Klepus un sāpes kaklā – vīruss vai atviļņa slimība?

Kakla sāpes un klepus saaukstēšanās sezonā ir ierastas parādības, kuras ārstējam, izmantojot tradicionālās metodes un medikamentus. Tomēr izrādās, ka šādi simptomi var signalizēt arī par kādu citu hronisku saslimšanu – atviļņa slimību. Kas ir šī slimība, kā to laikus pamanīt un novērst, skaidro “Diplomātiskā servisa medicīnas centra” ģimenes ārste Zane Zundāne un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

“Ne vienmēr ilgstošas kakla sāpes un klepu varam saistīt ar saslimšanu ar kādu no vīrusiem vai infekciju slimībām, jo bieži vien tie var liecināt par hronisku saslimšanu – atviļņa slimību. Šie simptomi ir īpaši aktuāli arī Covid-19 pandēmijas kontekstā, jo liela daļa cilvēku fokusējas tikai uz šo infekciju slimību, aizmirstot par citām saslimšanas iespējām, tām nepievēršot pietiekamu uzmanību un rūpes. Tāpat pandēmijas laikā neskaitāmo mājsēžu dēļ šīs slimības aktualitāte ir saasinājusies – pieaudzis cilvēku mazkustīguma līmenis, liekā svara problēmas kļuvušas aktuālākas, cilvēki laicīgi nedodas pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes,” atklāj ģimenes ārste Zane Zundāne. 

Kas ir atviļņa slimība? 

Cilvēkam starp barības vadu un kuņģi ir dabiska atvere, kurai ir jāslēdzas ciet brīžos, kad nenotiek barības pārvade. Ja šī atvere līdz galam neslēdzas ciet, tad veidojas atviļņa slimība, kas nozīmē, ka daļa no kuņģa skābes nokļūst atpakaļ barības vadā. Ar šo slimību parasti slimo pieaugušie – gan sievietes, gan vīrieši, biežāk tie, kuriem ir liekā svara problēmas. Bērniem šādas saslimšanas tiek novērotas ļoti reti.  

Kas veicina saslimšanu ar atviļņa slimību? 

• Mazkustīgs dzīvesveids veicina aptaukošanos un samazina motoriku kuņģa-zarnu traktā, kas nozīmē, ka barība lēnāk virzās pa tai paredzēto ceļu. Tādā veidā palielinās skābes produkcija, kas var nokļūt atpakaļ barības vadā.  
• Liekais svars un aptaukošanās.
• Citas hroniskas saslimšanas, ja tiek lietoti spēcīgi medikamenti, kas var ietekmēt kuņģa darbību un attīstīt atviļņa slimības simptomus.
• Pārēšanās un neveselīgs uzturs – pārāk lielas maltītes, neregulāras un nepilnvērtīgas ēdienreizes, ātrās uzkodas un fritēti ēdieni. 

Atviļņa slimības galvenie simptomi: 

• slikta elpa; 
• aizsmakums; 
• ilgstošs klepus; 
• ilgstošas kakla sāpes;
• atraugas, pēc kurām seko dedzināšanas sajūta; 
• sauss klepus, kas pastiprinās no rītiem un pa nakti; 
• dedzināšana aiz krūšu kaula, kas ir klasiskā slimības pazīme.  

Pieci padomi, kā rīkoties, lai izvairītos no atviļņa slimības: 

1. Ieturēt regulāras un veselīgas maltītes, izvairoties no pārēšanās

Ēdienreizēm jābūt mazām, taču regulārām un veselīgām. Dienā ieteicamas piecas līdz sešas ēdienreizes. Ieteicams pievērst uzmanību tādiem produktiem kā liesa gaļa, zivis, vājpiena biezpiens, pākšaugi, kas kuņģi pārāk nekairina. Savukārt, lai kuņģa skābe neveidotos pastiprinātā daudzumā, vajadzētu izvairīties no šokolādes, kafijas, tomātiem, paprikas, gāzētiem dzērieniem, un marinējumiem vai konservējumiem, kas satur etiķi. Pusotru stundu pēc ēšanas nevajadzētu apgulties, jo tas var veicināt skābes nokļūšanu barības vadā, kas var izsaukt nepatīkamas atraugas un dedzināšanas sajūtu. 

2. Fiziskās aktivitātes veikt ne ātrāk kā divas stundas pēc ēšanas 

“Pēc ēšanas vismaz divas stundas nav ieteicams nodarboties ar sportu vai citām fiziskām aktivitātēm. Ja vingrošana ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, svarīgi piedomāt pie vingrinājumiem, kādus izpildiet. Daži no tiem var palielināt spiedienu vēdera apvidū un pastiprināt atvilni, piemēram, stāvēšana uz galvas vai dažas jogas pozīcijas ar galvu uz leju. Pēc ēdienreizēm drīkst doties ļoti vieglā pastaigā vismaz 40 minūtes līdz pat vienai stundai, jo tas veicina vielmaiņas darbību,” skaidro farmaceite Zane Melberga.

3. Samazināt alkohola un cigarešu patēriņu

Alkohols un smēķēšana provocē sālsskābes izdalīšanos. Vēl kaitīgāk ir, ja no rīta tukšā dūšā tiek izsmēķēta cigarete, kas var skābes izdalīšanos vēl vairāk pastiprināt. Tad, kad tiek pieņemts lēmums par dzīvesveida maiņu un veselīgāku ieradumu ieviešanu, no šīm lietām vajadzētu atteikties. Lai mazinātu tieksmi pēc nikotīna un tā trūkuma radītos simptomus, var lietot aptiekās pieejamos bezrecepšu līdzekļus – nikotīna plāksterus, kas var noderēt smēķēšanas atmešanas procesā.

4. Parūpēties par pirmo palīdzību mājas apstākļos

Farmaceite iesaka, ka mājas aptieciņā vajadzētu būt skābi neitralizējošiem līdzekļiem jeb bezrecepšu preparātiem, kuru sastāvā ir aktīvās vielas kalcija karbonāts un magnija karbonāts, kas parasti ir tablešu vai kapsulu formātā. Tie jālieto tad, kad ir dedzinoša sajūta. Ja šī problēma tiek novērota bieži un ir konstatēta hroniska saslimšana, jālieto līdzekļi, kuru sastāvā ir aktīvās vielas omeprazols vai pantoprazols, kas jālieto 30 minūtes pirms brokastīm, lai mazinātu skābes izdalīšanos visas dienas garumā. Aptiekās farmaceits var sniegt farmaceitisko konsultāciju, lai ieteiktu piemērotākos līdzekļus.

5. Vērsties pie ārsta 

Ģimenes ārste Zane Zundāne tomēr atgādina, ka cilvēkiem, kuriem ir augstāk minētie simptomi, nebūtu ieteicams ilgi gaidīt un pašiem pieņemt lēmumu par ārstēšanās metodēm mājās. Ja simptomi turpina parādīties un pastiprināties biežāk nekā divas reizes nedēļā, vairākās nedēļas pēc kārtas vai arī vairākas dienas pēc kārtas, noteikti jādodas uz vizīti pie ģimenes ārsta, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus.