Apņemšanās mērķtiecīgi ieviest mājas aptieciņu ir bijusi lielākajai daļai jeb 63%, bet tikai pusei jeb 35% to patiešām ir izdevies īstenot, aptieciņas saturu arī regulāri un sistēmiski atjaunojot, liecina "Mēness aptieka" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja.

Teju katrs trešais jeb 28% aptaujāto atzinuši, ka mājas aptieciņu kādreiz ir ieviesuši, taču regulāri to nepārskata, līdz ar to nav pārliecības par tajā atrodamajām precēm, medikamentiem un to derīguma termiņu. 27% aptaujāto atzinuši, ka aptieciņu nav ierīkojuši un mājās ir pieejami tikai atlikušie medikamenti un preces no iepriekšējām slimošanas reizēm.

Farmaceite Brigita Jaunušāne: "Dzīvesveids un arī dzīves vieta ļoti lielā mērā nosaka mūsu mājas aptieciņas optimālo saturu. Ģimenēm ar bērniem, senioriem studentiem aptieciņu satura minimums atšķirsies. Tomēr aspekti, ko ir ļoti būtiski ievērot ikvienam – medikamentu derīguma termiņš un pareiza zāļu uzglabāšana. Pareiza medikamentu lietošana ir ļoti būtiska atveseļošanās procesā, un ir jāievēro ne tikai noteiktās devas un regularitāte, bet arī norādītie derīguma termiņi un zāļu kvalitāte, ja izmantojam medikamentus no mājas aptieciņas."

6% norādījuši, ka nekādus medikamentus vai preces mājās neuzglabā, un pēc nepieciešamā ik reizi dodas uz aptieku. Arī alternatīvas jeb aizstāšanas nav īpaši populāras – 3% norāda, ka ir aptieciņa ņemšanai līdzi ceļojumos un izbraukumos, savukārt 1% rēķinās, ka vajadzīgais ir auto aptieciņā, tāpēc mājās to speciāli nav ieviesuši.

Atšķiras sieviešu un vīriešu pieejas mājas aptieciņas uzturēšanā – sievietes regulāri un sistēmiski to atjauno, savukārt vīrieši kādreiz ir ieviesuši, bet to nepārskata. Mājas aptieciņas saturu regulāri pārskata un papildina vairāk reģionos dzīvojošie, kā arī cilvēki ar augstāko izglītību, savukārt krājumu veidošana no iepriekšējām slimošanas reizēm populārāka ir pamatizglītību ieguvušo vidū.

Veiktajā iedzīvotāju aptaujā piedalījās 1015 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-75 gadiem. Aptaujas datu ievākšana notika līdz 15. jūnijam.

Kam būtu jāatrodas mājas aptieciņā?

Farmaceites ieteikumi, lai viss nepieciešamais ir pa rokai. Vienmēr vajadzētu nodrošināties pret nejaušām un neveiksmīgām dzīves situācijām un pa rokai turēt labi nokomplektētu mājas aptieciņu.

• Sāp un ir temperatūra. Vienkāršākais un elementārākais līdzeklis ir pretsāpju un pretiekaisuma preparāti.

• Traumas. Tās ir daudz, sākot no vienkāršiem nobrāzumiem un tulznām, līdz pat izmežģījumiem un sasitumiem. Aptieciņā noteikti vajadzētu būt kādam dezinfekcijas līdzeklim. Vajadzīgi dažādu formu un izmēra plāksteri. Labs ir arī kāds dziedējošs gels, piemēram, dekspantenolu saturošs, kas palīdz uzsūkties pušumam. Sastiepumu, sasitumu gadījumā pirmajai palīdzībai noderēs aukstuma gels vai aerosols.

• Mūžīgās iesnas, klepus un kakla sāpes. Aptieciņā var turēt sālsūdeni deguna skalošanai, homeopātiskus deguna pilienus vai kādu smērīti, kas atvieglo elpošanu iesnu gadījumā. Kakla sāpēm un klepum noder kāda sūkājamā tablete, kas paredzēta šim mērķim un speciālās zāļu tējas.

• Saindēšanās. Vemšanas un caurejas gadījumā jau pašā slimības gaitā vajadzētu dzert sāļus saturošu dzērienu. Aptiekās ir mājas apstākļos ērti pagatavojami līdzekļi, kuru sastāvā viss ir ideāli sabalansēts.

• Piknikā vienkāršākā recepte ir mērenība – ēdiena daudzumā, grilēšanas ilgumā un ēdiena tauku daudzumā. Ir viens izņēmums – uzņemtais šķidrums – to var lietot, cik vien lien iekšā. Un jo vairāk, jo labāk. Reizēs, kad ar ēdienu ir pārdozēts, sākas dedzināšana kuņģī, smaguma un spiedoša sajūta. Tad var līdzēt ar speciāliem enzīmu medikamentiem, kas palīdz pārtikai ātrāk uzsūkties un sagremoties. Noder arī aktivētā ogle. Vidēji pieaugušam cilvēkam tās ir sešas līdz 10 tabletes, kas ir jāsaberž pulverītī un jāizdzer ar ūdeni. Daudz ērtāk lietot koncentrētas aktīvās ogles tabletes. Šie līdzekļi noder arī caurejas un saindēšanās reizēs, kā arī tad, ja piknikā ir iedzerts tā vairāk alkohola. Jā, starp citu, arī nelāgo paģiru sajūtu var mazināt aktivētā ogle vai preparāti, kuru sastāvā tā ir.

• Alerģiskām reakcijām. Alerģiskākiem cilvēkiem pa rokai jābūt kādam pretalerģijas līdzeklim, kas der ne vien koduma gadījumā, bet arī tad, ja ir alerģija pret sienu vai putekšņiem. Vasarā viena no iespējām – kukaiņu koduma vietu dezinficēt ar speciālu dezinfekcijas līdzekli. Lieti der ziede vai krēms pret niezi.

• Pārkaršana, sauļošanās. Ārsti, īpaši dermatologi, nemitīgi atgādina, ka jālieto saules aizsargkrēms. Jo vairāk uzturas tiešos saules staros un gaišāka āda, jo lielāks SPF faktors. Pēc peldes aizsarglīdzeklis jāatjauno. Nevar aizmirst par ādas kopšanas līdzekļiem pēc sauļošanās. Ir izstrādātas speciālas ķermeņa kopšanas sērijas, bet der arī mitrinošs krēms vai losjons.

• Reiboņi, nelabums, auksti sviedri, galvassāpes – tās ir pazīmes, ka kaut kas nav lāgā. Reizēm arī biezs apģērbs vai pārāk lielas fiziskās aktivitātes pat noēnotā vietā var izraisīt tā saukto saules dūrienu. Līdzko jūt nepatīkamos simptomus, jāpadzeras un jānoguļas. Noder ožamais spirts.

Imunitātei! Vienmēr svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs un uzturēšanās svaigā gaisā. Ja ir nepieciešams – jālieto vitamīni! Pirms uzsākt lietot kādus mono vitamīnus vai vitamīnu kompleksus, ieteicams konsultēties pie farmaceita vai ārsta. Neiesaka lietot vairākus vitamīnu kompleksus vienlaikus, bet izvēlēties vienu, kas konkrētajā brīdī ir aktuālāks – vai tie ir vitamīni grūtniecei, vai sirds veselībai, vai nervu sistēmas stiprināšanai.