Kas ir biorezonanses terapija un kā tā mums var palīdzēt?
Organisma vissvarīgākā īpašība ir tā spēja pielāgoties un pašregulēties. Ikvienam ir jāatzīst, ka apkārtējā vide ātri mainās. Ārējās vides ietekme, kā, piemēram, augstsprieguma elektrības līnijas, mikroviļņi, datori, mobilie telefoni un pat elektrības vadi mūsu mājās, izdala kaitīgus elektromagnētiskos laukus.
Šī kaitīgā ietekme var sagraut mūsu jau tā sarežģītās sakaru sistēmas ar cilvēka ķermeni. Lai noturētu līdzsvaru, mūsu iekšējiem orgāniem, audiem un to sistēmām, vajadzīgi ļoti precīzi sakari, lai ik sekundi cieši koordinētu gandrīz 500 triljonus ķīmisko reakciju; viena pati šūna sekundē veic 7000 ķīmisko reakciju.
Biorezonanses terapija ir organisma funkciju korekcija ar datorprogrammas palīdzību, kuru izstrādājuši zinātnieki. Biorezonanse ir vērsta uz organisma patoloģisko stāvokļu neitralizēšanu un fizioloģisko stāvokļu atjaunošanu. Iedarbība notiek šūnu līmenī. Dotā metode ļauj ārstēt daudzas saslimšanas bez farmakoloģisko līdzekļu izmantošanas. Plašās organisma līdzsvarošanas iespējas ar BRT palīdzību un pozitīvā ietekme, kas tai ir uz indivīdu ir sākta apzināt pēdējos 25 gados.
Biorezonanses terapija (BRT) ir balstīta uz bioreakcijas principu, ārstēšanas procesā izmantojot elektromagnētisko (EM) ārstējamā organisma signālu, vai kādu tā elementu. 1970.tajos gados tika aizsākta tiešo signālu elektromagnētiskās dabas izpēte. Šo pētījumu rezultāts apraksta tiešus, ātrus un ļoti efektīvus EM signālus, kā pamata komunikāciju ar ķermeni. Sakaru sarežģītība ir nepieciešama, lai katrā šūnā ik sekundi koordinētu 7000 ķīmisko reakciju. Iepriekš pētītie virzieni tādi kā neiroloģiskās un hormonālās sistēmas nespēj veikt šādu vispārēju mijiedarbību.
Ir zināms, ka dzīvo organismu darbība tiek pavadīta ar nelielu patsāvīgo un mainīgo elektrisko strāvu un ar to saistīto elektrisko un magnētisko lauku rašanos. Var teikt, ka elektriskās parādības organismā ir cieši saistītas ar tā dzīvo stāvokli un ir visu procesu pamats, sākot no dzīves radīšanas un beidzot ar informācijas nodošanu. Organisma molekulu, šūnu, orgānu, audu un sistēmu elektromagnētiskie lauki, kas sākumā šķiet nebūtiski, pastāvīgi regulējoši, ietekmē visu funkciju norisi.
Dzīve uz Zemes attīstās uz elektromagnētisko lauku fona, kas rezonē ar līdzīgiem laukiem un dažādiem Visuma spēkiem. Tāpēc dzīvo organismu pastāvēšana, līdzīgi kā sarežģīti organizēto molekulu un atomu savienojumu pastāvēšana elektromagnētisko viļņu pasaulē, tiek noteikta ar optimālu organisma neskaitāmo elektromagnētisko lauku mijiedarbību ar dažādiem elektromagnētiskā spektra starojuma komponentiem, kas nāk no kosmosa, kā arī no Saules un Zemes.
Ārējie elektromagnētiskie lauki var modulēt indivīda elektromagnētiskos signālus, izraisot "elektromagnētiskā līdzsvara" un organisma funkciju pārvaldīšanas traucējumus. Pastāv virkne pierādījumu tam, ka dažādu patoloģiju veidu rašanās pamatā ir organisma šūnu elektromagnētisko frekvenču rezonanses traucējumi. Diagnostikas koncepcija un ārstēšana ar "bioinformācijas metodēm" balstās uz patoloģisko perēkļu un sistēmu ar "nenormāliem" elektromagnētiskiem laukiem meklēšanu, tādu ārstniecisko preparātu atlasi, kuru elementi spēj harmoniski rezonēt ar "normālām" elektromagnētiskām frekvencēm nervu šūnās, lai likvidētu disharmoniskos laukus, kas rada traucējumus. Bez tam, bioinformācijas perēkļi un sistēmu lauki, ieejot harmoniskā rezonansē ar noteiktām organisma receptora molekulām atomu un subatomu (protonu, kodolu, daļiņu) līmenī, spēj nest informāciju, nodot enerģiju un atjaunot normālās organisma funkcijas.
Ja runājam īsi, rezonanses parādības būtība ir daudzkārtēja efekta pastiprināšana sākot no iedarbības, sakrītot frekvencei, kas iedarbojas uz vienu vai otru objektu (mūsu gadījumā bioobjektu) ar tā paša veida frekvenci. Piemēram, uztvērējam, lai atskaņotu pārraidāmo stacijas signālu, jābūt svārstību kontūrai, kas uzstādīta pārraidāmās kontūras rezonansē. Šajā gadījumā strauji palielinās uztvērēja jutīgums tieši pret šīs stacijas signālu, un tieši šis signāls tiek izdalīts no visiem pārējiem signāliem.
Kā augstāk tika minēts, organisms ir ļoti vājo elektromagnētisko svārstību avots. Šīs svārstības tiek sauktas par fizioloģiskām, vai harmoniskām. Tās piemīt veselam organismam. Ja cilvēks saslimst, vai kādi tā orgāni sāk slikti darboties, organismā parādās jaunu patoloģisko svārstību avoti. Tieši tie noved pie fizioloģiskā līdzsvara traucējumiem. Ja organisms patstāvīgi nespēj uzturēt līdzsvaru starp fizioloģiskām un patoloģiskām svārstībām, pārvarot pēdējos līdz minimālam līmenim, slimība progresē. Vienkāršākais veids situācijas uzlabošanai ir, to darīt ar organisma biorezonanses "attīrītiem" signāliem.
Elektromagnētiskās svārstības "tiek noņemtas" ar elektroda palīdzību un pa elektrības vadu tiek nodotas uz ierīces ieeju. Tur tās tiek apstrādātas speciālā veidā, sadalītas uz patoloģiskām un fizioloģiskām sastāvdaļām, pēc kā iegūtās svārstības pa otru vadu atgriežas pie pacienta. Biorezonanses terapijas iespējas var paplašināt, pielietojot multirezonanses terapiju. Tā ir ārstēšana ar apkārtējās vides signālu palīdzību, ar kuriem organisms ieiet rezonansē. Līdzīgi principi tiek izmantoti krāsas/gaismas (lāzera) terapijā, ārstējot ar cēlakmeņiem, metāliem, magnētiskajiem laukiem, skaņām utt. Starp citu, tāds populārs virziens kā homeopātija arī ir multirezonanses terapijas paveids.
Linda Gendrika
