Ik gadu 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules sirds diena, pievēršot īpašu uzmanību sirds slimību profilakses lielajai nozīmei. Viens no būtiskākajiem sirds veselības faktoriem ir savlaicīga vēršanās pie speciālista, pārbaužu veikšana un pacienta līdzestība. Par to, kādas sirds veselības pārbaudes ir noderīgas ikvienam, kā rūpēties par sirds veselību ikdienā un ilgtermiņā, stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītais eksperts, "Veselības centrs 4" kardiologs, ehokardiogrāfijas un elektrokardiogrāfijas speciālists Ņikita Nazarenko un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Kā komentē kardiologs, šādai statistikai ir vairāki cēloņi, un viens no tiem ir pacientu līdzestības trūkums un cilvēciskie faktori. Liela daļa sirds slimību ir hroniskas, un to simptomi var ilgi neizpausties, līdz ir radušās kādas komplikācijas un sarežģījumi, kas sāk traucēt cilvēkam dzīvot. Tas ir tīri cilvēcīgi – nepievērst uzmanību kaut kam, kas pagaidām it kā netraucē, kā tas mēdz notikt ar paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni. Tomēr jāsaprot, ka savlaicīga diagnostika ievērojami ietekmē to, cik veiksmīgi varam šo problēmu risināt un mazināt veselības riskus.

Tāpat liela nozīme ir iedzīvotāju informētībai par sirds veselību – šis faktors uzlabojas, iedzīvotāji Latvijā visos vecumos kļūst arvien izglītotāki sirds veselības jautājumos, tomēr vēl ir daudz, kur augt, saka kardiologs. Vienlaikus sabiedrībā joprojām ir ļoti izplatīti daudzi kaitīgie ieradumi, kuriem ir ievērojama negatīva ietekme uz sirds veselību.

Izplatītākās sirds veselības problēmas

Kā skaidro kardiologs, izplatītākās sirds un asinsvadu sistēmas slimības un problēmas ir paaugstināts asinsspiediens jeb arteriāla hipertensija, koronārā sirds slimība, kas izpaužas kā holesterīna uzkrāšanās sirds asinsvados un var izraisīt miokarda infarktu vai insultu, un arī priekškambaru mirgošana jeb fibrilācija, kas ir viena no biežākajām sirds aritmijām. Diemžēl to novēro arvien jaunākiem pacientiem, arī 40 gadu vecumā tas nav retums. Arī hroniska sirds mazspēja, kas var būt sarežģījums jebkurai sirds slimībai, kas ir ielaista un nav pietiekami labi un laicīgi ārstēta. Liela ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību ir arī cukura diabētam, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku.

Izplatītākie simptomi, kas liecina par sirds veselības problēmām:

• neskaidras sāpes krūšu kaula rajonā, plecos, kaklā, mugurā, pakrūtē. Sevišķi, ja tās notiek pie jebkādas fiziskas slodzes, ieskaitot arī staigāšanu mierīgā tempā, kāpšanu pa kāpnēm;
• elpas trūkums jeb aizdusas sajūta miera stāvoklī vai pie fiziskas slodzes;
• galvas reiboņi;
• ģīboņi;
• sirds pārsitienu sajūta – bieži vien pacienti to apraksta kā sirds kūleņošanu.

Ja saskaries ar šiem simptomiem, noteikti vērsies pie ārsta.

Sirds veselības pārbaudes

Foto: Freepik.com/ DCStudio

Lai sekotu līdzi gan sirds, gan vispārējam veselības stāvoklim, arī bez sūdzību esamības profilaktiski, vismaz reizi gadā, jāveic asins un urīna analīzes, kas ietver vispārējo asins ainu un bioķīmiju, aknu, nieru, cukura līmeņa rādītājus, visas holesterīna frakcijas, iespējams, arī vairogdziedzera hormonus, saka kardiologs. Tavs ģimenes ārsts zinās, kādas analīzes būs nepieciešamas. Kardiologs iesaka ikvienam pēc 40 gadu vecuma ik gadu veikt arī elektrokardiogrammas pārbaudi. Šis izmeklējums ir ļoti vienkāršs un plaši pieejams, un vienlaikus sniedz būtisku informāciju par ļoti daudzām sirds problēmām, kas nepieciešamības gadījumā palīdzēs nozīmēt tālākos izmeklējumus.

Plašāki sirds izmeklējumi parasti tiek veikti ar šīm trim izplatītākajām pārbaudēm:

• veloergometrija – padziļināta elektrokardiogramma, kas tiek veikta pie fiziskas slodzes uz velotrenažiera ar pakāpeniski pieaugošu slodzi. Šis izmeklējums parādā, kā sirds reaģē uz fizisko slodzi, vai parādās kāds skābekļa trūkums sirds muskulī, kādas aritmijas vai citi traucējumi;
• ehokardiogrāfija – sirds ultrasonogrāfija, kurā tiek skatīta sirds anatomija (sirds kambari, sirds vārstuļi u. c.) un var noteikt, cik laba vai slikta ir sirds funkcija;
• Holtera monitorēšana – padziļināts elektrokardiogrammas pieraksts vismaz 24 stundu periodā (ir pieejami arī garāki paveidi – 48 vai 72 stundas, vai piecas līdz septiņas diennaktis, taču izplatītākais ir 24 stundu pieraksts). Šis izmeklējums lielākoties atbild, vai sirdij nav kādas nozīmīgas sirds aritmijas diennakts laikā, jo aparāts pieraksta elektrokardiogrammu gan pie slodzes, gan miega laikā, arī tad, kad cilvēks pats var to nesajust.

Kardiologs iesaka katram šos izmeklējumus veikt vismaz reizi mūžā arī bez sūdzībām, bet, ja ir aizdomas par kādām sirds problēmām, šie izmeklējumi ir jāveic arī atkārtoti, lai vērotu situāciju dinamikā. Tiem, kas nodarbojas ar sportu, neatkarīgi no tā, vai tas ir profesionāli vai hobija līmenī, derētu regulāri veikt vismaz veloergometriju un ehokardiogrāfiju, jo palielināta slodze varētu dažreiz izprovocēt kādas sirds problēmas. Tāpat ieteicams veikt doplerogrāfiju kakla artērijām – īpaši visiem tiem, kam konstatēts paaugstināts holesterīna līmeni asinīs.

Kardiologs uzsver – katram izmeklējuma ir savi mērķi un atbildes, ko tas sniedz. Tādēļ nevajadzētu pieļaut tādu kļūdu – ja vienā izmeklējumā problēmas netiek atrastas, atteikties no pārējiem. Piemēram, ja pacientam ir sūdzības pie slodzes, ehokardiogrāfijā tas var nebūt redzams un būs nepieciešams cits izmeklējums. Tādēļ pacientiem jābūt uzmanīgiem ar izmeklējumu interpretāciju un tā jāatstāj sava ārstējošā ārsta ziņā.

Ieteikumi sirds veselībai un slimību profilaksei

Foto: Freepik.com/ jcomp

Kā uzsver klīniskā farmaceite, par savu vispārējo un sirds veselību ir jārūpējas laikus, ieviešot dzīvesveidā nepieciešamās korekcijas.

• Profilaktiskās pārbaudes. Regulāri jākontrolē asinsspiediens un pulss, jānosaka savs holesterīna un glikozes līmenis, vajadzības gadījumā to samazinot. Jādodas profilaktiskās vizītēs vismaz vienreiz gadā pie sava ārsta un sūdzību gadījumā nedrīkst atlikt vizīti pie speciālista;
• Kaitīgo ieradumu atmešana – smēķēšanas atmešana un alkohola patēriņa ierobežošana;
• Regulāras fiziskās aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā atbilstoši veselības stāvoklim (vingrošana, staigāšana, peldēšana, nūjošana, riteņbraukšana un citas), iztiekot bez pārmērībām. Ieviesiet ikdienā vairāk kustību, sākt vairāk kustēties vai sportot var jebkurā vecumā, un tas ir pierādīts profilaktisks līdzeklis. Mazkustīgs dzīvesveids un palielināts ķermeņa svars ir riska faktors sirds un asinsvadu slimībām;
• Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs – priekšroka dodama Vidusjūras diētai, samazinot sāls, cukura patēriņu, atsakoties no treknu, pārstrādātu un konditorejas produktu lietošanas. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, pākšaugi, zaļumi, augļi un ogas, rieksti, zivis un jūras produkti, pilngraudu produkti, olīveļļa, liesa gaļa, piena produkti ar zemu tauku saturu, un pietiekami jāuzņem ūdens;
• Rūpes par savu emocionālo labsajūtu – centies samazināt stresa līmeni, jo tas ietekmē sirds veselību un asinsspiedienu. Kā arī bez ievērības nevajag atstāt miega traucējumus, organismam nepieciešams miegs septiņu līdz astoņu stundu garumā.

Farmaceite stāsta, ka biežākās kļūdas saistībā ar sirds veselību ir novēlota rīcība savas veselības labā, kā arī dzīvesveida ieteikumu neievērošana kardiovaskulāru slimību riska mazināšanai. Savukārt biežākās kļūdas, ko var novērot saistībā ar medikamentu lietošanu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā ir, kad pacienti zāles lieto neregulāri vai nepareizi, nelieto visus ārsta nozīmētos medikamentus, maina zāļu devas vai pārtrauc lietot zāles bez ārsta ziņas. Visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina. Jāņem vērā, ka medikamentu nozīmējums un to devas katram ir individuālas. Nelietojot ārsta nozīmētos medikamentus, sekas var būt dzīvību un veselību ietekmējošas.

Farmaceite atgādina, ka pacientiem ir iespēja vērsties pie farmaceita ar jautājumiem par pareizu zāļu lietošanu – kad medikamenti lietojami no rīta vai vakarā, pirms vai pēc ēšanas, par to blakusparādībām un par iespējamo zāļu mijiedarbību ar citiem medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, kā arī uzturu. Tāpat ar profilaksi saistītos jautājumos un par veselīgu dzīvesveidu saistītām rekomendācijām, par pareizu asinsspiediena mērīšanu, turklāt to var izmērīt arī aptiekā uz vietas.

Rūpējies par sirds veselību atbildīgi!