Ilglaicīgākais medicīnas izdevums "Latvijas Ārsts"svin 25 gadu jubleju
Žurnāls "Latvijas Ārsts", ko izdod Latvijas Ārstu biedrība, 13. jūnijā atzīmēs 25 gadu jubileju. Profesionālais medicīnas izdevums "Latvijas Ārsts" savu darbu sācis grūtos vēsturiski politiskajos apstākļos, kad katrs iespieddarbs tika pakļauts stingrai cenzūrai. 25 gadu laikā žurnāls kļuvis par labāko un stabilāko medicīnas žurnālu nozares speciālistiem, kuru atzinīgi vērtē pašmāju mediķi un citu valstu ārstu profesionālās organizācijas.
Atzīmējot žurnāla "Latvijas Ārsts" 25 gadu jubileju, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīko svinīgu sēdi, kurā ar zinātniskiem referātiem uzstāsies Latvijas Ārstu biedrības idejas autori un dibinātāji – Ivars Krastiņš, pirmais LĀB prezidents, Bertrams Zariņš, Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs, 1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizators, Aigars Migals, Latvijas Ārstu biedrības idejas autors un citi referenti. Pasākuma svinīgajā daļā LĀB izteiks pateicību un pasniegs apbalvojumus par izcilu darbu žurnāla "Latvijas Ārsts" tapšanā. Būs arī vēsturisks atskats uz žurnāla veidošanās procesu, ārsta portrets fenotipologa skatījumā un nākotnes prognozes, analizējot jaunus medicīnas informācijas nodošanas veidus.
1989. gada 23. jūnijā Rīgā notika 1. Vispasaules latviešu ārstu kongress. Tas bija 20. gs. svarīgākais notikums Latvijas medicīnā. Idejas autors bija Bertrams Zariņš, ideju Latvijas PSR valdības līmenī īstenoja Viktors Kalnbērzs, bet īstenoja Vilnis Dzērve, Indulis Ozols, Haralds Jansons, Iveta Ozolanta, Juris Leja, Jānis Meikšāns, Ivars Krastiņš un vairāki citi latviešu ārsti. Bertramam Zariņam izdevās noorganizēt lidmašīnu no Helsinkiem, lai atvestu svešatnes latviešu ārstus, un tā bija pirmā lidmašīna, kas no Rietumu valstīm nosēdās Rīgā pēc četrdesmit piecu gadu pārtraukuma. Kongress bija tik nopietns izaicinājums, ka gatavošanās periodā izdevās lauzt kompartijas uzstādījumu, ka latviešiem nepienākas savs medicīnas žurnāls. Latvjas Ārtu biedrības prezidents, žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis, atceroties saka: "Visu 1989. gada pavasari virinot dažādu funkcionāru durvis, Latvijas Ārstu biedrībai izdevās saņemt atļauju kongresa laikā izdot žurnālu "Latvijas Ārsts".
Pirmo žurnāla "Latvijas Ārsts" numuru veidoja redakcija – Ilmārs Lazovskis, Jānis Vētra, Māris Baltiņš un es. Izdošanu organizēja Aivars Zvirbulis, drukas darbus kārtoja Talsu tipogrāfijas direktors Harijs Poļevskis, bet māksliniece bija Inta Bērente. Pirmā žurnāla mākslinieciskais noformējums ar Miervalža Poļa gleznu "Teriaka gatavošana" uz vāka uz visiem laikiem paliks izcilākais dizaina darbs medicīnas izdevējdarbībā". Jaunais žurnāls bija krāšņs, bagātīgi ilustrēts, 120 lpp. apjomā, A4 formātā, un tagad ir bibliogrāfisks retums (cena tolaik bija 4 rbļ.). Pirmā žurnāla numura lasītāji bija 1. Vispasaules latviešu kongresa dalībnieki. Profesors Arnis Vīksna atceras: "23. jūnija pēcpusdienā, kolēģu rokās nonāca senilgotais žurnāls ar nosaukumu "Latvijas Ārsts", kas rekordīsā laikā, 40 stundās, bija iespiests Talsu tipogrāfijā. Uz Bērnu klīnisko slimnīcu, kur notika kongresa kārtējā sēde, to atveda divi pārguruši, bārdas rugājiem apauguši, toties smaidīgi vīri – Pēteris Apinis un Māris Baltiņš".
Žurnāls "Latvijas Ārsts" ir viens no retajiem Atmodas laika izdevumiem, kas ne tikai sevi skaļi pieteica, iznākot pirmoreiz, bet tā arī turpina iznākt katru mēnesi. Redakciju vadījušas ārstes Renāte Helda, Aija Tula Rijkure,Vita Vītola, Daiga Onužāne, Kamena Kaidaka, katra pienesot žurnālam kaut ko no savas profesionalitātes, darba mīlestības, talanta un zināšanām. Laika gaitā pazaudējis savu politisko un sociālo aktivitāti, samazinājis vēsturisko un hronoloģisko pienesumu, bet izveidojies par ļoti profesionālu izdevumu, kuru pamatoti par labāko uzskata ne tikai bijušajā Austrumeiropā, bet pēc daudziem kritērijiem min kā piemēru arī Rietumeiropas ārstu profesionālajās organizācijās.
Žurnāla "Latvijas Ārsts" 25 gadu jubilejai veltītā svinīgā sēde notiks 13. jūnijā plkst. 13.00 Splendid Palace Elizabetes ielā 61, Rīgā.
