Kā darbā saglabāt entuziasmu un sasniegt iecerētos mērķus? Stāsta psiholoģe
Ir dabiski vēlēties veidot iepriekšējā gada kopsavilkumu un noteikt jaunus mērķus nākamajām 365 vai 366 dienām. Brīdī, kad pārdomājam, ko vēlamies sasniegt, dzimst prieks, jo tas sniedz cerību par kaut ko nozīmīgu, jaunu un aizraujošu. Tātad – gaidāms piedzīvojums! Kā šo sajūtu saglabāt arī ikdienas rutīnā un darbu gūzmā, stāsta "Narvesen" mentālās veselības eksperte, psiholoģe Evita Štāla.
Mērķu izvirzīšana ir nozīmīga psihiskajai veselībai un apmierinātībai ar dzīvi. Nereti gan mēdzam izvirzīt arī pārdrošus un reizēm pat gandrīz neiespējamus mērķus, kas savukārt noved pie neveiksmes. Tas mazina ticību sev un savām spējām, samazina pašvērtējumu, kā arī liedz iegūt psiholoģisko brīvību, kas ļauj gribēt, mēģināt un mērķtiecīgi rīkoties. Kam pievērst uzmanību, lai izjustu patiesu gandarījumu par savām izvēlēm un saglabātu prieku un aizrautību?
Motivācija. Ikvienam ir būtiska motivācija, lai izvirzītu mērķi un nenovirzītos no iecerētā plāna. Runājot par mērķu sasniegšanu, ir svarīgi motivāciju saglabāt ilgtermiņā. Psiholoģe iesaka: “Pajautā sev, kāpēc tu dari to, ko tu dari? Vai tava motivācija ir citu apbrīna, vai arī tu to dari, jo tas tev patīk, pat ja neizdodas ideāli? Ja kaut ko darīsi tikai ārējās motivācijas dēļ, būsi viegli ievainojams, jo cilvēki mēdz neizteikt atzinību, noklusēt uzslavu, pat pasmieties. Toties, ja tevi vadīs iekšējā motivācija kaut ko apgūt, izzināt, izveidot, izplānot, saprast, paveikt, tas ļaus biežāk uzņemties risku darīt – pat tad, ja neviens īpaši par tavu darbu nejūsmo un īsti nesaprot, ar ko tu nodarbojies.
Ēd ziloni pa gabaliņiem jeb sadali savus lielākos mērķus pa soļiem. “Ir pavisam normāli, ka nevaram būt entuziasma pilni visu laiku, it īpaši, ja ir jāpaveic kaut kas nozīmīgs,” stāsta speciāliste. “Bailes ir emocijas, kas liek izvairīties, bēgt no kaut kā, kas šķiet pārāk grūts. Tāpēc savu lielo mērķi sadali mazākos soļos! Tā tu ļausi sev piedzīvot citas emocijas un negribēsi padoties pirms mērķa sasniegšanas. Koncentrējies uz katru mazo soli. Ja spersi mazus soļus, darbs veiksies raitāk un tu jutīsies priecīgāks, jo būsi kaut ko izdarījis, kaut ko sasniedzis. Tā tu soli pa solim būsi nonācis līdz savam lielajam mērķim.”
Virzīšanās nelieliem soļiem arī ļauj vieglāk izvērtēt, kas šajā procesā bijis visgrūtākais, bet kas ir palīdzējis virzīties uz priekšu. Ir svarīgi arī pajautāt sev, kā jūties, domājot par paveikto, jo tā būs atslēga tam, kāda pārliecība par savām spējām tevī nostiprināsies.
Palīdzība un atbalsts. Nebaidies par saviem mērķiem un vajadzībām runāt ar kolēģiem vai citiem sev tuviem cilvēkiem! Atbalsts un skats no malas ir vērtīgs brīžos, kad jūtams nogurums. Ir svarīgi apjaust savas vajadzības noteiktā brīdī.
“Reizēm no palīdzības vairāmies, jo ir bail izskatīties neveiksmīgam vai nezinošam. Taču ir būtiski apzināties, kurā situācijā izdosies veiksmīgāk tikt galā ar uzdevumu: klusējot, cīnoties vienatnē vai arī uzdrīkstoties lūgt kādam padomu. Arī mēs uzņēmumā aicinām darbiniekus būt atvērtiem un laicīgi runāt par savām vajadzībām un vēlmēm ar kolēģiem un vadību, jo tā mēs dodam iespēju citiem tās ievērot un cienīt, kā arī uzlabojam darba vidi, plūsmu un attiecības savā starpā,” saka SIA “Reitan Convenience Latvia” Ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka.
“Reizēm ir svarīgi atļauties skaļi atzīt – jūtos nonācis sprukās, esmu apjucis,” uzsver psiholoģe Evita Štāla. “Tas var būt pagrieziena punkts, kad atkal rodas kāda jauna ideja, kā labāk rīkoties, vai gluži vienkārši sajūta, ka kopumā tiekam galā ar situāciju. Reizēm kopā ar kolēģiem piedzīvoti notikumi ārpus darba liek justies pieņemtam un saprastam, sniedz patīkamas izjūtas, kas nenoliedzami vairo pozitīvas emocijas darba vidē kopumā. Jo vairāk prieka, jo vairāk resursu rīkoties!”
Sagatavojies iepriekš. Vieglāk ir izdarīt to, par ko esam rūpīgi padomājuši, apzinot visu nepieciešamo. “Ja papildus darbam vēl ir jāapgūst jaunas prasmes, padomā, kā tu vari izmantot laiku, kad dodies uz darbu, vai kā pavadi savu pusdienlaiku!” iesaka psiholoģe. “Ir vieglāk sākt sportot no rīta, ja viss nepieciešamais ir salikts jau vakarā. Ir vieglāk sagatavot ēdienu līdzņemšanai, ja esi sagādājis sastāvdaļas. Ir vieglāk izteikt savas domas sapulcē, ja esi piefiksējis svarīgākos punktus, par ko vēlies runāt.”
Eksperte iesaka katram atrast savu veidu, kas visvieglāk ieraudzīt to, ka tu kaut ko vari paveikt, bet neviens to tavā vietā nedarīs, tāpēc tikai tu pats sev vari palīdzēt. Piemēram, iedvesmojot citus ar savu pieredzi, arī paši varam atkārtoti iedvesmoties un pamanīt, ka patiešām esam kaut ko sevis labā paveikuši. Tas sniedz gandarījumu. Ir vērts izveidot kolēģu vai draugu grupas un katru nedēļu vienam grupas biedram uzņemties uzmundrināt pārējos, pēc tam šīm lomām mainoties.
Dari ne tikai to, ko vajag, bet arī to, kas sniedz patiesu gandarījumu! “Ir svarīgi apzināties sevi šajā mirklī. Ikdienas rutīna un pienākumi nereti entuziasmu apslāpē, tāpēc ir būtiski darīt to, kas ļoti, ļoti patīk, ļauj justies dzīvam un varbūt pat atgriež bērnības sajūtās,” saka psiholoģe. Viņa atgādina – lai cilvēks varētu būt jaudīgs savā darbā, jāprot arī atpūsties no darba. “Katram ir sava spēju robeža un izturība, nereti mēs sevi nespējam reālistiski novērtēt, jo mums ir priekšstati par to, kādi reiz esam bijuši, un vēl aizvien pēc tā sevi vērtējam. Tāpēc nevairies no sarunām ar vadītāju vai kādu citu autoritāti tavā darba jomā, lai sadzirdētu, kā viņš šobrīd redz tavu darbību vai izturēšanos! Iespējams, tā būs vērtīga informācija, lai pievērstu vairāk uzmanības sev un tam, ko tieši tu domā, kā jūties un kā rīkojies.”
Viņa aicina nebaidīties izvērtēt savas attiecības ar neveiksmēm vai kļūdām. Ja tās mēdz likt justies slikti ilgu laiku, ir vērts saprast, kā to mainīt. Iespējams, tas saistīts ar to, kuros mirkļos bērnībā saņēmi “balvu”, bet kad – nosodījumu, un šis algoritms visdrīzāk vēl aizvien darbojas. “Svarīgi ir saskatīt ne tikai rezultātu, bet arī pašu procesu. Visi kļūdās, pilnīgi visi ir piedzīvojuši neveiksmes. Tādā ziņā neviens no mums nav unikāls. Taču cilvēki reti mēdz par savām neveiksmēm runāt skaļi, vēl jo vairāk veiksmīgo cilvēku laikmetā, kad sociālajos tīklos redzam šos dažus veiksmes stāstus, kas nereti arī nav patiesi vai ir pārspīlēti. Apzinies, ka kļūda vai neveiksme ir iespēja darīt citādi un kļūt prasmīgākam vai zinošākam!” aicina psiholoģe.
Viņa iesaka paņemt papīra lapu un paanalizēt, kas tieši noveda pie konkrētās neveiksmes, kas būtu jāmaina un kas tam nepieciešams. Bet pats galvenais ir paturēt prātā, ka svarīgāka par jebkuru mērķa sasniegšanu ir fiziskā un psihiskā veselība – būt iejūtīgam pret sevi, paņemt pauzi, kad nepieciešams, un pēc tam atgriezties ar jaunu enerģiju un daudz produktīvākam, nekā cenšoties kaut ko darīt nepārtraukti.
