Apdrošinātājs: Ik gadu saistībā ar dzīvo radību sagādātām traumām apdrošināšanas atlīdzību pieprasa vairāki simti cilvēku

Dzīvā daba ir skaista un pārsteidzoša, taču var kļūt arī bīstama. Katru gadu vairāki simti cilvēku vēršas pie AAS BALTA (PZU grupa) ar atlīdzību pieteikumiem, kas saistīti ar dzīvo radību sagādātām traumām – kodumiem, skrāpējumiem, sasitumiem un pat lūzumiem. Visbiežāk cilvēki gūst traumas no saviem mājas mīluļiem – kaķiem un suņiem, kā arī lauksaimniecības dzīvniekiem. Tomēr nereti negadījumi saistīti arī ar savvaļas radībām – čūskām un dažādiem kukaiņiem, kuru kodumi var būt arī letāli. Arī šogad saņemti jau 53 atlīdzību pieteikumi par kodumiem un citiem dzīvnieku un kukaiņu izraisītiem negadījumiem.

Karstā laikā īpaši jāuzmanās no savvaļas mošķiem

Katru vasaru apdrošinātāajs saņem atlīdzību pieteikumus par čūsku kodumiem un smagām alerģiskām reakcijām, ko izraisa lapsenes vai irša dzēliens.

Karstā laikā ir sevišķi jāuzmanās no čūskām, kas labprāt izlien no paslēptuves pasildīties saulītē. Latvijā sastopamas trīs čūsku sugas – zalktis, gludenā čūska un odze. Pēc odzes koduma cilvēkam var parādīties ļoti smaga alerģiska reakcija, kas var novest pat pie letāla iznākuma, ja cilvēks savlaicīgi nesaņem palīdzību. Nepatīkams, kaut arī ne tik bīstams, var būt arī zalkša kodums. Zalktis nav indīgs, taču tā kodums tik un tā var beigties ar tūsku un nepieciešamību meklēt ārsta palīdzību. Turklāt nemaz nav jābrien mežā – lielākoties šādi negadījumi notiek piemājas teritorijā, kur ieklīdusi čūska. Bet, protams, jāpiesargājas arī sēņotājiem, sevišķi sniedzoties pēc bekām kādas zaru vai lapu kaudzes tuvumā. Jāuzmanās arī peldoties, jo apdrošinātāji ik pa laikam saņem arī atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kas notikuši, peldētājam nespējot sadalīt ūdens klaju ar čūsku.

“Katru gadu mēs saņemam vismaz četrus piecus atlīdzības pieteikumus, kas saistīti ar čūsku kodumiem, un izmaksātās atlīdzības sasniedz gana lielas summas. Ja iekodusi čūska, svarīgi ir neapjukt un uzreiz izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113. Neatliekamā palīdzība noteikti ir jāizsauc, jo ne vienmēr cilvēks var būt drošs, ka viņam nav iekodusi odze, un cietušajam pēc čūskas koduma palīdzība ir jāsaņem pēc iespējas ātrāk,” iesaka BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, atpūšoties dabā vai pat tikai pusdienojot dārzā, ir kukaiņi. Sevišķi uzmanīgiem jābūt piknikotājiem, kuri dažādus dzērienus malko no pudeles. Cukuroti dzērieni pievilina lapsenes, bet pudelē kukaini ir ļoti grūti pamanīt, un iedzert šādu malku ir bīstami – lapsenes kodums mutē vai rīklē var beigties ar anafilaktisko šoku. Diemžēl pērn šāds gadījums ar letālu iznākumu fiksēts arī BALTA pieredzē, tāpēc apdrošināšanas eksperte iesaka, kad vien tas iespējams, dzērienu baudīt no glāzes, nevis pudeles vai skārdenes, kur kukainis nav redzams, kā arī dzeršanai izmantot salmiņu.

Traumējošākie mājdzīvnieki – suņi, kaķi, liellopi

Foto: Freepik.com/ yanalya

Runājot par mājdzīvniekiem, visvairāk atlīdzību ik gadu tiek pieteikts par traumām, kas gūtas suņa koduma rezultātā. Otro vietu šajā topā ieņem kaķi, kas savus saimniekus saskrāpē vai pinas pa kājām, izraisot kritienu un dažādus sasitumus un pat lūzumus, bet trešajā vietā, lai cik pārsteidzoši tas šķistu, ir govis. 

“Visvairāk atlīdzību pieteikumu saņemam no suņu īpašniekiem, kurus pašus vai ģimenes locekļus sakoduši mājas mīluļi. Lielākoties ne ļaunprātīgi, bet gan pārpratuma rezultātā: vai nu suns ir iztraucēts ēdot, – un te visbiežāk grēko bērni, izvēloties nepiemērotu brīdi četrkājainā drauga samīļošanai, – vai arī rotaļa beigusies neveiksmīgi, un reizēm tiek sakosti cilvēki, kas mēģina izšķirt sava suņa strīdu ar svešu suni. Jāapzinās, ka suns ir un paliek dzīvnieks, lai cik gudrs arī būtu un lai cik pārliecināts justos saimnieks par to, ka savu lolojumu labi pazīst. Jebkurš dzīvnieks ir neprognozējams,” atgādina speciāliste.

Liellopu izraisīti nelaimes gadījumi notiek krietni retāk, toties parasti beidzas ar pamatīgām traumām, jo zirgs vai govs gan ir labdabīgi, taču arī ļoti smagi dzīvnieki. Apdrošināšanas kompānijas pieredzē ir gadījumi, kad govs kūtī paslīd un uzkrīt saimniekam uz kājas, salaužot pēdas kaulu, vai ar ragu trāpa pa pieri, kas cilvēkam beidzas ar lielu plēstu brūci un smadzeņu satricinājumu. Šādos gadījumos nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību apmērs ir krietni lielāks par standarta atlīdzību, jo parasti izmaksātā kompensācija par pašu traumas faktu sasniedz pat vairākus simtus eiro, turklāt tiek kompensēti ārstēšanās izdevumi un izdevumi par dienām, kad cilvēks ārstējas stacionārā.

Visos gadalaikos jāatceras arī par ērcēm!

Vislielākais atlīdzības pieteikumu skaits apdrošinātāja statistikā saistīts ar ērču kodumu izraisītām saslimšanām – gadā tādu ir vairāk par 100. Vasara ir laiks dažādām aktivitātēm dabā, kas savukārt nozīmē gatavās izpriecas ērcēm, kuras vasarā ir ļoti aktīvas – to kodums var beigties ar ērču encefalītu vai Laimas slimību, kas nozīmē ilgstošu un visai dārgu ārstēšanos. Tāpēc pa brikšņiem un kupliem zāles puduriem ieteicams brist apģērbā, kas neļauj ērcēm daudz vaļas – garās biksēs, kreklā ar garām piedurknēm, apģērbā no slīdīga auduma, pa kuru ērcei grūti rāpties, un baltās drēbēs, lai sīko kukaini laikus pamanītu. Pret ērču encefalītu pasargās savlaicīga vakcīna, bet pret Laimas slimību vakcīnas nav, tāpēc vismaz finansiālai pasargātībai ieteicams apdrošināties.

Apdrošinātājs atgādina – lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, pret visu dzīvo jāizturas ar cieņu.

Ko darīt, ja iekodusi čūska?

• Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 113;
• Nomierini un noguldi cietušo, lai viņš pēc iespējas mazāk kustinātu sakosto ķermeņa daļu. Tas kavēs strauju indes izplatīšanos;
• Cietušajam jāuzņem pēc iespējas vairāk šķidruma;
• Sakostā ķermeņa daļa jāpaceļ augstāk par pārējo ķermeni;
• Uz koduma vietas jāuzliek kaut kas auksts;
• Nekādā gadījumā nav ieteicams uz koduma vietas likt žņaugu vai pārsējus, kā arī nedrīkst čūskas indi mēģināt izsūkt ar muti un dot kādus medikamentus, jo tas var pasliktināt cietušā stāvokli.

Lai sevi pasargātu no čūskas koduma:

• jāpievērš uzmanība, vai tuvumā nav dzirdama šņākšana, jo odzes par savu klātbūtni brīdina šņācot;
• pastaigājoties pa pļavu vai mežu, jāizvēlas piemēroti apavi; ar basām kājām staigāt nav ieteicams;
• sēņojot, ogojot vai vienkārši pastaigājoties, jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, jo čūskām nepatīk vibrācija.