speciālisti neonatoloģijā, paliatīvajā aprūpē un bērnu psihiatrijā, kā arī atbalsta speciālisti, tostarp informācijas tehnoloģiju un citās jomās. 

Pēc Ābola paustā, slimnīcā izlietoto virsstundu skaits pirmajā pusgadā tuvojas 50 000, un tas nozīmē, ka darbs tiek darīts, taču uz esošo resursu rēķina. 

Daugavpils reģionālās slimnīcas, kurā nupat konstatēta kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi, valdes loceklis Grigorijs Semjonovs informēja, ka slimnīcā visvairāk trūkst speciālistu, kuri nodrošina neatliekamo palīdzību - anesteziologu reanimatologu, ķirurgu, kā arī neirologu. 

Semjonovu satrauc slimnīcā vērojamā mediķu novecošanās, jo patlaban 40 speciālistu ir pirmspensijas vecumā, turklāt slimnīcā strādājot pat 79 gadus vecs infektologs. Lielās slodzes un vecuma dēļ gados vecākie speciālisti mēdz slimot, kas rada sarežģījumus slimnīcā, piebilda ārstniecības iestādes vadītājs. 

Tikmēr, pēc Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Jura Lāča paustā, lai slimnīcā nebūtu nepieciešamas virsstundas, nepieciešami 57 cilvēki, kas ir apmēram 12% no kopējā ārstniecības personāla. Ziemeļkurzemes slimnīcā visvairāk trūkstot vidējais un jaunākais medicīnas personāls. 

Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa norādīja, ka ārstniecības iestādē trūkst 18 speciālisti. Visvairāk, pēc Zeltiņas paustā, slimnīcā trūkst ginekologu, dzemdību speciālistu un anesteziologu reanimatologu. Ar māsu nodrošinājumu slimnīcā esot labāk, tomēr pietrūkstot ķirurģijas un neatliekamās palīdzības māsas. Arī Zeltiņu satrauc paaudžu nomaiņa slimnīcā, jo 28% no visiem ārstiem ir vecāki par 61 gadu. 

Pēc Zeltiņas paustā, arī Rēzeknes slimnīcā mediķi strādā daudz virsstundu, un to apmērs 2019.gadā varētu sasniegt 44 000 stundu, kas izmaksās apmēram 372 000 eiro. 

Jēkabpils Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova informēja, ka ārstniecības iestādē vakantas ir 78 vietas, un tas ir apmēram 15% no kopējā darbinieku skaita. Visvairāk slimnīcā trūkstot neonatologi un neirologi. Jēkabpils slimnīcā sešu mēnešu laikā nostrādāti 295 000 virsstundu, piebilda Meļņikova. 

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs informēja, ka situācija arī viņa vadītajā slimnīcā ir līdzīga - trūkstot 20 ārstu un apmēram tikpat māsu. Vakances veidojoties anestezioloģijā reanimatoloģijā, neiroloģijā un neonatoloģijā, tāpat trūkstot arī endokrinologu un otolaringologu. 

Muskovs norādīja, ka Latvijā slimnīcas ļoti cīnās par speciālistiem, tostarp slimnīcās Rīgā "atņem" speciālistus reģionālajām slimnīcā un otrādi. 

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vienojās uzraudzīt, lai nākamā gada budžeta paketē pērn dotais solījums par mediķu atalgojuma palielināšanu, kam nepieciešami apmēram 120 miljoni eiro, tiktu pildīts. Tāpat komisijas deputāti sūtīs vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), lūdzot viņu uzdot Pārresoru koordinācijas centram izpētīt iespēju atvērt Latvijas darba tirgu mediķiem no ārzemēm. 

Kā ziņots, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi.

Notikušais Daugavpils slimnīcā aktualizējis plašāku diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmā vērojamo cilvēkresursu trūkumu.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Klīnika "Headline" – vispusīga augsta līmeņa ausu, kakla un deguna slimību (LOR) diagnostika un ārstēšana

Klīnika "Headline" – vispusīga augsta līmeņa ausu, kakla un deguna slimību (LOR) diagnostika un ārstēšana

Hroniskas iesnas, alerģiskais rinīts, krākšana, miega apnoja, sāpes ausīs un sēra korķi, sāpošs kakls un pietūkušas mandeles – šie un citi deguna, ausu un kakla veselības traucējumi nav sveši lielai daļai no mums un ir plaši izplatīti visā pasaulē. Tomēr daļa steidzas rast risinājumu nekavējoties, savukārt citi samierinās ar problēmu, līdz attopas, ka slimība vai iekaisums pāraudzis hroniskā formā.

Aktuālie piedāvājumi

Nesāpīga zobu ārstēšana ar gēlu Brix3000

Nesāpīga zobu ārstēšana ar gēlu Brix3000

Attīstoties mūsdienu zinātnei, nesāpīga vizīte pie zobārsta tik tiešām ir iespējama! Brix3000 – papaīnu saturošu želeja, kas radīta speciāli kariesa izņemšanai bez anestēzijas, urbšanas un bez sāpēm!

Zolitūdes mikrorajona iedzīvotājiem beidzot pašiem savs veselības centrs – MFD Veselības centrs "Zolitūde"!

Zolitūdes mikrorajona iedzīvotājiem beidzot pašiem savs veselības centrs – MFD Veselības centrs "Zolitūde"!

Šā gada maijā Zolitūdē tirdzniecības centra VENTA telpās tika atvērts MFD Veselības centrs ZOLITŪDE ar mērķi sniegt apkārtnes iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus veselības aprūpē. 

Video

Produktu testi

"Dr. Pakalns Select Easy Breathe"

"Dr. Pakalns Select Easy Breathe"

Oktobrī medicine.lv sadarbībā ar zīmolu "Dr. Pakalns Select" piedāvā testēt produktus, kas būs noderīgi saaukstēšanās gadījumā.

"Pharmaceris H-Sensitonin" – nomierinošs micelārais šampūns jutīgai galvas ādai

"Pharmaceris H-Sensitonin" <b>– </b>nomierinošs micelārais šampūns jutīgai galvas ādai

Septembrī medicine.lv sadarbībā ar SIA "G.Miežis Ārsts" piedāvā testēt nomierinošu šampūnu jutīgai galvas ādai "Pharmaceris H-SENSITONIN". 

Uztura bagātinātājs "Flexagen Forte" – locītavu veselībai un kustību komfortam

Uztura bagātinātājs "Flexagen Forte" – locītavu veselībai un kustību komfortam

Septembrī medicine.lv sadarbībā ar vitamini.lv piedāvā testēt uztura bagātinātāju "Flexagen Forte" locītavu veselībai un kustību komfortam.

Uzņēmējs runā

Nesāpīga zobu ārstēšana ar gēlu Brix3000

chair

Attīstoties mūsdienu zinātnei, nesāpīga vizīte pie zobārsta tik tiešām ir iespējama! Brix3000 – papaīnu saturošu želeja, kas radīta speciāli kariesa izņemšanai bez anestēzijas, urbšanas un bez sāpēm!

Kas jāzina par ārstniecisko pedikīru

foot

Klasiskais jeb higiēniskais pedikīrs ir piemērots dermatoloģiski veselām pēdām. Ārstnieciskās pēdu aprūpes mērķis ir pareiza pēdu kopšana un atveseļošana. Šie divi pedikīra veidi būtiski atšķiras, jo klasiskajā pedikīrā dominē skaistumkopšana, bet ārstnieciskajā – atveseļošana.