Kas ir "Fitobiotika"?

Cik daudz nepatikšanu sākas ar šķietami banālu saaukstēšanos, kuras norise nav paredzama. Ja imunitāte ir pavājināta, saaukstēšanās draud ar smagu sarežģījumu attīstību (tonzilīts, haimorīts, bronhīts, otīts). Baidoties no sarežģījumiem, daudzi no mums patstāvīgi sāk lietot vai dot bērnam antibakteriālus līdzekļus nemaz neaizdomājoties, kādu kaitējumu, labu vēlēdami, var nodarīt.

Mēģināsim tikt skaidrībā šajā situācijā. Sāksim ar to, ka slimību izraisošās baktērijas ir jūtīgas pret vieniem preparātiem bet noturīgas pret citiem. Nav antibiotiku, kuras ir efektīvas pret visām baktērijām. Preparāti arī atšķiras pēc panesamības, pēc iedarbības ilguma, pēc toksiskuma pakāpes.

Antibiotikas iedarbojas vienīgi uz baktērijām, tāpēc ar tām ir bezjēdzīgi cīnīties pret saslimšanām, kuras izraisa vīrusi vai mikrobu toksīni. Tāpēc antibiotiku lietošana akūtas respiratoras vīrusa infekcijas (ARVI) gadījumā nedod vēlamo rezultātu.

Neapdomāta sintētisko antibiotiku lietošana nepaliek nesodīta! Tās neiedarbojas uz vīrusiem, turklāt bieži vien saasina saaukstēšanās norisi un daudzos gadījumos noved pie blakņu attīstības: alerģiskas reakcijas, imunitātes pavājināšanās, disbakteriozes attīstības, nerunājot jau par to, ka dažas antibiotikas saglabājas cilvēka organismā pat 25 gadus! Tas nozīmē, ka ikkatra antibiotiku lietošanas reize atstāj savas pēdas organismā. Bez tam, ar katru dienu pastiprinās mikroorganismu noturība pret antibiotikām, ko nosaka to nesaprātīga un nesamērīga lietošana. Saskaņā ar medicīnisko statistiku, 75% no pretmikrobiem līdzekļiem tiek nozīmēti neracionāli, pārmērīgi, bez mikroorganismu jūtīguma noteikšanas, lietojot saīsinātus kursus.

Mūsdienās šī ir viena no galvenajām pasaules veselības aizsardzības problēmām, kas katru dienu aiznes tūkstošiem cilvēku dzīvību. Lieta tāda, ka mikroorganismiem piemīt tik spēcīga adaptācijas spēja, ka līdz šim nav izdevies izveidot tādu antibiotiku, kurai atsevišķi slimību izraisošie mikroorganismi nespētu pielāgoties. Tādēļ ārsti nereti nespēj palīdzēt pacientam brīdī, kad antibiotikas ir tiešām nepieciešamas.

Šodien, ārstējot saaukstēšanās slimības, visā pasaulē cenšas sekot racionālai pieejai. Sākt ārstēšanu parasti iesaka ar siltu tēju, gultas režīmu un ... fitobiotiku UMCKALOR.

Fitobiotika UMCKALOR ir labākā izvēle saaukstēšanās slimību ārstēšanai.

XIX gs. beigās anglis Č.Stīvens atveda uz Eiropu zāles, kuras izgatavotas no Dienvidāfrikas auga umckaloabo. Č.Stīvensu, kurš apceļoja Āfriku, no smagas plaušu tuberkulozes izārstēja kāds ārsts no Basutolendo (tagad - Lesoto) ar šī eksotiski nosauktā auga sakņu tinktūru. Paša izārstētā slimība kā arī citu bezcerīgi slimo izdziedināšana mudināja šīs zāles iekļaut tuberkulozes ārstēšanas līdzekļu klāstā.

1961.gadā daži ārsti sekmīgi sāka pielietot šīs zāles ne tikai tuberkulozes, bet arī citu, galvenokārt, hronisku elpceļu iekaisumu ārstēšanā. 1974.gadā rūpīgi veiktie kaltēta ārstniecības auga pētījumi pierādīja, ka šo iedarbīgo zāļu pamatā ir dažu Dienvidāfrikā augošo Pelargonium šķirņu saknes.

Augu antibiotika vai, kā to pieņemts saukt Vācijā, fitobiotika UMCKALOR ir ģerāniju dzimtas auga Pelargonium sidoides sakņu spirta ekstrakts (10g šķīduma satur: aktīva viela: 8,0g Pelargonium sidoides sakņu spirta izvilkums (1:10).

Pelargonijas galvenās aktīvās vielas ir fenolu savienojumi: kumarīni, flavonoīdi un fenolskābes. Kumarīnu farmakoloģiskie pētījumi pierādīja to imūnmodulējošās īpašības, bet visplašāk pielietoto dabā flavonoīdu bioloģiskās aktivitātes pētījumos konstatēts, ka tiem raksturīga pretalerģiska, pretvīrusu un antioksidanta iedarbība. Pelargonium sidoides ekstraktā fenolskābes pārstāv gallusskābe un tās metilēteris.

Ir noteikts, ka šūnu kultūrā gallusskābe (tanīns) visintensīvāk inducē interferona veidošanos, kurš nodrošina neinficētām šūnām aizsardzību pret vīrusa infekciju.