Ieteikumi stiprām un veselām locītavām
No osteoartrīta cieš aptuveni 150 miljoni pasaules iedzīvotāju, turklāt šis skaitlis ar katru gadu tikai pieaug un ir viens no biežākajiem invaliditātes cēloņiem pasaulē.
Lai gan vēsturiski osteoartrīts tika uzskatīts par tikpat dabīgu novecošanās izpausmi, kā matu nosirmošana, mūsdienu ārsti nonākuši pie viennozīmīga kopsaucēja, ka osteoartrīts ir nevis nelabvēlīgu faktoru izraisīts, bet gan aktīva un ārstējama locītavu slimība.
"Cilvēkam novecojot, kauli ar katru gadu kļūst aizvien trauslāki. Pēc 30 gadu vecuma cilvēks gadā zaudē aptuveni 1% no kaulu masas. Savukārt ar osteoporozes izraisītiem lūzumiem saskaras katra trešā sieviete pēc 50 gadu vecuma un katrs astotais vīrietis pēc 70 gadu vecuma. Ar gadiem nolietojas arī skrimslis, kas pārklāj locītavu kustīgās virsmas. Skrimšļiem nodilstot, pieaug risks saslimt ar locītavu slimībām, no kurām izplatītākā ir osteoartrīts – skrimšļi kļūst nelīdzeni, kaulu gali sāk berzties viens pret otru, veidojas vietējs iekaisums, kustību ierobežojums un sāpes," skaidro Vidzemes slimnīcas traumatoloģijas nodaļas virsārsts Aivars Baurovskis.
Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ilgstošai locītavu veselībai ir sabalansēta slodze. Diemžēl nesabalansēta un vienveidīga slodze locītavām nodara vairāk slikta nekā laba. Fiziska darba darītājiem slodze jāplāno tā, lai ik pēc laika būtu jāmaina ķermeņa poza un slodzes veids, pareizi celt un pārvietot smagumu, labāk nest divas nepilnas somas nekā vienu pilnu, izmantot palīgierīces, kas atvieglo darbu, laiku pa laikam atpūsties un pavingrot. Otra cilvēku grupa, kura bieži sastopas ar locītavu problēmām, ir aktīvi sportotāji. Pat vienkārša skriešana locītavām rada diezgan lielu slodzi, īpaši izvēloties pārāk lielu intensitāti vai pārāk garu distanci. Slodzei ir jābūt regulārai un sabalansētai, jo tad tiek uzlabota asinsrite un audu barošana skrimslī.
Lai saglabātu locītavu veselību maksimāli ilgi, būtiski ir izvairīties no locītavu veselību apdraudošiem faktoriem. Viens no tiem ir palielināts svars, kas diemžēl rada lielu papildu slodzi ceļu un potīšu locītavām. Katrs liekais kilograms slodzi locītavām palielina līdz pat trīs reizēm, tādejādi veicinot to bojāšanos. Tāpat būtiski lietot uzturā vairāk augļu un dārzeņu, kā arī Omega-3 taukskābju saturošus produktus (piemēram, zivis un zivju eļļa). Lai vecinātu skrimšļu reģenerāciju, profilaksei lietojami glikozamīnu un hondronitīnu saturoši preparāti. Glikozamīns sekmē skrimšļa reģenerāciju – mikroplaisu un nelielu bojājumu sadzīšanu, lai šie procesi nevarētu tālāk veicināt skrimšļa nodilumu, bet hondroitīns piesaista ūdeni un padara skrimšļa virsmas desmitreiz slidenākas par ledu. Diemžēl ar gadiem organisms pats vairs nespēj izstrādāt šīs vielas nepieciešamajā daudzumā, tāpēc tās ieteicams uzņemt ar preparātiem.
"Visbiežākais locītavu sāpju iemesls ir skrimšļa nodilumi, kas veidojas dzīves laikā. Ja agrāk tas parādījās ap 60 gadu vecumu, tad tagad par šādām problēmām sūdzas aizvien jaunāki cilvēki. Iemesli rodami gan neatbilstošā uzturā, gan mazkustīgā dzīvesveidā, gan arī iedzimtībā. Turklāt lielāka nosliece, sakarā ar hormonālo sistēmu, ir sievietēm. Nonākot pie slēdziena par nopietnām locītavu problēmām, viens risinājums ir klasisko medikamentu lietošana, taču pieejami arī alternatīvi ārstēšanas līdzekļi," stāsta A.Baurovskis.
