Ķermeņa vājā vieta – sprands: Kā mazināt akūtas sāpes un saspringumu?
Daudz laika pavadot pie datoriem un sēdus pozīcijā, reti sportojot un mazāk kustoties, diemžēl sprands ir kļuvis par vājo vietu ļoti daudziem. Kāpēc tā notiek, kad jāvēršas pie ārsta un kā sev palīdzēt akūtu spranda sāpju gadījumā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas traumatologs-ortopēds Jānis Osītis un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kakls ir jātrenē!
Ortopēds uzsver – sprands lielākās problēmas sagādā tieši sievietēm. Cilvēkam galva ir ļoti smags elements, un sievietēm kakli ir no dabas slaidāki, ar mazāku muskuļu masu nekā vīriešiem. Turklāt bieži vien arī lielāka pacietība ilgstoši strādāt ar noliektu galvu.
Lēnas izmaiņas skriemeļos un starpskriemeļu diskos notiek ne tikai mehāniskas pārslodzes, bet arī asinsrites un līdz ar to vielmaiņas traucējumu rezultātā. Līdzīgi kā sirdī, arī mugurkaulājā var sekot rētainas izmaiņas. Mugurkaulājā, kurš tiek turēts nospriegots ar mehānisku noslodzi un sliktu asinsriti, veidojas lēnas, deģeneratīvas izmaiņas, savienojumi kļūst vāji, trausli un stīvi. Tad pat neliela kustība vai pozas maiņa var izraisīt starpskriemeļu diska šķiedru plīsumus, tā nobīdi un nervu vai smadzeņu iespiedumu. Ķermenis cenšas šīs vājās vietas kompensēt, samazinot iespējamo kustību apjomu, proti, audzējot izaugumus – radziņus ap skriemeļiem – vai pārkaļķojot bojātos starpskriemeļu diskus. Šīs izmaiņas ir redzamas arī parastā rentgena attēlā.
Jāatceras, ka akūtas, pēkšņas sāpes ir ķermeņa aizsargreakcija, kas signalizē par esošu vai draudošu bojājumu. Ieklausies šajos signālos, pirms vēl bojājums noticis, un tavam skaustam pietiks ar pārtraukumu, atslodzi, kustībām, vieglu masāžu. Neaizmirsti, ka nevar skaustā uzlabot asinsriti, neieslēdzot to visā pārējā ķermenī – tātad būs nepieciešama fiziska slodze.
Ja bojājums jau noticis, muskuļi saspringst, tonuss pieaug, un ir ļoti grūti šo situāciju izmainīt. Turklāt stresa situācijā muskuļu saspringums vēl vairāk pastiprinās. Tas viss rada sāpes. Ko darīt? Sāpes un pārmērīgu muskuļu saspringumu var mazināt ar zālēm, tomēr, ja nevingrosi un ar izpratni nerūpēsies par savu skaustu ikdienā, tabletes nelīdzēs!
Stiprini plecus
Galvai jābūt kustību dažādībai, un jāņem vērā arī tas, ka sprands ir saistīts ar rokām, plecu daļu. Cilvēks stiprina savu sprandu arī tad, ja fiziski strādā ar rokām. Tāpēc nūjošana ir labāka par vienkāršu staigāšanu – nūjojot cilvēks vienlaikus darbojas gan ar rokām, gan ar plecu daļu, gan krūšu un kakla daļu.
Taču, ja problēma ar skaustu saasinājusies, nūjošanai ir par vēlu – nepieciešama ārstnieciskā vingrošana. Tās kustības šķiet vienkāršas, tomēr, ja patiesi rūp rezultāts, pareizi vingrot jāmācās pie fizioterapeita. Viņš parādīs, kādā virzienā, vai līdz atdurei vai ne, ar kādu spēku un kādus vingrinājumus šajā situācijā vispār nedrīkst veikt. Kad shēma gatava, bruņojies ar gribasspēku un pacietību, jo diemžēl pieredze rāda, ka cilvēkam ir ļoti grūti piespiest sevi vingrot ilgtermiņā.
Kad jādodas pie ārsta?
Ja kakls ir savilkts un sāp regulāri vairāk nekā mēnesi, ja vairs netiek galā ar ortozi, teipošanu, ar procedūrām, noteikti jādodas pie ģimenes ārsta stāvokļa nopietnības novērtēšanai un sākotnējo izmeklējumu nozīmēšanai. Parasti vienlaikus tiek izrakstīti arī sāpju mazinoši un muskuļus atslābinoši medikamenti. Ja nekas no tā nelīdz, jāsāk domāt par ko nopietnāku. Lai novērtētu sāpes, ārsti lieto speciālas sāpju skalas desmit ballu sistēmā, kur nulle nozīmē, ka nesāp, bet 10 – ka agonāli sāp. Operācijas parasti veic pacientiem, kuriem bez medikamentu ietekmes sāpes pārsniedz piecas balles. Kad tās ir milzīgas, par to liecina jau cilvēka izskats. Viņam ir piespiedu pozīcija, ierobežotas kustības, cilvēks nav izgulējies, nervozs, bāls, nevar mierīgi nosēdēt un parunāt, tausta vai ir saķēris sāpošo apvidu. Sāp ne tikai skaustā. Sāpes no trešā un ceturtā kakla skriemeļa mēdz izstarot uz pakausi. Tirpšana vai nejutīgums, kas galvenokārt skar plecus un rokas, bieži ir saistāms ar piektā, sestā un septītā kakla skriemeļa un to savienojumu problēmu. Sāpes, kas izstaro uz starplāpstiņu zonu, vairāk raksturīgas septītā kakla skriemeļa un pirmā krūšu skriemeļa līmenim. Sāpes var pieaugt sēdus stāvoklī, šķaudot, klepojot un atliecot kaklu atpakaļ.
Ir iespējami stāvokļi, kad pats skausts īpaši nesāp, taču dzīvot traucē galvassāpes, asinsspiediena svārstības, reiboņi. Tādos gadījumos saprast, kas ir cēlonis, palīdzēs specializēti izmeklējumi: ultraskaņas mērījums asins plūsmai kakla asinsvados – doplerogrāfija – un smadzeņu šķidruma jeb likvora pārvietošanās mērījums – kodolmagnētiskā rezonanse ar kontrastvielas ievadi un likvora dinamikas parametriem. Par izmeklējumu nepieciešamību šajos gadījumos visbiežāk lemj neirologs.
Ja izbīdās pirmais un otrais kakla skriemelis
Kāpēc tā vispār notiek? Viens no biežākajiem iemesliem ir reimatoloģiskas slimības, ja tām ir bijusi vai nu smaga gaita, vai ārstēšana uzsākta pārāk vēlu un rezultātā jau notikušas nozīmīgas izmaiņas. Tad skriemeļa locītava kļūst gan vaļīga, gan uzbiezē locītavas kapsula, un tas var radīt sašaurinājumu ar iespiestām muguras smadzenēm, kā arī negatīvi ietekmēt lielos asinsvadus, kas apasiņo galvu. Tāpēc ārstēšanu svarīgi sākt laikus.
Ja mugurkaulā kāds skriemelis ir nestabils, tas gan izbīdās, gan iebīdās – tātad šajā vietā notiek brīva kustība. Ja mēs skriemeli mākslīgi pabīdām sev vēlamā virzienā, tiklīdz ārējā iedarbība beidzas, tas atkal aiziet tur, kur mēs negribam, ka tas atrodas.
Šādās situācijās labākais risinājums ir fizioterapeita vadībā apzināti trenēt muskuļu spēku, kas šo nestabilo vietu mugurkaulājā notur, kā tai vajadzētu būt. Protams, tas prasa lielu pacietību, pirmie rezultāti būs jūtami pēc diviem mēnešiem rūpīga darba. Tāpēc parasti saviem pacientiem saku: "Esiet pacietīgi un vingrojiet sešus mēnešus, un tad jau būsiet padarījuši tādu darba apjomu, ka skaidri varēsiet pateikt – vingrošana ir palīdzējusi vai nav," saka ortopēds.
Piektais un sestais skriemelis
Parasti cilvēkiem, kam ir sēdošs darbs, kas ir mazkustīgi vai kam ir ģenētiska nosliece uz agrāku mugurkaulāja savienojumu nolietošanos, izmaiņas ir ne tikai kakla pirmajā skriemelī, bet arī no ceturtā līdz septītajam, visbiežāk – piektajā un sestajā skriemelī. Ja izmaiņu norise ir ilgstoša un tās notiek ne tikai starpskriemeļu diskā, bet arī locītavās, tad speciālists – neirologs, traumatologs-ortopēds vai mugurkaula ķirurgs – noteiks diagnozi spondiloze (agrāk to dēvēja par osteohondrozi). Tā ir viena no biežākajām mugurkaulāja saslimšanām.
Protams, ne vienmēr uzreiz jādomā par ķirurģiskām darbībām. Ja vien izmaiņas nav attīstījušās tik tālu, ka ir nopietni iespiesta kāda nervu saknīte vai muguras smadzenes.
Kā var sev palīdzēt, ja akūti sāp sprands?
Ārsts atgādina – pats svarīgākais ir nekaitēt kaklam!
1. Akūtā situācijā nekādas masāžas, nekādas manuālās terapijas, nekādas stiepšanas!
2. Pāris dienas kaklam jābūt nekustīgam – uzliec mīksto apkaklīti (var iegādāties specializētajā medicīnas preču veikalā). Tā jāizvēlas individuāli – tikai sev, nevis jāaizņemas no paziņām. Ja sāpes nepāriet trīs dienas pēc kārtas un turpinās arī naktī, noteikti jājautā padoms ģimenes ārstam vai jāpiesakās kādā neatliekamās palīdzības nodaļā, lai precizētu stāvokli.
3. Alternatīva apkaklītei (ortozei) varētu būt teipi. Tā ir samērā jauna metode, taču, lai būtu jēga, teipus jāprot pareizi uzlikt.
4. Lai uzsāktu sildīšanas procedūras, jābūt garantijai, ka sāpes nav izraisījis iekaisums. Precizē ķermeņa temperatūru, asins ainu un CRO. Tātad atkal jārekomendē ģimenes ārsta apmeklējums, lai paskatītos, kādā stāvoklī ir tavs rīkles gals, limfmezgli, iztaustītu sāpošo skaustu. Sildīšana veicina apasiņošanu, bet veicina arī tūsku un iekaisumu, ja tāds ir.
5. Uz sāpīgās vietas var uzlikt piparu vai sinepju plāksterus, paturot tos līdz 60–90 minūtēm, it sevišķi vakaros pirms gulētiešanas.
6. No fizikālajām procedūrām vislabākā sprandam ir magnetoterapija. Tai nav tik daudz riska un ierobežojošu aspektu kā sildīšanai. Magnētiskais lauks, iedarbojoties noteiktā virzienā, var ne tikai veicināt asinsriti un vielmaiņu, bet arī mazināt tūsku, tādējādi arī sāpes.
7. Kad sāpes pāriet, negaidi nākamo epizodi, bet meklē kādu fizioterapeitu, lai iesaka vingrojumus kakla muskuļu stiprināšanai. Patiesībā muguras problēmām nekas tik labi nepalīdz kā vingrošana.
Farmaceita padoms
Farmaceite iesaka turpināt savas dienas gaitas, lai kakla muskuļi būtu kustīgi un elastīgi. Arī karsta duša vai relaksējoša vanna spēs atslābināt savilktus muskuļus. Ja tomēr ārsta ieteiktie vingrinājumi nelīdz, tad ieteicama medikamentozā terapija. Pirms to uzsākt, izstāsti savam ārstam par visiem medikamentiem, ko lieto, lai netiktu pārdozēts kāds no medikamentiem. Būtu vēlams par terapijas neskaidrajiem jautājumiem vēl vienu reizi pārjautāt farmaceitam, lai sasniegtu vēlamo efektu. No vienkāršākajiem medikamentiem ieteicama paracetamola, ibuprofēna vai to kombināciju lietošana pēc iespējas mazākās devās. Kā alternatīvu tabletēm var lietot ibuprofēna vai diklofenaka saturošus gelus, krēmus vai plāksterus. Stīvu muskuļu gadījumā ieteicams lietot magnija preparātus. Sildošus plāksterus un ziedes lietot tikai neiropātisku sāpju mazināšanai. Ja tomēr ir sākušās jau nelielas veselības problēmas, būtu ieteicamas fiziskas aktivitātes, kā, piemēram, peldēšana, kas ne vien liek darboties, bet arī atslābina un nomierina.
