Komisija noraida ieceri mainīt regulējumu par to, kā iegūstama piekrišana orgānu transplantācijai
Rīga, 10.apr., LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien noraidīja ierosinājumu liegt izmantot medicīnā miruša cilvēka audus un orgānus arī tad, ja cilvēks nebija izteicis aizliegumu vai atļauju izmantot savus audus un orgānus pēc nāves.
Otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz: ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa tuvākā klātesošā piederīgā vai arī, sazinoties ar tuvākajiem piederīgajiem, ja viņi nav klātesoši. Piederīgo sniegto informāciju fiksēs donora medicīniskajos dokumentos. Ja informācija par personas gribu nav fiksēta informācijas sistēmā, kā arī to nevar sniegt tuvākie piederīgie, ir prezumējama mirušā cilvēka piekrišana pēc nāves atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus, nosaka likumprojekts. Ārstniecības iestādei noteikts pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu pēc nāves.
Savukārt deputāts Jānis Ieslanieks (VL-TB/LNNK) mudināja mainīt šo regulējumu, nosakot, ka gadījumā, ja cilvēks nebija izteicis savu gribu, tad viņš ir liedzis, nevis atļāvis izmantot savus orgānus pēc nāves. Proti, deputāts piedāvāja likumā noteikt: ja informācija par personas gribu nav fiksēta informācijas sistēmā, kā arī to nevar sniegt tuvākie piederīgie, ir prezumējams mirušā cilvēka aizliegums pēc nāves atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus. Komisija šo ierosinājumu noraidīja.
Tāpat deputāti noraidīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) mudinājumu paredzēt, ka gadījumā, ja tuvāko piederīgo sniegtā informācija ir pretrunīga, tad ir atļauts izmantot mirušā cilvēka orgānus.
Noraidot šos priekšlikumus likumprojektam uz trešo lasījumu, deputāti saglabāja otrā lasījuma redakciju par tuvāko piederīgo tiesībām un prezumēto piekrišanu.
Komisija šodien vēl nepabeidza izskatīt šos grozījumus likumā, kas reglamentē miruša cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā, un plāno turpināt diskusijas aprīļa beigās vai maija sākumā.
Grozījumi likumā nepieciešami, lai noteiktu precīzu un nepārprotamu kārtību, kādā tiek iegūta un reģistrēta piekrišana audu un orgānu ziedošanai Latvijā.
Patlaban Latvijas tiesiskais regulējums neparedz precīzu mehānismu, kā tuvākais piederīgais var īstenot savas likumā noteiktās tiesības darīt zināmu mirušā gribu, pirms tiek uzsāktas ķirurģiskas manipulācijas ar mirušā ķermeni.
Likumprojekts paredz atvieglot iespēju personai paust gribu par sava ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu pēc nāves. To ikviens varēs paveikt, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas, norāda likumprojekta autori. Plānots, ka iespēja paust savu gribu e-veselības sistēmā būs spēkā no 2020.gada.
Likuma grozījumi paredz arī noteikt iespēju personai mainīt iepriekš izteikto gribu par atļauju vai aizliegumu orgānu izmantošanai pēc nāves.
