Kā rīkoties, ja karstajās vasaras dienās nākas sastapties ar čūsku?
Puse no šiem negadījumiem fiksēti jūlija mēnesī, visvairāk izsaukumu pie čūsku sakostiem cilvēkiem bijuši Latgalē un novados ap Rīgu. Ja iekodusi odze, cilvēkam čūskas inde var izraisīt organisma smagu alerģisku reakciju, apdraudot veselību un pat dzīvību.
NMP dienesta mediķi aicina cilvēkus būt uzmanīgiem sastopoties ar čūskām!
Latvijas mežos un purvos mīt tikai viena indīga čūska – odze un cilvēki sastopas ar šo rāpuli ne tikai mežā ogojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos. Parasti čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Taču laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odžu kodumi var radīt tik smagu alerģisku reakciju, ka nekavējoties ir vajadzīga mediķu palīdzība, lai novērstu draudus veselībai un dzīvībai. Tā, piemēram, jūnija beigās Pierīgā kādu sievieti rokā sakoda odze, kad viņa netālu no mājas mežmalā lasīja meža zemenes. Jau pēc 10 minūtēm koduma vietā strauji attīstījās tūska un sākās ļoti smaga organisma alerģiska reakcija. Sievietes dzīvību izglāba laikus izsauktā NMP dienesta mediķu brigāde, kura pēc stāvokļa stabilizēšanas viņu nogādāja arī slimnīcā tālākai ārstēšanai.
Kā rīkoties, lai izvairītos no čūsku kodumiem?
* Pamanot čūsku, tai nevajag tuvoties, to nevajag aiztikt vai citādi kaitināt. Čūskas kož tikai tad, ja sajūt draudus vai ja uzkāpj tai virsū, pieskaras, ņem rokās.
* Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, staigājiet zābakos vai apavos un vilnas zeķēs. Čūskas jūt siltumu un tām nepatīk vibrācija, tādēļ tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās. Ejiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nestaigājiet pa mežu vai pļavām basām kājām. NMP dienesta brigādes mediķi šomēnes Pierīgā devās palīgā kādai sievietei, kuru sakoda odze, kad viņa basām kājām bija staigājusi pa pļavu.
* Jāuzmanās arī savos piemājas dārzos un lauku sētās, jo siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām (mežiem, akmeņu krāvumiem un purvainām vietām). Pēdējo nedēļu laikā NMP dienesta mediķu brigādes vairākkārt sniegušas palīdzību cilvēkiem, kurus tieši piemājas teritorijā sakodušas čūskas - Latgalē čūska iekoda sievietei dārzā plūcot puķes, bet Kurzemē sievieti sakoda čūska, kad viņa pie mājas plūkusi zāli. Savukārt kādam vīrietim Latgalē čūska iekoda mājas pagalmā, kad viņš krāmēja malku.
Ko darīt, ja iekodusi čūska?
Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam būs nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vietā izteikti palielināsies, āda kļūs zilgani violeta.
Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā:
* Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk.
* Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties.
* Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.
* Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu.
* Koduma vietai vajadzētu būt augstāk par pārējo ķermeņa daļu, ko var panākt, sakosto roku vai kāju paceļot uz augšu uz kāda paaugstinājuma.
* Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu.
* Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.
NMP dienesta mediķi atgādina, ka čūskas kodumu gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo odžu kodums var izraisīt tik smagu alerģisku reakciju, kas var apdraudēt cilvēka veselību un pat dzīvību.
Informāciju sagatavoja Ilze Bukša, NMP dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja
Foto: Stock.XCHNG
