Kādi ir izplatītākie kakla sāpju cēloņi?

Paraudzīsimies tuvāk uz izplatītākajiem kakla sāpju cēloņiem. Tas palīdzēs jums atpazīt riskantākās situācijas, kuras varētu būt par cēloni kakla un muguras problēmām. Ja potenciāli riskantāko situāciju atpazīšana kļūst par ieradumu, jūs variet viegli izvairīties no ievainojumiem.

{IMAGE NR=0}Visbiežākās kakla problēmas:

• muskuļu spazmas un iekaisums,
• akūts sasprindzinājums un satiepums,
• hronisks sasprindzinājums
• locītavu stīvums
• diska trūce
• osteoartrīts

Muskuļu spazmas un iekaisums
 
Cēloņi.
Tikko jūs jūtiet sāpes jūsu ķermenis reaģē ar muskuļu aizsarg reakciju. Muskuļi "iešinē" vai imobilizē šo vietu, kur jūs jūtiet sāpes. Ilgstoša muskuļu aizsarg reakcija veido muskuļu spazmu un iekaisumu. Muskuļu sasprindzinājums var būt ļoti sāpīgs, taču tas vēl nenozīmē, ka ir radusies nopietna problēma.

Sāpes uztur muskuļu aizsarg reakciju→
sasprindzināts muskulis pazemina asins riti un uztur iekaisumu→.
samazinās locītavu barošanās →
ierobežota locītavu kustība→
muskuļa sasprindzinājums un iekaisums→
sāpes.
 
Ārstēšana.
Šis riņķis bieži jāpārtrauc ar medikamentiem, siltumu, ledu, masāžu, elektrostimulāciju. Šī ārstēšana ir svarīga un nepieciešama, taču tā ļoti maz iespaido īsto cēloni.
 
Akūts sasprindzinājums un sastiepums.
 
Cēloņi.
Akūts ievainojums var gadīties autokatastrofas laikā, kritienā, uzkrītot priekšmetam vai cita ievainojuma laikā. Tādos gadījumos bieži ir saišu pārstiepšana, plīsumi, asiņošanas.
 
Ārstēšana.
Ja ievainojums ir mazs, palīdzēs dažu dienu miers un izvairīšanās no fiziskas slodzes. Ja ievainojums nopietns, vajadzīgs ilgāks laiks ārstēšanai. Ārstēšanās laikā muskuļi bieži vien kļūst vājāki, locītavas stīvākas, izveidosies ķermeņa piespiedu stāvoklis. Šo izveidojušos problēmu vajag koriģēt ar pakāpenisku kustību atjaunošanu, ko palīdzēs veikt jūsu ārsts vai fizioterapeits.
 
Hronisks sasprindzinājums.
 
Cēlonis.
Hronisks sasprindzinājums bieži attīstās pēc akūta ievainojuma, ja kustīgums, muskuļu spēks un laba stāja netika atjaunoti. Sāpju dēļ muskuļi uztur aizsarg pozu un zūd kakla lokanība. Ārstēšana var būt sāpīga jo jau ir izveidojusies nepareiza stāja. Hronisks sasprindzinājums var izraisīties ergonomiski nepareizi organizētas darba vietas, sliktu darba ieradumu dēļ.

Piemēram, sakumpusi sēdēšana, galvas stipra novirze uz priekšu, kas ir arī biežs cēlonis galvas sāpēm, kakla sāpēm, muguras sāpēm. Notiek patoloģiska muskuļu un saišu šķiedru pārstiepšana un kairinājums.
 
Ārstēšana.
Stāvokli uzlabo muskulatūras stiprināšanas un lokanības vingrinājumi. Vissvarīgākais mainīt savu stāju un ieradumus, pretējā gadījumā tas novedīs pie hroniskām sāpēm.
 
Locītavu stīvums.
 
Locītavu stīvums var veidoties ievainojuma, sliktas stājas neaktīva un sēdoša dzīves veida rezultātā. Tā veidojas apburtais loks . Kad izveidojas stīvums cilvēks jūt sāpes un cenšas kaklu kustināt arvien mazāk un mazāk. Rezultātā rodas vēl lielāks muskuļu vājums un stīvums, kas rada vēl lielākas sāpes.

Locītavu saites kļūst biezas un mazkustīgas. Kad mēģinām kustināt locītavas, rodas sāpes. Stīvums samazina asins cirkulāciju locītavās, rezultātā notiek struktūru deģenerēšanās.

Ārstēšanās. Noderīgi stiepšanas un stiprināšanas vingrinājumi, kas atgriezīs jūs pie aktīva dzīves veida. Prasiet padomu savam fizioterapeitam.
 
Diska trūce.
 
Visbiežākais cēlonis diska izvelvējumam kakla daļā ir ilgstoša sēdēšana ar uzkumpušu muguru un galvas novietojumu uz priekšu. Tas nekad nenotiek vienas reizes ietekmē, bet attītās mēnešu un gadu laikā. Mugurkaula intervertebrālā diska želatīnveidīgā vidus daļa izspiežas cauri fibrozai daļai un veidojas ārējās malas izvelvējums. Šis izvelvējums spiež uz nerviem un jūtam sāpes rokās un kaklā. Dažos gadījumos var veidoties tirpšanas sajūtas, muskuļu vājums, refleksu izmaiņas.
 
Ārstēšana.
Pareiza ārstēšana sākas ar slikto ieradumu un stājas korekciju. Disks var tikt ārstēts ar pareizu pozu, kakla daļas trakciju un balstošu apkaklīti. Palīdzēs pareizi izvēlētas vingrojuma programmas.
 
Slikta stāja.
 
Slikta stāja ir viens no faktoriem ,kas noved pie kakla un muguras sāpēm. Visizplatītākā stājas problēma ir vāji vēdera muskuļi un palielināts jostas daļas izliekums. Tas viss var veicināt un ir par cēloni hroniskam sasprindzinājumam saitēs un mugurkaula locītavās.

Galvas novietojums uz priekšu , apaļi pleci veido apaļu muguru, kas palielina stresu uz kakla apakšējo daļu un muguras augšdaļu. Ir izmērīts, ka kakla saites locītavas, muskuļi saņem trīs reizes lielāku slodzi, ja galva novietota uz priekšu.

To viegli pārbaudīt, cik grūti noturēt smagumu rokā ja tā saliekta un nebalstīta. Drīz vien jūtam nogurumu un sasprindzinājumu plaukstas pamatnē. Tāds pat sasprindzinājums attīstās kakla pamatnē un muguras augšdaļā cilvēkam ar novirzītu uz priekšu galvu.

Laba stāja nozīmē saglabāt mugurkaula sabalansētā pozā, cik ilgi vien iespējams. Ja mēs izejam ārā no šīs sabalansētās pozas mēs radām stresu daudzām struktūrām, sevišķi ja mēs šo pozu uzturam ilgstoši bez izmaiņām un atpūtas. Tas viss var būt par cēloni kakla ievainojumiem.

Mugurkaula veselības centrs
M. Nometņu 28 (Āgenskalns), Rīga
Tālr. 67327202, mob. 26438625
www.mvc.lv