Ko nezini – to nejūti jeb kā mēs ietekmējam sajūtas.
No bērnības spilgti atceros kādu ainu. Kad man vakariņās ļoti sagribējās mannā putru, ome to vienmēr uzvārīja. Ar zemeņu ievārījumu... mmm.... atmiņas, atmiņas.
Vienu šādu vakaru, kad ļoti sagribējās putru, konstatēju, ka mājās nav piena. Saskumu, bet ome tik bīda mani ārā no virtuves un saka, ka uzvārīšot.
Kāpēc es nedrīkstu skatīties? Un galu galā – no kā tad viņa vārīs, bez piena? Tas nu man bija sen zināms, ka mannā putra bez kārtīga lauku piena nesanāk.
Protams, man vajadzēja lūrēt. Ko redzēju? Ome ūdenim piejauc skābo krējumu pāris karotes. Man palika šķērmi. Ūdens ar skābo krējumu nu nemaz nav līdzīgs pienam.
Ome, protams, dusmojās, bet es nespēju ieēst. Garša galīgi vairs nav tāda, kādai jābūt mannā putrai, lai arī sapratu, ka nez cik reizes jau esmu tādu iepriekš noteikti ēdusi un slavējusi. Atlika ieraudzīt un garša mainījās.
Viss sākas galvā. Ja ne jums pašam tā ir gadījies, gan jau esat dzirdējuši, kā citi cilvēki ēd kaut ko, nenojaušot, ka tas ir kaut kas, ko viņi ir teikuši, ka neēd un nelabi metas no garšas vien.
Mani vēl aizvien pavelk uz zoba par to, kā es trīs gadus vienā vietā visu laiku pasūtīju vienu un to pašu veģetāro ēdienu, jo man tik ļoti garšoja, un es pat nenojautu, ka tajā visu laiku bijušas sēnes, kas bij vienīgais produkts, ko tiešām neēdu, un ja mājās to gatavoja, man likās, ka viss smird, to garšu ciest nevarēju, lai cik mani pispiestu pagaršot, nekas nemainījās. Sēnes es neēdu. Un še tev, pēkšņi uzzinu, ka trīs gadus nezinot esmu ēdusi. Un, protams, ēdiens mainīja garšu, līdz ko uzzināju, kas tur iekšā.
Un te nu – tici vien sajūtām. Ieraugot vai uzzinot kaut ko, par ko nenojautām, sajūtas var mainīties par 180 grādiem, bet kā tu vari būt drošs, ka šīs sajūtas, kad zini kaut ko vairāk, ir patiesākas? Varbūt patiesākas bija sajūtas nezinot? Jo tās neietekmēja prāts un mūsu priekšstati par to, kā ir pareizi, kā jābūt, kā pieklājas. Tās sajūtas, kuras bija pirmās, kuras bija nezinot, kā ir īstenībā, taču ir patiesākas un parāda mūsu organisma patieso reakciju. Tikai mēs šo patiesumu tik ātri pazaudējam.. un neatgūstam.
Atļauj sev ēst ar aizvērtām acīm. Un pieņem atklājumus.
