Par labu veselību jārūpējas kopš mazotnes: lai cilvēks justos labi un būtu vesels, liela nozīme ir bērnībā izveidotajiem ēšanas paradumiem. Ja kopš pirmajām dzīves dienām neuzņemam visas vajadzīgās uzturvielas pietiekamā daudzumā, tas var nelabvēlīgi ietekmēt kaulu, muskuļu un pārējā organisma pareizu attīstību. Viens no elementiem, kura deficīts bērnu organismā vērojams visbiežāk, ir dzelzs. "Aptamil3" veiktā vecāku aptauja* par viena līdz trīs gadus vecu bērnu uztura paradumiem liecina – gandrīz ceturtā daļa jeb 23% vecāku Latvijā uzskata, ka tik mazam bērnam nepieciešams tāds pats dzelzs daudzums kā pieaugušajam. Kādēļ šāds vecāku uzskats var bērnam radīt nopietnas veselības problēmas, skaidro Anna Birka, ārste pediatre ar 38 gadu stāžu, kampaņas "Mazais nav lielais" eksperte.

Kāpēc bērnam vajag dzelzi – daudz dzelzs?

Patiesībā uz vienu kilogramu ķermeņa svara viena līdz trīs gadus vecam bērnam nepieciešams piecas ar pusi reizes vairāk dzelzs nekā pieaugušajam, taču par to pēc pētījuma datiem ir informēti vien 2% vecāku Latvijā. Dzelzs deficīts nav tikai Latvijas problēma. Daudzu attīstīto Eiropas valstu pētījumi atklāj nepietiekamu dzelzs daudzumu bērnu uzturā: līdz ar D vitamīnu dzelzs ir visbiežāk trūkstošais elements, neskatoties uz izstrādātajiem pareizas ēšanas ieteikumiem un Rietumeiropas valstīs pieejamo veselības aprūpes sistēmu.

Kopumā bērnam jāuzņem līdz pat septiņām reizēm vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam uz vienu ķermeņa masas kilogramu – dzelzs piecas ar pusi reizes vairāk. Tāpēc ar katru kumosu bērnam ir jāuzņem daudz vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam, un šīs īpašās uztura vajadzības nevar apmierināt ar pieaugušajam paredzētu ēdienu. Nepieciešamais dzelzs daudzums atkarīgs no bērna vecuma un svara, taču vidēji mazulim dienā jāuzņem astoņi miligrami dzelzs.

Ja dzelzs trūkst, bērns var daudz biežāk slimot un atpalikt gan fiziskajā, gan garīgajā attīstībā. Dzelzij ir liela loma muskuļu funkciju nodrošināšanā, mazuļa enerģijas vairošanā un smadzeņu attīstībā. Dzelzs dod eritrocītiem spēku iznēsāt skābekli uz visiem orgāniem, lai tas nokļūtu visur, kur tam jānokļūst. Par dzelzs deficītu liecina bāla āda, sausi mati, nagi, kas lūst un dalās; bērns ir saguris, ēd neēdamas lietas – zemi vai apmetumu, mālu, kaļķi, krītu.

Dzelzs deficīts jeb anēmija pati par sevi nav slimība, bet gan simptoms, tāpēc ir svarīgi meklēt anēmijas iemeslu, kas var būt iekšējā asiņošana, dzelzs uzsūkšanās traucējumi, uztura un citas problēmas. Tas nozīmē, ka nav ieteicams bez ārsta ziņas sākt lietot papildu dzelzi – anēmiju var izraisīt arī B12 vitamīna un folijskābes jeb folskābes trūkums. Tomēr, ja anēmija konstatēta, to nevar kompensēt tikai ar uzturu, ir jālieto medikamenti un noteikti jākonsultējas ar ārstu. Ja dzelzs preparātus sāc lietot, tie jālieto ilgstoši – arī tad, kad asinsaina jau uzlabojusies.

Produkti, kas bagāti ar dzelzi

• Aknas. 70 grami aknu satur 4,8 gramus dzelzs.
• Olas dzeltenums, pākšaugi, spināti, rozīnes, ķirbju sēklas, plūmju sula.
• Visvairāk dzelzs satur gaļa un zivis, un no šiem produktiem dzelzs vislabāk uzsūcas organismā. Tāpēc veģetārs uzturs viena līdz trīs  gadus vecam bērnam nav piemērots. Sarkanā gaļa lieliski garšos kopā ar kabačiem, brokoļiem un griķiem. Ar dzelzi bagāts ir lasis vai tuncis, vienīgi jāņem vērā, ka mākslīgi audzētajās zivīs ir ļoti maz Omega 3 taukskābju.
• Dzelzi saturošus produktus nav ieteicams lietot kopā ar govs pienu, miltu un sojas ēdieniem, kā arī tēju un kafiju, jo tie kavē dzelzs uzsūkšanos.
• Daudz labāk dzelzs uzsūcas, ja to uzņem kopā ar C vitamīnu, piemēram, apelsīnu vai greipfrūtu sulu. Dzelzi saturošus produktus lieliski papildina arī brokoļi, tomāti, saldie kartupeļi, paprika, zemenes un apelsīni.
• Vērtīgs dzelzs avots pēc gada vecuma ir arī piena maisījums, divas glāzes piena maisījuma nodrošina 39% no ieteicamās dzelzs dienas devas**.

Noderīgi ieteikumi

• Gaļa un zivis mazuļa uzturā ir ļoti svarīgi! Tomēr, ja mazulis tos atsakās ēst, ar varu nevajag spiest. Jāmeklē veidi, kā mazulim tos iemānīt, piemēram, gatavojot frikadeles, kotletes, biezeņzupas. Uz grauzdētas maizītes zem siera var mēģināt paslēpt zivi. Ja nu tomēr nekādi neizdodas, un bērns gaļu un zivis neēd, jādodas pie dietologa un jāizstrādā īpašs uztura plāns, lai bērns uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas.

• Radini bērnu ēst labu gaļu. Bērna organisms nav saindēts, tas jūt, kas ir gaļas sastāvā. Piemēram, ja cilvēks ēd veselīgu lauku pārtiku, organisms uzreiz signalizēs, ja būs apēsts kas nelāgs. Tāpat bērns jāradina pie kvalitatīvas pārtikas: ja saldumi, tad tumšā šokolāde (vismaz 70%), ja dārzeņi – svaigi un aromātiski. Pierodot pie labas pārtikas un produktu daudzveidības, bērns ēd visu. Tāpēc, ja esi barojis savu atvasi tikai ar saldajām brokastu pārslām un pirmo reizi piedāvā bezpiedevu jogurtu vai putru bērnam vien piecu gadu vecumā, nevajadzētu pārāk brīnīties, ka bērns no nepazīstamā produkta atsakās.

*Sociālais pētījums – vecāku aptauja veikta portālā maminuklubs.lv 2018. gada augustā – septembrī. Aptaujā piedalījās 590 bērnu vecāki, kuri audzina bērnus vecumā no viena līdz trijiem gadiem.

**Dienas devas ir aprēķinātas, balstoties uz Latvijas Republikas Veselības ministrijas izdoto rīkojumu "Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem".