Jautājumi par vēnu saslimšanu ārstēšanu
Daži tipiski jautājumi par vēnām
Ir vesela virkne jautājumu, ko bieži nākas uzklausīt mediķiem, kuri nodarbojas ar vēnu slimību ārstēšanu. Svarīgākās lietas ārsti cenšas pacientiem skaidrot bez liekas jautāšanas, bieži vien ārsta teikto atgādina arī medicīnas māsa un reģistrators, taču pacients, izgājis no klīnikas, tik un tā neko nav ielāgojis. Pēc tam "īsto" informāciju viņš meklē pie draugiem, paziņām vai interneta čatos. Ir arī tādi cilvēki, kuri domā – ko nu es prašņāšu, dakterim nav laika, un mani jautājumi droši vien ir dumji.
"Patiesībā nav dumju jautājumu," saka ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš (Dr. Mauriņa Vēnu klīnika), "tikai reizēm, atkal un atkal skaidrojot vienu un to pašu, ārstiem var pietrūkt pacietības. Tādēļ prieks par zinošiem pacientiem, kuri jau paši ir uzmeklējuši informāciju par savu problēmu medijos un literatūrā un kuri ikdienā rūpējas par veselību."
Šeit būs arī U. Mauriņa atbildes uz tipiskākajiem pacientu jautājumiem.
Man nav redzams vēnu tīklojums uz kājām, bet dienas beigās kājas ir nedaudz pietūkušas – vai tas ir saistīts ar vēnu problēmām?
Var būt tāda situācija, kad cilvēkam ir slimas tikai stumbra vēnas – maģistrālās zemādas vēnas – un vēnu atzarojumi uz kājām nav redzami, tāpēc problēmas var konstatēt tikai izmeklēšanā – jāveic ultraskaņas duplekssonogrāfija. Šī diagnostika ir nekaitīga un nesāpīga, un tā dod precīzu priekšstatu par to, kas notiek kāju asinsvados. Var būt arī pretēja situācija – kad ādas vēnu tīklojums uz kājām ir tik izteikts, ka āda izskatās gluži zila, taču nekādas smaguma sajūtas nav. Tās ir tikai ādas vēniņas, kurām ir vienīgi kosmētiska nozīme un arī ārstēšana vajadzīga tīri kosmētisku apsvērumu dēļ. Cilvēks pats var mēģināt atšķirt šīs problēmas, uz brīdi atlaižoties horizontālā stāvoklī un paceļot kājas. Ja viņam ir paplašinātas zemādas vēnas – tie var būt izteikti lieli vēnu bumbuļi –, tad, atlaižoties un paceļot kājas uz augšu, tie pēc brīža saplok, savukārt ādas vēnas būtiski nemainās. Ja ir jau ādas pigmentācija, ādas sacietējumi uz apakšstilba pie potītes, ja āda ir apsārtusi, tad acīmredzot tur ir kaut kāda nopietnāka asinsvadu problēma, kas jāizmeklē ārstam. Arī sūdzības par to, ka dienas laikā kājas kļūst smagākas, ir pamats meklēt flebologa palīdzību.
Vairāk par vēnu saslimšanu diagnostiku skatiet šeit: https://venuoperacija.lv/diagnostika
Ja kājas sāp un naktīs uznāk krampji – vai tas liecina, ka ir paplašinātas vēnas?
Ne kāju sāpes, ne krampji vēnu slimību gadījumā nav ļoti raksturīgi. Pirmie simptomi vēnu problēmām ir smaguma sajūta un kāju tūska. Ja nevar īsti saprast, vai kājas pampst vai nē, tad apakšstilba priekšpusē var viegli iespiest bedrīti – ja tā kādu laiku saglabājas, tad tūska ir. Par to liecina arī zeķu atstātās rievas vai tas, ka dienas beigās grūti aizvilkt zābaku rāvējslēdzēju. Var arī izmantot mērlenti – nomērīt kājas apkārtmēru tievākajā vietā pie potītes no rīta un vakarā un paskatīties, vai tas mainās.
Ja cilvēkam ir izstarojošas sāpes pa kājas ārējo virsmu vai krampji ikru muskuļos, kas rodas naktī, atlaižoties guļus, smaguma sajūta kājās no rīta pieceļoties, tad tas visdrīzāk saistīts ar mugurkaula problēmām, ko ārstē neirologs. Sāpes var radīt locītavu, muskuļu un saišu slimības, dažādas deformācijas. Krampji ļoti reti ir saistīti ar vēnām, tie var rasties vienīgi tad, ja patiešām ir stipri traucēta venozo asiņu atplūde. Bet parasti krampji vairāk saistīti ar mugurkaula problēmām, īpaši tie krampji, kas sākas, vakarā atlaižoties guļus. Nav izslēgts, ka pacientam vienlaikus ir arī vēnu problēmas. Mēs varam kvalitatīvi veikt izmeklēšanu un noskaidrot, kuras slimības prevalē un kādā secībā tās būtu jāārstē, lai pacientam sniegtu kvalitatīvu palīdzību, bet tas ir jau komandas darbs, kurā strādā neirologs, ortopēds un arī vēnu speciālists.
Vai vēnu problēmas rodas tāpēc, ka es bieži sēžu ar sakrustotām kājām?
Šāda saistība nav pierādīta. Vēnu problēmu attīstību veicina ilgstoša sēdēšana pati par sevi, neatkarīgi no tā, vai kājas ir sakrustotas. Ilgi sēžot vienā piespiedu pozā, nedarbojas ikru muskuļi, kuri, cilvēkam staigājot, palīdz asinīm virzīties pa vēnām uz augšu. Ja ir sēdošs darbs, jācenšas tomēr ik pa laikam piecelties un izkustēties, kaut vai reizi stundā uz 5–10 minūtēm izstaigāties.
Ārsti pie visām veselības problēmām vaino lieko svaru, arī pie paplašinātām vēnām, kaut gan tādas mēdz būt arī tievajiem. Vai tiešām svars tik ļoti ietekmē vēnas?
Liekais svars nav vienīgais faktors, kas veicina vēnu slimības, bet tam ir samērā liela loma. Cilvēkiem ar lielu svaru mēdz būt kāju tūska, pat ja vēnas ir veselas. Tas saistīts ar lielu intraabdominālo spiedienu: vēdera dobumā tiek saspiesti asinsvadi, un tas rada asiņu sastrēgumu un atplūdes traucējumus. Kāds mans kolēģis no Austrijas, mērot saviem pacientiem venozo asinsspiedienu, konstatēja, ka cilvēkiem ar lieko svaru tas ir pat divreiz lielāks, nekā normāli vajadzētu būt. Parasti šiem pacientiem raksturīga visu apakšstilbu pigmentācija, tūska, nereti arī trofiskas čūlas. Ja ir šādas venozās nepietiekamības formas, tad ir jāsamazina svars. Un, pat ja pacientam tas šķiet aizvainojoši, ārstam par to jārunā, tāpat arī par citiem veselīga dzīvesveida aspektiem. Mēs nevaram pacienta vēnu problēmas skatīt pilnīgi izolēti no viņa vispārējās veselības. Ir pierādīts, ka pareizs uzturs, pietiekams kustību daudzums, arī atteikšanās no alkohola un smēķēšanas ir tās lietas, ar kurām cilvēks var uzlabot savu veselību un pagarināt mūža ilgumu.
Vai vēnu problēmas sievietēm rodas tad, ja viņas staigā augstpapēžu kurpēs?
Tas neatbilst patiesībai. Ikdienas apaviem, protams, jābūt tādiem, kuros staigājot tiktu noslogoti ikru muskuļi, bet atbilstošās situācijās var valkāt arī apavus ar augstiem papēžiem. Svarīgi ir ne tikai staigāt, bet arī atrast sev piemērotas fiziskas nodarbes. Vajadzētu 2–6 reizes nedēļā stundu vai divas veltīt nodarbībām, kas ļauj izkustināt locītavas un muskuļus un trenēt sirdi, vēlams, lai pulsa biežums nodarbību laikā palielinātos par 1,5 reizēm. Tas palīdz saglabāt ķermeni funkcionējošā stāvoklī. Cilvēkam jāatrod tādas aktivitātes, kas viņam patīk. Reizēm pacienti uzskata, ka pietiekamu slodzi dod darbs dārzā. Parasti slodze dārza darbos ir vienveidīga, netiek nodarbinātas visas muskuļu grupas. Diezgan bieži cilvēks visu ziemu ir sēdējis mājās pie televizora, bet pavasarī, kad sākas pirmie dārza darbi, ierodas pie ārsta ar akūtām vēnu problēmām. Ziemā, ņemot vērā sliktos laika apstākļus un slidenās ielas, sporta zālēm nemaz nav citas alternatīvas.
Aptiekās nopērkamas zeķes cilvēkiem ar vēnu problēmām. Kādos gadījumos tās valkāt?
Tās ir kāju tūskas profilakses zeķes, kuru materiāla blīvums ir 70, 140 vai 280 den, atkarībā no ražotāja. Nopietnām problēmām šīs zeķes neko daudz nelīdz, tikai mazliet samazina kāju tūsku un veicina asiņu plūsmu dziļajās vēnās, saspiežot virspusējās vēnas. Parasti tām ir graduēts spiediens – 100% potītes rajonā un 40% augšstilba augšpusē. Tās domātas cilvēkiem bez nopietnām venozām problēmām un var noderēt kā tūskas profilakses zeķes, piemēram, ceļojuma laikā. Pietiek ar pusgarajām zeķēm, nav obligāti vajadzīgas garās. Var gadīties, ka šīs zeķes precīzi neatbilst kājas formai un kaut kur spiež par stipru vai ir neatbilstoši lielas – tad tās gaidīto efektu nedos. Ja ir nopietnākas vēnu problēmas, ir vajadzīgas medicīniskās kompresijas zeķes. Tāpēc jānāk uz konsultāciju pie speciālista, kurš izvērtēs problēmu un nozīmēs pareizo zeķu veidu, tiks arī precīzi izmērīta kāja, lai zeķes derētu un nodrošinātu pareizu kompresiju. Atšķirībā no citām šīs zeķes ir arī izturīgas un kalpo pusgadu. Tās var likties padārgas, bet nereti, mēģinot atrast īsto variantu pašu spēkiem, cilvēki pieļauj kļūdas, vairākas reizes nopērk zeķes, kuras viņiem neder, un rezultātā iztērē vairāk naudas, nekā uzreiz vēršoties pie speciālista.
https://ameda.lv/lv/kompresijas-zekes/gilofa-style-pusgaras-zekes
Lūdzu, iesakiet man labāko ziedi, kas ārstē vēnas!
Tādas ziedes gluži vienkārši nav – ziede vēnu problēmas nerisina vispār. Lielākoties šie preparāti – ziedes, gēli vai krēmi – ātri iztvaiko un atvēsina kājas. Ja tās dienas laikā ir pietūkušas un nogurušas, tad, protams, atvēsinošais efekts liks justies labāk, bet ārstnieciskas iedarbības šiem preparātiem nav, jo ziežu sastāvdaļas līdz vēnām nemaz nenonāk. Mums ir daudz pacientu, kuri, gadiem lietojot ziedes un tērējot par tām krietnas summas, tikuši pie nopietnas alerģijas. Daudz labāk savām vēnām var palīdzēt, sākot ievērot veselīga dzīvesveida nosacījumus, bet tas ir grūtāk, nekā nopirkt kārtējo ziedi.
