Latvijas kardiologi operē tiešraidē
29. augustā notika Latvijas kardiologu komandas paraugoperācijas tiešā translācija no Latvijas Kardioloģijas centra Invazīvās kardioloģijas laboratorijas uz Eiropas Kardiologu biedrības kongresu Stokholmā.
Latvijas kardiologu komanda LU asoc. prof. Andreja Ērgļa vadībā veica angioplastiju jeb sirds asinsvadu paplašināšanas operāciju Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Invazīvās kardioloģijas laboratorijā.
Operācija tiešraidē tika translēta uz Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology, ESC) kongresu Stokholmā, kur konferenču zālē operācijas norisi vēroja aptuveni tūkstots kardiologu un kardioloģijas māsu no visas pasaules. Translācijas laikā notika diskusija par operācijas norisi starp Latvijas kardiologiem operāciju zālē un ekspertiem Stokholmā.
"Tas ir fantastisks sasniegums Latvijai kā valstij – nokļūt un piedalīties tur, kur parasti piedalās tikai lielvalstis ar plašu speciālistu loku, plašu tirgu un politisko ietekmi. Tas ir milzīgs mūsu kardiologu profesionalitātes novērtējums, jo no mums mācījās desmitiem tūkstoši kardiologu no visas pasaules. Esmu gandarīts un no sirds laimīgs, ka kopā ar savu komandu un kolēģiem varu pārstāvēt Latviju pasaulē."
ESC kongress ir viens no lielākajiem notikumiem kardioloģijas jomā pasaulē un ik gadu tas notiek kādā no Eiropas lielākajām pilsētām, šogad no 28. augusta līdz 1. septembrim – Stokholmā. Kongresu parasti apmeklē 25 000 – 30 000 kardiologu, kardioloģijas māsu un kardioloģijai tuvu stāvošu profesionāļu no visas pasaules, tai skaitā no Latvijas.
2010. gada 9. februārī Latvijas Kardioloģijas centrs saņēma uzaicinājumu no Eiropas Kardiologu biedrības piedalīties ESC kongresā ar angioplastijas tiešraidi. Līdz šim šāda veida paraugoperāciju translācijas no Latvijas nav notikušas.
Vairāk par angioplastiju:
Koronārā angioplastija (perkurtāna translumināla koronārā angioplastija – PTCA), vienkāršiem vārdiem runājot, ir sašaurināto asinsvadu paplašināšanas operācija. Tā tiek veikta gadījumos, kad asinsvadu ir skārusi aterotromboze, izgulsnējies holesterīns un izveidojušās holesterīna pangas, kas var nosprostot asinsvadu vai arī plīst, izraisot infarktu.
Asinsvads tiek paplašināts, saušaurinājuma vietā caur cirkšņa vai apakšdelma artēriju ievadot īpašu balonzondi, piepūšot balonu, paplašinot sašaurināto vietu un ievadot stentu – metāla sietiņa asinsvada protēzīti. Asinsvada riskantās vietas nostiprināšana vai paplašināšana uzlabo asinsapgādi sirds muskulim (miokardam) un ievērojami mazina infarkta risku.
Angioplastija pacientam ir mazāk riskanta un traumatiska nekā, piemēram, koronārā šuntēšana vai kardioķirurga iejaukšanās. Angioplastija aizņem no 30 minūtēm līdz stundai, turklāt pacients jau nākamajā dienā var tikt izrakstīts no slimnīcas un doties mājās, bet pēc 5 – 7 dienām jau atgriezties darbā.
Latvijā pirmo angioplastiju veica Dr. Andrejs Ērglis, asistējot Dr. Andim Dombrovskim 1990. gada 4. aprīlī. "Toreiz tas bija kas unikāls, nebijis, pretrunīgs," atceras LU asoc. prof. Andrejs Ērglis. "Faktiski mēs nedrīkstējām veikt šādas operācijas, jo mums nebija visa nepieciešamā aprīkojuma. Mēs izmantojām stikla šļirces, kuras sterilizējām un lietojām atkārtoti, cimdus, kurus mazgājām un lietojām atkārtoti – šodien par ko tādu nevarētu būt ne runas. Un tomēr mēs riskējām un darījām un sanāca labi, jo liela daļa pacientu, kuriem pirmajiem tika veiktas šīs procedūras, staigā vēl šodien sveiki un veseli." 1990. gadā Latvijā tika veiktas 7 angioplastijas, izmantojot ierīces, kuras kā humanitāro palīdzību Latvijai pēc 1. Pasaules ārstu kongresa atsūtīja kolēģi no ASV. Šobrīd tiek veiktas 4500 angioplastijas gadā, kā rezultātā pēdējo piecu gadu laikā hospitālā mirstība Latvijas Kardioloģijas centrā samazinājusies par 50 – 60%.
Pasaulē pirmā angioplastija cilvēkam tika veikta 1977. gada 16. septembrī. Vācu ķirurgs Andreas Gruntzigs (Andreas Gruentzig) veica koronāro angioplastiju, pielietojot tikai vietējo narkozi, 37 gadus vecam apdrošināšanas aģentam, Cīrihē, Šveicē.
Iveta Bajāre
LU Kardioloģijas Zinātniskā izstitūta Sirds veselības veicināšanas projektu vadītāja
