Raksta autori: Elizabete Lohova, ārste-rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā, Asoc. prof. Anna Miskova, RSU Ginekoloģijas un dzemdniecības katedras docente, ginekoloģe, dzemdību speciāliste

Preeklampsija ir sindroms, kas raksturojas ar paaugstinātu asins spiedienu un olbaltumu urīnā jeb proteinūriju. Preeklampsija attīstās pēc 20. grūtniecības nedēļas un sastopama aptuveni diviem līdz pieciem procentiem grūtnieču. Preeklampsijas attīstība saistīta ar veselības un dzīvības draudiem gan mātei, gan auglim. Atkarībā no attīstības laika, preeklampsiju var iedalīt agrīnā un vēlīnā. Agrīno preeklampsiju jeb līdz 37.grūtniecības nedēļai novēro aptuveni 25% gadījumu, savukārt vēlīnā preeklampsija jeb pēc 37.grūtniecības nedēļas, sastopama pat līdz 75% gadījumu. Lai arī agrīnā preeklampsija sastopama retāk, tomēr tās iznākums ir smagāks un bieži tiek saistīts ar priekšlaicīgu dzemdību izraisītiem sarežģījumiem gan mātei, gan bērnam. Novērst agrīnās preeklampsijas attīstību palīdz preeklampsijas skrīnings un laicīga profilakses uzsākšana.

Preeklampsijas patoģenēze

Lai arī preeklampsijas patoģenēze līdz galam nav skaidra, izdevies izveidot iespējamo preeklampsijas attīstības teoriju. Uzskatīts, ka preeklampsija ir cieši saistīta ar placentu, tās veidošanos un funkcionēšanu. Izmaiņas placentas attīstībā un traucēta placentas asinsvadu veidošanās rada skābekļa trūkumu placentārajos audos. Cenšoties kompensēt skābekļa trūkumu, placentas audi mātes asinsritē sāk izdalīt noteiktus proteīnus, kas savukārt izraisa mātes asinsvadu sieniņu bojājumu, hipertensiju un citu orgānu bojājumu.

Preeklampsijas riska faktori

Grūtniecei var piemist virkne dažādu riska faktoru, kuri būtiski paaugstina preeklampsijas attīstības risku. Preeklampsijas riska faktorus var iedalīt ļoti augsta riska faktoros un augsta riska faktoros (1. tabula).

Foto: Ārsts.lv

Preeklampsijas izpausmes

Par preeklampsiju liecina asinsspiediena paaugstināšanās pēc 20.grūtniecības nedēļas un olbaltums urīnā jeb proteīnūrija. Paaugstinātu asinsspiedienu apstiprina, ja veicot divus mērījumus uz vienas un tās pašas rokas ar intervālu 15 minūtes, uzrādīts sistoliskais jeb augšējais asins spiediens >/=140 mmHg un/vai diastoliskais jeb apakšējais asins spiedienu >/= 90mmHg. Savukārt par proteinūriju liecina olbaltums > 0,3g 24 stundu urīnā vai olbaltuma/kreatinīna attiecība urīna porcijā ir > 30 mg/g, vai urīna stripu nolasīšanas iekārtas olbaltuma rezultāts ir 1+.

Par smagu preeklampsiju liecina izteikta hipertensija, kas nepakļaujas terapijai, olbaltums urīnā, kā arī citu orgānu sistēmu bojājums. Gadījumā, ja sistoliskais asinsspiediens ir >/=160 un/vai diastoliskais asinsspiediens ir >/=110, uzstāda smagas hipertensijas diagnozi. Smagākos gadījumos var rasties arī citu orgānu bojājuma pazīmes (2.tabula).

Foto: Ārsts.lv

Preeklampsijas riska izvērtēšana jeb skrīnings

Preeklampsijas riska izvērtēšanu uzsāk jau pirmajā grūtnieces veselības aprūpes jeb antenatālās aprūpes vizītes laikā. Pirmās antenatālās aprūpes vizīte, atbilstoši Latvijas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 611, paredzēta no 8. līdz 12.grūtniecības nedēļai. Šīs vizītes laikā aprūpes speciālists (ginekologs, vecmāte, ģimenes ārsts) novērtē vispārējo grūtnieces veselības stāvokli, izvērtē dažādus ar grūtniecību saistītos riskus, nozīmē pirmās analīzes un sagatavo nosūtījumu uz I. trimestra USG skrīningu, atbilstoši grūtniecības riskam.

Visām grūtniecēm, neatkarīgi no riskiem, nozīmē valsts apmaksātas specifiskas asins analīzes, kur nosaka ar grūtniecību saistīto plazmas proteīnu A jeb PAPP-A. Šo proteīnu ražo un izdala placenta, kā rezultātā tā līmeņa izmaiņas var liecināt par nepareizu placentas attīstību. PAPP-A proteīna vietā iespējams noteikt arī seruma placentāro augšanas faktora līmeni (PLGF), bet šī analīze nav valsts apmaksāta.

Preeklampsijas riska izvērtēšana turpmākās grūtniecības laikā atkarīga no I. trimestra skrīninga, veselības stāvokļa un klīnisko parametru (asins spiediens, olbaltums urīnā) izmaiņām grūtniecības laikā.

I. trimestra skrīnings

Kā jau iepriekš minēts, pirmās vizītes laikā izvērtē gan ar preeklampsiju, gan vispārējos ar grūtniecību saistītos riska faktorus. Gadījumā, ja grūtniecei nekonstatē nevienu no riska faktoriem un viņa ir iekļauta zema riska grupā, grūtniece turpina antenatālo aprūpi, atbilstoši MK noteikumiem Nr.611. Augsta riska grupai grūtnieci pieskaita, ja viņai konstatē vismaz vienu no riska faktoriem. Šajā gadījumā I. trimestra skrīnings un preeklampsijas riska pārrēķināšana jāveic pie prenatālās diagnostikas eksperta ar augļa medicīnas fonda sertifikātu. Šai vizītei jānotiek laika posmā no 11. līdz 14.grūtniecības nedēļai. Prenatālās diagnostikas speciālists papildus izvērtē uterīnās jeb dzemdes artērijas un ievada visus iepriekš minētos datus – riska faktoru, mātes asinsspiedienu, dzemdes artēriju rādītājus un specifisko olbaltumu PAPP-A – speciālā kalkulatorā, kur aprēķina potenciālo preeklampsijas risku konkrētai grūtniecei.

II. trimestra skrīnings

Augsta riska grūtnieces pakļautas īpašai kontrolei visas grūtniecības laikā un tiek vairākkārt noteikts preeklampsijas attīstības risks. II. trimestra laikā grūtniecēm atkārtoti jāiziet preeklampsijas skrīnings pie prenatālās diagnostikas eksperta no 19 pilnām grūtniecības nedēļām līdz 25. grūtniecības nedēļai. II. trimestra preeklampsijas skrīninga ietvaros izvērtē tos pašus rādītājus, kas I. trimestrī – riska faktori, mātes asinsspiediens un dzemdes artēriju rādītāji. Papildus no 20.grūtniecības nedēļas iesaka noteikt arī tādus proteīnus asinīs, kā PLGF un šķīstošā fms veida tirozīnkināze‑1 (sFLT-1) un noteikt šo marķieru (sFlt-1/PlGF) rādītāju attiecību. Šo proteīnu attiecība kopā ar grūtnieces veselības stāvokli palīdz paredzēt preeklampsijas attīstības risku tuvāko septiņu dienu laikā. Tomēr jāatceras, ka šo proteīnu noteikšana nav valsts apmaksāta un grūtniecei, ja viņa vēlas šīs papildus analīzes, par tām jāmaksāt pašai.

III. trimestra skrīnings

III. trimestra laikā prenatālās diagnostikas speciālists jāapmeklē laika posmā no 30 pilnām grūtniecības nedēļām līdz 38. grūtniecības nedēļai. Preeklampsijas attīstības riska izvērtēšanai izmanto tos pašus marķierus, ko izmanto II. trimestra laikā, ar nelielām proteīnu attiecības robežvērtību izmaiņām. Tomēr, lai samazinātu ar vēlīno preeklampsiju saistīto dzemdību skaitu, grūtniecēm iesaka iziet preeklampsijas skrīningu 36.grūtniecības nedēļā. Šī skrīninga laikā grūtnieci iedala vienā no piecām preeklampsijas attīstības riska grupām, sākot ar ļoti zemu risku, līdz ļoti augstam riskam. Atkarībā no grupas, kurā grūtniece iekļauta, lemj par tālāko grūtniecības vadīšanu.

Preeklampsijas profilakse

Visas augsta riska grūtnieces, neatkarīgi no esošajiem riska faktoriem, nosūta uz preeklampsijas riska pārrēķināšanu pie prenatālās diagnostikas eksperta. Ja veicot pārrēķinu preeklampsijas attīstības risks joprojām ir augsts, tad nepieciešams uzsākt preeklampsijas profilaksi. Šādā gadījumā aprūpes speciālistam grūtniecei jānozīmē zemu devu aspirīnu (150 miligrami). Aspirīnu jālieto vienu reizi dienā uz nakti no 12.. grūtniecības nedēļas (vai pēc iespējas ātrāk, līdz 16.grūtniecības nedēļai) un ir jālieto līdz 37. grūtniecības nedēļai.

Tomēr daži no riska faktoriem ir tik cieši saistīti ar preeklampsijas attīstību, ka aprūpes speciālists profilaksi ar zemas devas aspirīnu nozīmē pirms vizītes pie prenatālās diagnostikas eksperta. Šajā grupā  iekļautas grūtnieces, kurām ir zināma preeklampsija līdz 37.grūtniecības nedēļai iepriekšējās grūtniecības laikā, paaugstināts asinsspiediens pirms grūtniecības jeb hroniska hipertenzija, hroniska nieru slimība, tāda autoimūna saslimšana kā antifosfolipīdu sindroms, 1. vai 2. tipa cukura diabēts.

Grūtniecības atrisināšana un preeklampsija

Runājot par preeklampsiju un grūtniecības atrisināšanu, jāņem vērā:

1. vai preeklampsija ir attīstījusies? Ja jā, cik smaga tā ir?
2. ja preeklampsija nav attīstījusies, kāda ir iespēja tai attīstīties?

Kā jau iepriekš minēts, preeklampsija var būtiski ietekmēt gan māti, gan mazuli. Ja sievietei attīstījusies preeklampsija, būtiski izvērtēt tās smagumu. Smagas, nekontrolētas hipertensijas, smagas preeklampsijas gadījumā vai, ja preeklampsija ir komplicējusies ar eklampsiju, grūtniecību nepieciešams atrisināt nākamo 24 stundu laikā. Ja grūtniecei nosaka preeklampsijas diagnozi, bet preeklampsija nav smaga, tad ir iespēja grūtnieci novērot un atrisināt grūtniecību pilnās 37. grūtniecības nedēļās.

Agrāk grūtniecību atrisināja pilnās 37. grūtniecības nedēļās arī tad, ja sievietei bija viegla vai vidēji smaga hipertensija vai preeklampsija, ko nevar pieskaitīt smagai. Tomēr, kļūstot pieejamiem jauniem asins seruma marķieriem preeklampsijas riska izvērtēšanai, radusies iespēja individualizēt pieeju katrai grūtniecei un balstīt terapiju ne tikai uz zinātniskajiem rakstiem, bet arī, ņemot vērā grūtnieces vērtības un vēlmes. Kā jau iepriekš minēts, ieteicamais preeklampsijas skrīnings 36.gestācijas nedēļā palīdz būtiski samazināt vēlīnās preeklampsijas riskus, iedalot grūtnieces atbilstošajā grupā. Atkarībā no riska grupas, lemj par tālāko grūtniecības atrisināšanas taktiku un laiku. 89,7% grūtnieču pēc 36.gestācijas nedēļas skrīninga iedala zema riska grupā un viņas var turpināt iznēsāt grūtniecību līdz dzemdības sākas dabīgi vai līdz 41.grūtniecības nedēļai. Savukārt tikai 1,2% grūtnieču pieskaita ļoti augsta riska vēlīnās preeklampsijas attīstības grupai ar ieteikumu ierosināt dzemdības 37.grūtniecības nedēļā (3.tabula).

Foto: Ārsts.lv

Raksta avots: www.arsts.lv