Izmaksās 40 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju par bērna zaudējumu pēc nekvalitatīvas ārstēšanas
Rīga, 13.maijs, LETA. Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par morālā kaitējuma atlīdzības un zaudējumu piedziņu no SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" saistībā ar bērna nāvi 2007.gada martā pēc neatbilstoša nātrija hlorīda šķīduma ievadīšanas, aģentūrai LETA pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.
Attiecīgi spēkā stājies Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada spriedums, ar kuru daļēji apmierināta bojā gājušā bērna vecāku prasība un viņiem par labu piedzīta 40 000 eiro liela morālā kaitējuma kompensācija.
AT lēmums nav pārsūdzams.
Prasītāju pārstāvis ar prasību tiesā vērsās 2014.gada jūlijā katra prasītāja labā lūdzot piedzīt 400 000 eiro kā apmierinājumu par viņiem nodarīto morālo kaitējumu, kas saistīts ar viņu meitas nāvi pēc nekvalitatīvas ārstēšanas. Bojā gājušā bērna tēvs lūdza piedzīt arī apbedīšanas izdevumus un izdevumus par juridisko palīdzību.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāju meita 2007.gada martā mājās guva nelielu apdegumu krūšu rajonā, nejauši apgāžot tējas krūzi. Vecāki nolēma bērnu aizvest uz slimnīcu, lai pārliecinātos vai bērnam viss ir kārtībā. Bērns atstāts slimnīcā, kur ārstniecība bijusi nekvalitatīva, jo pēc neatbilstoša nātrija hlorīda šķīduma ievadīšanas bērna veselības stāvoklis strauji pasliktinājies un bērns nogādāts SIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā" Rīgā. Neraugoties uz mediķu pūlēm, bērns miris.
Ar spēkā stājušos spriedumu krimināllietā pēc Krimināllikuma 138.panta otrās daļas, par profesionālo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kas bija par iemeslu cietušā nāvei, sodīts ārstējošais ārsts. Tā kā nekvalitatīvu ārstniecību veica atbildētājas darbinieki, pamatojoties uz Civillikuma 1639., 1782.pantu, civiltiesiska atbildība par nodarīto kaitējumu jāuzņemas ārstniecības iestādei - atbildētājai.
Jau ziņots, ka mirušās meitenītes vecāki Igors un Kristīna Magnovski Ventspils tiesā vērsās ar civilprasību pret Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, prasot piedzīt zaudējumus un 800 000 eiro lielu morālo kompensāciju. Ventspils tiesa 2015.gada martā šo prasību apmierināja daļēji, nospriežot piedzīt no slimnīcas par labu Igoram Magnovskim morālo kompensāciju 50 000 eiro apmērā un tikpat lielu summu par labu Kristīnai Magnovskai. Prasība noraidīta daļā par juridiskās palīdzības sniegšanas izdevumiem, kas vecākiem iepriekš radušies krimināllietas iztiesāšanas gaitā.
Šis spriedums tika pārsūdzēts, un 2015.gada 28.oktobrī Kurzemes apgabaltiesa apelācijas instancē izskatītajā civillietā lēma par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu no slimnīcas 70 000 eiro apmērā.
Saistībā ar meitenītes Annas Magnovskas nāvi vairāku gadu garumā visās tiesu instancēs tika iztiesāta krimināllieta, kā rezultātā toreizējais Ventspils slimnīcas ārsts Dzintars Marnauza tika atzīts par vainīgu profesionālo pienākumu nepienācīgā pildīšanā, kas bijis par iemeslu cietušā nāvei. Zemgales apgabaltiesa pagājušā gada pavasarī piesprieda Marnauzam nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un 10 mēnešiem, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz vienu gadu. Spriedums spēkā stājās pagājušā gada aprīlī. 2014.gada nogalē Valsts prezidents Andris Bērziņš Marnauzu apžēloja, ar šo apžēlošanas aktu Marnauzu atbrīvojot no papildsoda - gadu ilgā lieguma strādāt ārstniecībā.
Divus gadus vecā meitenīte 2007.gada martā Ventspils slimnīcā bija nonākusi ar nelielu applaucējumu. Meitenīte mira nātrija hlorīda pārdozēšanas dēļ. Viņas organismā 0,9% nātrija hlorīda vietā bija ievadīts, visticamāk, 10% nātrija hlorīds. Ventspils slimnīcā meitenītes stāvoklis pasliktinājās, un viņa tika nogādāta Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur pāris dienas vēlāk nomira.
