Jāņu tuvošanās laiks ir pateicīgs ne vien Jāņu zāļu vākšanai rotāšanās nolūkos, bet arī dažādu ārstniecības augu ievākšanai. Kādi ārstniecības augi ir aktuāli un vācami šajā laikā un kādiem nolūkiem tos lieto? Kuras Jāņu zāles ir piemērotākās vainagiem un mājas rotāšanai? Kāda piesardzība jāievēro, vācot augus? Stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai, skaidro farmaceite. Jūnijā no ārstniecības augiem var ievākt mārsila, pelašķa un rasaskrēsliņa lakstus, aveņu lapas, liepziedus, sarkanā āboliņa ziedus, rudzupuķu ziedus, ceļtekas lapas, māllēpes lapas, nātru lapas, ugunspuķes lakstus, bērzu lapas, vīgriezes un vērmeles lakstus. Ķimenes parasti ievāc jūnija beigās un jūlijā. No dārza zāļu tējām var ievākt kumelīšu, kliņģerīšu un deviņvīruspēka ziedus, piparmētras, salvijas, melisas un upeņu lapas, arī dilles lakstus.

Jūnijā vācamo augu pielietojums

• Mārsila laksti mazina klepu, veicina atkrēpošanu un gremošanu. Lieto skalošanai kakla sāpju gadījumā. Darbojas arī kā antiseptiķis, piemīt iekaisumu mazinoša darbība
• Pelašķa laksti palīdz pret iekaisumu, mazina drudzi un temperatūru. Aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Der pret gastrītu un vēdera pūšanos, kā arī rosina apetīti.
• Raskrēsliņa lakstus izmanto sievietes veselībai, kuņģa un zarnu trakta un elpošanas ceļu saslimšanu gadījumā.
• Liepziedi iedarbojas sviedrējoši, mazina temperatūru, piemīt pretiekaisuma un diurētiska darbība, veicina atklepošanu un nomierina. Tos izmanto saaukstēšanās, augšējo elpceļu iekaisumu ārstēšanai. Palīdz arī pret galvassāpēm. Lieto kā nomierinošu, stresu mazinošu un miegu veicinošu līdzekli.
• Āboliņa ziedus un lakstus lieto pie saaukstēšanās, aterosklerozes profilaksei un menopauzes laikā.
• Aveņu drogas pagatavošanai ievāc augļus un lapas. Tai piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša, pretiekaisuma un sāpes mazinoša iedarbība. Izmanto saaukstēšanās un elpošanas ceļu saslimšanu gadījumā.
• Rudzupuķēm piemīt pretiekaisuma iedarbība, to lieto ārīgi ādas slimību gadījumā
• Ceļtekas lapas veicina atkrēpošanu, labvēlīgi ietekmē gludās muskulatūras tonusu. To plaši izmanto klepus ārstēšanai. Piemīt pretiekaisuma darbība, izmanto brūču dziedēšanai.
• Māllēpes lapas noder klepus ārstēšanai, lai veicinātu atkrēpošanu.
• Ugunspuķei piemīt relaksējoša un organismu stiprinoša iedarbība.
• Bērzu pumpuru un lapu drogu izmanto urīnceļu saslimšanu gadījumā, pie kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem. Tai piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība.
• Vīgriezes izmanto saaukstēšanās gadījumā. Tai piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība, lieto kā nomierinošu līdzekli satraukumu un miega traucējumu gadījumā.
• Vērmeles izmanto apetītes veicināšanai. Tās uzlabo gremošanu, piemīt pretparazītu darbība.
• Kumelītes ziedus izmanto gan saaukstēšanās, gan kuņģa un zarnu trakta veselībai, kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli. Ārīgi izmanto mutes un kakla skalošanai.
• Kliņģerītēm piemīt pretiekaisuma, spazmolītiska, antibakteriāla darbība un brūces dziedējošas īpašības. Ārīgai lietošanai izmanto kompresēm, arī skalošanai – kakla un mutes gļotādas iekaisuma gadījumā
• Deviņvīruspēka ziedus izmanto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu. Tiem piemīt pretiekaisuma darbība, lieto saaukstēšanās un gripas gadījumā.
• Nātru lapas izmanto kā vitamīnu drogu, piemīt pretiekaisuma, asinsreci veicinoša darbība.
• Piparmētras lapām ir nomierinoša un spazmas mazinoša darbība, noder kuņģa – zarnu trakta veselībai, izmanto pie galvassāpēm, pazemina asinsspiedienu.
• Melisas lapām piemīt nomierinoša un spazmolītiska darbība. Tās palīdz pret vēdera pūšanos un uzlabo gremošanu, kā arī pazemina asinsspiedienu.
• Salvijas lapas izmanto sāpoša kakla skalošanai. Piemīt pretiekaisuma un savelkoša iedarbība. Salvijas tēju nevajadzētu lietot māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, jo droga samazina piena veidošanos
• Upeņu lapas var lietot pie saaukstēšanās un locītavu slimībām. Tām piemīt sviedrējoša un pretiekaisuma darbība.
• Ķimenes un dilles pazīst kā garšvielas, taču tās vienlaikus uzlabo apetīti un veicina gremošanu, mazina spazmas un izmanto pret vēdera pūšanos. Tām piemīt pretiekaisuma darbība.

Atceries! Ārstniecības augi ir jāvāc sausā un saulainā laikā, kad rasa nožuvusi. No ārstniecības augiem izmanto noteiktas daļas – lakstus, augļus, lapas, sēklas, ziedus, pumpurus, mizas vai saknes. Katram drogu veidam ir savs noteikts laiks, kad droga vācama.

Jānu zāles vainagam un rotāšanai

Pirms sākt svētku svinēšanu, jādodas pļavās, lai salasītu jāņuzāles, kas noder gan vainagu pīšanai, gan telpu, durvju, vārtu un pagalma rotāšanai. Jāņu zālēm der dažādi augi, kas pļāvās un laukos atrodami – madaras, āboliņš, margrietiņas, rudzupuķes, pelašķi, magones, vīgriezes, nārbuļi, baldriāns, papardes un citi, stāsta klīniskā farmaceite. Mājas rotāšanai izmanto Jāņu zāles, papardes, bērza, ozola zarus, arī pīlādžu zarus.  Savukārt kalmes var izmantot svētku vainagu pamatam, tās arī izkaisa pa grīdu, jo tām piemīt patīkama smarža. Savukārt kā ārstniecības drogu izmanto kalmes sakneņus, kas sekmē gremošanu un kam piemīt antibakteriāla darbība.

Meitām un sievām tiek pīti krāsaini ziedu vainagi. Skaistiem un košiem vainagiem izmanto madaras, sarkano un balto āboliņu, margrietiņas, magones, rudzupuķes. Vainagā starp ziediem iepin arī pa kādai lapiņai vai nelielam zariņam ar lapām: no ozola – spēkam un no pīlādža – aizsardzībai pret negatīvo enerģiju. Vīriem un puišiem tradicionāli tiek darināti ozolzaru vainagi, kas simbolizē spēku, diženumu un labklājību. Arī lopiem tika pīti vainagi. Daudzas no iecienītākajām Jāņu zālēm, ko pinam vainagos, izmanto arī medicīnā. Tā, piemēram, pret galvassāpēm palīdzēs vainagā iepīta melisa, ugunspuķe vai vīgrieze. Savukārt mundrumam noderēs piparmētra, bet mieram – baldriāns, melisa un kumelīte. Ciemos ejot, saimniecei var dāvināt Jāņu zāļu pušķi no ārstniecības augiem – kumelītes, kliņģerītes, melisas, piparmētras, kas pēc tam izkaltējams un noder tējas vārīšanai, iesaka farmaceite.

Pēc svētku mielasta aktuālas varētu būt ārstniecības augu tējas kuņģa un zarnu trakta veselībai. Gremošanas veicināšanai palīdzēs piparmētras lapas, raudenes, pelašķa laksti, ķimenes augļi un pienenes saknes, bet pret gāzu veidošanos noderēs ķimenes, fenheļa augļi, piparmētras un melisas lapas, kumelītes ziedi. Savukārt ikdienas lietošanai vasarā noderēs kumelītes, piparmētras, melisas, arī ugunspuķes tēja.

Vienmēr jāatceras par piesardzību!

Ievācot gan Jāņu zāles, gan ārstniecības augus drogām, ievāc tikai tos augus, kurus tiešām pazīsti un zini to iedarbību. Tāpat ir ļoti svarīgi zināt indīgos un aizsargājamos augus. Izplatītākie no tiem ir latvānis (tam nedrīkst pieskarties, jo tas izraisa smagus ādas apdegumus), gundega (izraisa ādas iekaisumus, apdegumus), arī velnarutks, kas ir ļoti indīgs. Neplūc aizsargājamos augus, piemēram, savvaļas orhidejas, un neizposti šos augus, vācot Jāņu zāles!

Augi jāievāc tīrās vietās, bet ne ceļmalās, pilsētā vai citādi piesārņotās vietās. Jāatceras, ka daba ir jāsaudzē un nav pieļaujama augu audžu postīšana. Piemēram, ja paredzēts ievākt ārstniecības auga lapas vai ziedus, nedrīkst izraut augus ar visām saknēm, uzsver farmaceite.

Pirms doties lasīt Jāņu zāles, der padomāt arī par ādas aizsardzību no saules, lietojot saules aizsargkrēmu. Piemērota gaiša apģērba un galvassegas izvēle ir būtiska ne tikai, lai pasargātos no saules iedarbības, bet arī, lai izvairītos no ērcēm – lai tās ātrāk tiktu pamanītas un nepiesūktos. Tāpat var lietot ērces un odus atbaidošus līdzekļus.

Lai priecīgi, droši un veselīgi svētki!