Latvijas Ārstu biedrība: Jauns veselības aprūpes finansēšanas likums problēmas neatrisinās

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja un Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja ar vēstuli, kurā uzsver nepieciešamību pēc fundamentālas pieejas veselības aprūpes sistēmas reformēšanā un finansēšanā, norādot uz būtiskām problēmām, kuras jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums nerisina.

Jaunajā likumā paredzēts noteikt veselības aprūpes finansēšanas pamatprincipus, tostarp likvidēt "divu grozu" sistēmu un ieviest fonda pārvaldības modeli, kas paplašinātu sabiedrības pārstāvju iesaisti. Šie aspekti vērtējami pozitīvi. Taču likums galvenokārt risina juridiskas un administratīvas problēmas, nemainot veselības nozares finansējuma kopējo apjomu vai risinot citas kritiskas problēmas, kā, piemēram, cilvēkresursu trūkumu, personāla atalgojumu un pakalpojumu pieejamību.

"Likumprojekts pats par sevi nerisina pamatproblēmu – hronisko finansējuma trūkumu nozares attīstībai," uzsver Latvijas Ārstu biedrība. Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gadu desmitiem ir nepietiekami – tie veido vien 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un mazāk nekā 12% no valsts konsolidētā budžeta, kas ir tālu no starptautiskajiem standartiem. LĀB aicina veselības aprūpei atvēlēt vismaz 6% no IKP vai 13–14% no budžeta, kā tas ir ierasts sociāli atbildīgās sabiedrībās.

Viens no likuma aspektiem paredz tiesības saņemt medicīnas aprūpi balstoties uz deklarēto dzīvesvietu un nodokļu maksāšanas valsti. Tas būtiski skars vairāk nekā 214 000 Latvijas valstspiederīgo, kas dzīvo ārpus valsts. Par viņu ārstēšanas izdevumiem turpmāk būs atbildīgas to valstu sistēmas, kur viņi maksā nodokļus, nevis Latvijas budžets. LĀB uzsver, ka šī sistēma nedrīkstētu radīt papildus administratīvu slogu veselības aprūpes personālam – nodokļu maksāšanas fakta un tiesību pārbaudei ir jābūt atbildīgo institūciju pienākumam, nevis ārstniecības personu uzdevumam. Pretējā gadījumā veselības aprūpes speciālisti tiktu pārslogoti ar nevajadzīgu birokrātiju, kas kavētu pamatdarba veikšanu – pacientu aprūpi.

LĀB arī norāda uz virkni aktuālu problēmu:

• Rindas uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ir pārāk garas, kvotas bieži vien beidzas vēl pirms gada beigām.
• Tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, kā rezultātā pieaug valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu parādi un zaudējumi, dažām iestādēm draud pat bankrots.
• Valdība nepilda solījumus par mediķu algu paaugstināšanu, savukārt aprūpes personāla trūkums valsts medicīnas iestādēs jau sasniedz kritisku līmeni.
• Pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi par ārstēšanu un ziedojumi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai, kas nav taisnīgi un solidāri.

LĀB atgādina, ka pēdējo 20 gadu laikā veselības aprūpe ir deklarēta kā valdības prioritāte, taču praktiski reformu rezultāti bijuši mazefektīvi, sasteigti un nepārdomāti. Organizācija aicina valdību pārtraukt deklaratīvas pieejas un ieviest ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošinātu pieejamību un kvalitāti visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Ārstu biedrība iestājas par taisnīgu, solidāru un drošu veselības aprūpi, aicinot nodrošināt reālus un taisnīgus pakalpojumu tarifus, kā arī adekvātu medicīnas personāla atalgojumu.