Dusmu lēkmes, nervozitāte, dzeršana mācību stundas laikā, bieži labierīcību apmeklējumi, regulāri noguris vai vienmēr ēd? Katrs no šiem simptomiem var būt bērnam ar cukura diabētu. Par to, kas jāņem vērā pedagogiem un bērna vecākiem, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes māsa Ilze Veilande.

Pedagogiem jābūt informētiem

Jebkura bērna veiksmīga un droša iekļaušanās izglītības iestādes vidē ir atkarīga no apkārtējo zināšanām, iejūtības un vēlmes palīdzēt. Taču bērniem ar cukura diabētu tas ir īpaši svarīgi. Vecākiem jāsadarbojas gan ar skolotājiem, gan ārstējošo ārstu, gan diabēta aprūpes māsu.

Uzreiz jāatzīmē, ka bērns, kuram ir pirmā tipa cukura diabēts, intelektuālā ziņā nekādi neatšķiras no vesela bērna, tomēr pedagogiem ir jāatceras, ka gadījumā, ja bērnam būs pazemināts vai paaugstināts cukura līmenis asinīs, bērns var nespēt koncentrēties un, iespējams, tieši kontroldarba laikā var pieļaut kādu neuzmanības kļūdu, tādēļ pedagogam nevajag steigties bērnu nosodīt.

Ja ir aizdomas par to, ka bērnam varētu būt cukura diabēts, bet vecāki par to nav ziņojuši, tad jācenšas mierīgā veidā šo jautājumu pārrunāt. Visticamāk, lielākā daļa vecāku, kuru bērnam ārsts ir konstatējis šo slimību, to būs darījuši zināmu izglītības iestādei, jo tā ir vieta, kur bērns pavada lielāko dienas daļu. Turklāt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vecāki tiek apmācīti par sava bērna cukura diabēta ikdienas aprūpi.

Kad pedagogs uzzina, ka klasē vai grupiņā mācās bērns ar cukura diabētu, ir ļoti svarīgi veikt pārrunas ar vecākiem, izrunāt jautājumus par ēdināšanu, par cukura līmeņa kontroli asinīs, par fiziskām aktivitātēm un, protams, par neparedzamajiem gadījumiem.

Noteikti nepieciešams vienoties par piemērotāko vietu cukura līmeņa kontrolei un insulīna injekciju veikšanai, bet tā nekādā gadījumā nedrīkst būt tualetes telpa. Ja bērnam emocionālas grūtības sagādā cukura līmeņa kontrole citu cilvēku klātbūtnē, jāmeklē piemērots risinājums – medicīnas kabinets vai kāda cita vieta izglītības iestādē.

Pedagogam jāzina, ka bērnam stundu vai nodarbību laikā varētu būt vajadzība izmērīt savu cukura līmeni asinīs. Iespējams, bērnam vajadzēs apēst kādu ogļhidrātus saturošu produktu. Ja pedagogs būs informēts par šīm iespējamām situācijām, tas ļaus izvairīties no liekiem pārpratumiem un emocionālās traumas bērnam.

Svarīgi! Ikdienas insulīna ievadīšana injekciju veidā vai, lietojot insulīna sūknīti, ir pirmā tipa cukura diabēta ārstēšanas pamats.

Kā noteikt, kad ir pazemināts cukura līmenis asinīs, un kā palīdzēt?

Hipoglikēmiju jeb pazeminātu cukura līmeni asinīs var izraisīt nepietiekama vai novēlota pārtikas uzņemšana, pārāk liela insulīna deva, kā arī stresa situācijas un pastiprināta fiziskā aktivitāte. Pirmās hipoglikēmijas pazīmes var būt pēkšņa svīšana, bālums, nespēks, roku un kāju trīce, palēnināta, neskaidra runa, paātrināta sirdsdarbība, galvas reibonis, galvassāpes, miegainība, nespēja koncentrēties un apjukums.

Ja bērnam ir kāda no šīm pazīmēm, ir jāizmēra cukura līmenis asinīs. Hipoglikēmija ir tad, ja cukura līmenis ir zemāks par četriem milimoliem uz litru. Ja bērnam ir hipoglikēmija, viņš nekādā gadījumā nedrīkst piedalīties aktīvās fiziskās nodarbībās.

Ja tiek konstatēts, ka bērnam ir hipoglikēmija, tad pēc iespējas ātrāk viņam ir jāapēd kāds no šiem produktiem:

• graudu cukurs (divi trīs gabali);
• glikozes tabletes (divas līdz četras);
• salda tēja (ar divām trim tējkarotēm cukura);
• salda sula (pusglāze jeb viena glāze).

Pēc 10–15 minūtēm noteikti jāpārbauda atkārtoti cukura līmenis asinīs. Ja hipoglikēmija netiek pilnībā novērsta, var piepeši sākties krampji un zust samaņa vai iestāties hipoglikēmiskā koma.

Ieteikumi, lai bērns justos labi izglītības iestādē

Bērnam noteikti jāļauj padzerties arī stundas vai nodarbības laikā. Pirms nodarbības būtu jāatgādina par labierīcību apmeklējumu. Ja bērns tomēr arī nodarbības laikā vēlas apmeklēt tualeti, respektē to.

Klasē būtu jānodrošina vieta, kur bērns nepieciešamības gadījumā var paņemt graudu cukuru vai kādu citu ātri izmantojamo cukuru (glikozi) saturošu produktu, piemēram, glikozes tabletes vai augļu sulu. Bērnam ar pirmā tipa cukura diabētu vienmēr jābūt līdzi glikozes tabletēm, sulai vai graudu cukuram. Bērna drošībai arī skolotājiem ieteicams turēt pa rokai kādu cukura graudiņu.

Bērnam drošības sajūtu radīs arī tas, ka viņš zinās, pie kā vērsties ar diabēta aprūpi saistīto problēmu gadījumā, piemēram, pie kāda speciāla skolotāja, medmāsas, ideālā gadījumā pie ikviena pieaugušā, kas atrodas izglītības iestādē. Tā ir viņa iekšējā drošība, sajūta, ka viņam noteikti kāds sniegs palīdzību, ja tas būs nepieciešams. Arī izglītības iestādē strādājošiem pedagogiem ir iespēja saņemt izglītojošas lekcijas par cukura diabētu. Saslimstība ar cukura diabētu diemžēl palielinās ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu vidū. Informācija un zināšanas var palīdzēt izvairīties no cukura diabēta radītajiem sarežģījumiem, kuri var apdraudēt bērna veselību un pat dzīvību.

Ņem vērā – ekskursijas var izsist bērnu no ritma! Tā kā diabēta pacientiem ir rūpīgi jāplāno ēdienreizes un tās nedrīkst izlaist, tad pedagoga pienākums ir parūpēties, lai bērns savlaicīgi paēstu, veicot cukura līmeņa asinīs mērījumus un insulīna injekcijas. Ejot pārgājienā, bērnam jābūt līdzi arī produktiem, kuri satur lēnas iedarbības ogļhidrātus (piemēram, rupjmaizei, sausmaizītēm, augļiem) un dzeramajam ūdenim.

Ieteikums pedagogiem – pastāstiet pārējiem audzēkņiem un viņu vecākiem par diabētu un tā īpašajiem noteikumiem dzīvē. Tas novērsīs nepamatotas bailes un liekus pārpratumus.

Lai informētu cilvēkus par cukura diabētu, tā simptomiem un ārstēšanu, ir izveidotas mājaslapas www.diabets.lv un www.diabetapacientiem.lv. Šajās vietnēs gan cilvēki ar cukura diabētu, gan arī ikviens cits interesents var uzzināt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.