Izmeklējumi sievietes reproduktīvajai veselībai
Smagas sieviešu reproduktīvo orgānu slimības bieži mēdz piezagties ārēji nemanāmi. Rūpējoties par sieviešu veselību, valsts piedāvā apmaksātas divu veidu profilaktiskās pārbaudes sievietēm – dzemdes kakla vēža pārbaudi un krūts vēža pārbaudi, tomēr lielākā daļa sieviešu šiem uzaicinājumiem neatsaucas. Kāpēc, kad un kādas pārbaudes sievietēm jāveic?
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka sievietes kūtri izmanto valsts apmaksātus dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīningus. 2015.gadā Nacionālais veselības dienests 199 109 sievietēm izsūtīja uzaicinājumus uz valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu, un tikai ceturtā daļa sieviešu jeb 49 802 šo iespēju izmantoja. Uz uzaicinājumu veikt krūts vēža skrīningu sievietes atsaucas biežāk – no 142 319 uzaicinātajām sievietēm pārbaudes veica 49 658 sievietes.
Kā uzsver ginekologi, ikvienai sievietei ir jārūpējas par sevi jau no agras jaunības un jāapmeklē ginekologs vismaz reizi gadā.
"Paralēli parastajai ginekoloģiskajai apskate noteikti ir jāveic arī padziļināti ginekoloģiskie izmeklējumi, jo slimība var aizsākties bez redzamiem simptomiem", stāsta VCA medicīnas centra "Elite" ginekoloģe, akušiere un bērnu ginekoloģe Marina Čema-Ozoliņa. "Ikviena sieviete pēc 25 gadu vecuma var iziet dzemdes kakla vēža skrīningu valsts programmas ietvaros. Šī programma paredz sievietēm no 25 līdz 70 gadu vecumam reizi trīs gados izsūtīt uzaicinājuma vēstules apmeklēt ginekologu un veikt citoloģiskās uztriepes pārbaudi. Taču, es vēlētos uzsvērt, ka gadījumos, ja meitene ir agri uzsākusi dzimumdzīvi, vai arī viņai bijuši daudzi partneri, būtu ieteicams jau agrāk nekā 25 gados sākt pārbaudes pret dzemdes kakla vēzi. Valsts arī viņām to apmaksā".
Gadījumā, ja sākotnējā analīzē tiek atklātas kādas novirzes no normas, tiek veikta padziļināta izmeklēšana – kolposkopija. Kolposkops ir speciāls mikroskops uz statīva ar kura palīdzību ārsts apskata dzemdes kaklu izteiktā palielinājumā. Kā uzsver medicīnas centra "Elite" ginekoloģe, akušiere, kolposkopijas speciāliste Dita Baumane-Auza, kolposkops ļauj ieraudzīt šūnās pavisam agras pārmaiņas, kas liecina par iekaisumu vai pirmsvēža un vēža izmaiņām. Šī procedūra ir nesāpīga un būtībā neatšķiras no parastās ginekoloģiskās izmeklēšanas, jo kolposkops netiek ievadīts ķermenī, bet tiek izmantots apskatei no ārpuses. Taču, šī izmeklēšana ir ļoti būtiska – jo ātrāk uz dzemdes kakla tiks atrastas kādas aizdomīgas izmaiņas, jo veiksmīgāk noritēs ārstēšana, un sieviete saglabās spēju ieņemt un dzemdēt mazuli.
Otra izplatītākā slimība, kas ne tikai grauj sievietes reproduktīvo veselību, bet ir arī viens no izplatītākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem sievietēm, ir krūts vēzis. VCA radioloģe-diagnostiķe, ultrasonogrāfijas speciāliste Irina Krivicka stāsta: "Ikvienai sievietei jebkurā vecumā, kura satausta krūtī kādu veidojumu, kuras krūts ir deformējusies, palielinājusies vai samazinājusies, krūtsgalā veidojas izdalījumi, vērojamas sāpes vai diskomforta sajūta krūtī vai padusē, ir jādodas uz izmeklējumu. Ja ārstam rodas aizdomas par kādu veidojumu, tiek veikta mūsdienīga krūts pārbaude – elastogrāfija. Būtībā tā ir tā pati ultrasonogrāfija, taču tajā tiek izmantots ļoti moderns aparāts – tā sauktais sonoelastogrāfs – kas mēra audu elastību, ļaujot atšķirt ļaundabīgu audzēju audus no normāliem audiem".
Ar elastogrāfu parasti veic izmeklējumus jaunām sievietēm, vai sievietēm, pēc kuru sākotnējās apskates nerodas lielas aizdomas par ļaundabīgo audzēju. Taču, kā atzīst medicīnas centra "Elite" radiologa asistente Olga Dobriņina, "zelta standarts krūts vēža agrīnā konstatēšanā ir mamogrāfs. Mamogrāfija ir krūšu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu, kas ļauj iegūt šūnu attēlu uz īpaši kontrastainas fotofilmas ar augstu izšķirtspēju".
Lai gan valsts krūts vēža skrīninga programma paredz valsts apmaksātu mamogrāfa izmeklējumu reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem, speciālisti iesaka mamogrāfiju pirmo reizi sievietēm veikt 40 gadu vecumā arī tad, ja nav vērojami kādi nelabvēlīgi simptomi. Īpaši to ir ieteicams darīt sievietēm, kuru asinsradinieki – mātes, vecmammas, tantes, ir slimojuši ar onkoloģiskām slimībām, jo krūts vēzis mēdz pārmantoties ģenētiski.
