Latvijas Ārstu biedrības prezidents izsaka neizpratni par neveiksmīgu Veselības ministrijas pozitīvisma kampaņu
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis, iepazinies ar Latvijas slimnīcu vadītāju Aivara Zdanovska, Arnolda Ata Veinberga, Jura Bārzdiņa, Viestura Bokas, Baibas Rozentāles un Ērika Kalniņa parakstītu vēstuli "Vēlreiz par konstruktīvu dialogu ar valdību", secināja, ka vēstuli ir rakstījis kāds Veselības ministrijas (VM) klerks, kas nav pat īsti sapratis ministra doto uzdevumu – ko un kāpēc aicināt uz sarunām un bijis par slinku ieskatīties internetā vai ministrijas dokumentos, lai noskaidrotu, kādas profesionālas un arodorganizācijas strādā Latvijā.
P.Apinis uzskata, ka zem vēstules parakstīties piespieda (nu protams – ne jau ar pistoli pie deniņiem, bet ar iespēju nomainīt slimnīcu vadību) tieši tos valsts un pašvaldību iestāžu vadītājus, kas ir tieši atkarīgi no finansējuma vai ietekmes. Metodē P.Apinis saskata Tautas partijas jau klasisko pozitīvisma kampaņu, bet izpildījumu uzskata par pilnīgi bezcerīgu. Vai tiešām Tautas partijā pēc Jurģa Liepnieka aiziešanas nav neviena, kurš Vinetam Veldrem varētu paskaidrot, kā šādas kampaņas rīkojamas? - retoriski jautā LĀB prezidents.
Pēteri Apini izbrīnīja, ka vēstule uzrakstīta apaļiem teikumiem un tukšām frāzēm. Viņš pārāk labi pazīst cienījamos slimnīcu direktorus, zina, ka viņi paši māk rakstīt, un dara to tieši, godīgi un asi, kā arī pārzina profesionālās un arodorganizācijas Latvijā, un paši ir to valžu locekļi, ja ne vadītāji. Visi šie kolēģi viegli rod kontaktu un arī diskutē ar LĀB, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī ar daudzajām speciālistu asociācijām jeb biedrībām. Un šajās sarunās nekad nav bijusi nepieciešama preses starpniecība, jo viņi visi runā vienā valodā un dara vienu darbu ar kopēju mērķi – Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes kvalitāte. Tātad, Pēteris Apinis secināja: mēs pārāk labi pazīstam savus kolēģus, pārāk augstu viņus vērtējam un cienām, lai saprastu – viņi šo vēstuli nav rakstījuši.
Šī iemesla dēļ LĀB prezidents Pēteris Apinis ministru šonedēļ aicina pastrādāt budžeta izcīnīšanas jautājumā, nevis nodoties tukšām kampaņām.
Veselības ministrijas budžets, skatot to valsts budžeta kontekstā, attiecībā pret valsts IKP ir ievērojami samazinājies, tātad veselības ministrs nav turējis savus solījumus. Pēc Latvijas Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrības datiem, valsts nākamgad veselības aprūpes darbiniekiem paliks parādā ~ 80 miljonus latu. Lai stāvoklis nekļūtu kritisks, papildus valdības iesniegtajam projektam būtu nepieciešami vēl vismaz 37 miljoni latu. VM publiski atbalstīja LĀB viedokli – paaugstināt akcīzes nodokli tabakai. P.Apinis norāda, ka ir iespējams ar budžeta pārsadali un ar akcīzes nodokļa celšanu atrast šos 37 miljonus veselības aizsardzībai, nekašķēties ar arodbiedrību, neuzprasīties uz tiesu darbiem (arodbiedrība iesūdzēs valsti tiesā par to, ka valdība nepilda savus solījumus, kas noteikti MK rīkojumā Nr.870 Programma "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.–2015.gadam").
Ja izdosies atrast šo papildus finansējumu, Latvijas slimnīcu vadītāji arī bez ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības veiksmīgi tiks galā ar algu jautājumiem, un ministram vairs nevajadzēs spiest savus padotpos publicēt atklātas vēstules.
LĀB prezidenta Pētera Apiņa vēstules pilns teksts.
Atbilde uz vēstuli "Vēlreiz par konstruktīvu dialogu ar valdību"
2. novembrī caur presi saņēmu vēstuli ar aicinājumu konstruktīvi sadarboties ar valdību. Vēstuli bija parakstījuši seši izcili ārsti, lielāko Latvijas slimnīcu vadītāji Aivars Zdanovskis, Arnolds Atis Veinbergs, Juris Bārzdiņš, Viesturs Boka, Baiba Rozentāle un Ēriks Kalniņš. Vēstules autori aicināja sadarboties "ar ārstu un māsu biedrībām un asociācijām".
Sākumā par to, ka vēstule bija uzrakstīta apaļiem teikumiem un tukšām frāzēm. Es pārāk labi pazīstu mūsu cienījamos slimnīcu direktorus, kuri paši māk rakstīt – un, ja raksta, tad dara to tieši, godīgi un asi. Visi šie kolēģi labi zina, kādas ir profesionālās un arodorganizācijas Latvijā, paši ir šo organizāciju valžu locekļi, ja ne to vadītāji. Visi šie kolēģi viegli rod kontaktu un arī diskutē ar Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī ar daudzajām speciālistu asociācijām.
Un ticiet – nekad nav vajadzīga preses starpniecība, jo mēs runājam vienā valodā. Vēl vairāk – mēs daram vienu darbu un mūsu kopējais mērķis ir Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes kvalitāte. Tātad – es pārāk labi pazīstu savus kolēģus, pārāk augsti viņus vērtēju un cienu, lai saprastu – viņi šo vēstuli nav rakstījuši.
Vēstuli ir rakstījis kāds Veselības ministrijas (pakārtotas struktūras) klerks, kas nav pat īsti sapratis ministra doto uzdevumu – ko un kāpēc aicināt uz sarunām. Šis klerks bijis par slinku ieskatīties internetā vai ministrijas dokumentos – kādas profesionālas un arodorganizācijas strādā Latvijā. Bet zem vēstules parakstīties piespieda (nu protams – ne jau ar pistoli pie deniņiem, bet ar iespēju nomainīt slimnīcu vadību) tieši tos valsts un pašvaldību iestāžu vadītājus, kas ir tieši atkarīgi no finansējuma vai ietekmes. Metode jau ir Tautas partijas klasiskā pozitīvisma kampaņa, bet izpildījums – pilnīgi bezcerīgs. Vai tiešām Tautas partijā pēc Jurģa Liepnieka aiziešanas nav neviena, kas Vinetam Veldrem varētu paskaidrot, kā šādas kampaņas rīkojamas?
Nu nav un diez vai sanāks kaut kāda saruna ar Vinetu Veldri. Monologs nav saruna pat tad, ja runātājs, kas nekad neskatās acīs, nolaiž galvu un visu stundu viens pats kaut ko skaita: "pirmkārt,… otrkārt,…. treškārt,…". Patiesībā jau Vinets Veldre nebūt nav dumjš, bet sabiedrības veselībā un veselības aprūpē tiešām nesaprot neko, bet neklausās nevienā (es nepretendēju uz visziņa statusu, bet Veldre neklausās arī nevienā citā speciālistā, kas desmitiem gadu ir mācījies veselības aprūpes organizāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs).
Vinets Veldre ir iztērējis lielas naudas summas, lai organizētu kampaņu sava tēla spodrināšanai (desmitiem interviju laikrakstos pa visu lapaspusi, televīzijā visos raidījumos). Diemžēl, palasot viņa bezgalīgās intervijas rodas iespaids, ka viņš pat nezina, kur viņš atrodas un kas Latvijā veselības aprūpē patiesībā notiek.
Parasti ministrs, kas pārlieku nepārvalda jomu, kurā rosās, paļaujas uz gudru un zinošu valsts sekretāru. Veldre rīkojās otrādi – par valsts sekretāru viņš pieņēma Armandu Ploriņu no Pārtikas un veterinārā dienesta.
Tātad – vispirms es ministru šonedēļ aicinu pacīnīties nākamā gada budžeta jautājumā.
Veselības ministrijas budžets, skatot to valsts budžeta kontekstā, ir ievērojami samazinājies salīdzinot ar valsts IKP, tātad Veselības ministrs nav savus solījumus turējis. Pēc Latvijas Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrības datiem, valsts nākamgad veselības aprūpes darbiniekiem paliks parādā aptuveni 80 miljonus latu. Lai stāvoklis nekļūtu kritisks, arodbiedrība no šiem 80 miljoniem aicina valdību atrast kaut vai 37 miljonus latu.
Veselības ministrija publiski atbalstīja Latvijas Ārstu biedrības viedokli – paaugstināt akcīzes nodokli tabakai. Ir iespējams ar budžeta pārsadali un ar akcīzes nodokļa celšanu atrast šos nelaimīgos 37 miljonus veselības aizsardzībai, nekašķēties ar arodbiedrību, neuzprasīties uz tiesu darbiem (arodbiedrība iesūdzēs valsti tiesā par to, ka valdība nepilda savus solījumus, kas noteikti MK rīkojumā Nr.870 Programma "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.–2015.gadam").
Ja izdosies atrast šo papildus finansējumu, Latvijas slimnīcu vadītāji arī bez ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības veiksmīgi tiks galā ar algu jautājumiem, un ministram vairs nevajadzēs spiest savus padotos publicēt atklātas vēstules.
Ar cieņu,
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents.
