Hosams Abu Meri ar Rīgas mēru un nozari pārrunā veselības tūrisma veicināšanas jautājumus
Šodien, 13. jūnijā, veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras pārstāvjiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, lai pārrunātu veselības tūrisma veicināšanas jautājumus.
Veselības tūrists ir fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts un kura saņem plānveida medicīnas pakalpojumus Latvijā, kas netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. Veselības tūristi Latvijā klātienē vairāk izmantojuši dārgākos ārstniecības pakalpojumus - bariatrijas operācijas, neauglības ārstēšanu un medicīnisko apaugļošanu, plastisko ķirurģiju, zobārstniecību u.c. Veselības tūristi sniedz jūtamu pienesumu ekonomikā. 2022. gadā klātienes un telemedicīnas pakalpojumus kopumā izmantojošo veselības tūristu skaits sasniedza 42 159, kuru izdevumi par saņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem Latvijā sasniedza 11,35 miljonus eiro. Papildus jāņem vērā vēl līdzekļi, ko veselības tūristi samaksā par citiem pakalpojumiem – naktsmītnēm, ēdināšanu, transportu utml.
Lielāko finansiālo pienesumu snieguši veselības tūristi no Lielbritānijas un Lietuvas, bet Latvijas stratēģisko valstu mērķa tirgu sarakstā iekļautas arī: ASV, Dānija, Igaunija, Īrija, Norvēģija, Somija, Vācija, Zviedrija.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri norādīja, ka šā gada martā Ministru kabinetā ir apstiprināts rīcības plāns veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jeb veselības tūrisma attīstībai 2024.-2027.gadam, kurā plānots palielināt gan ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu, gan ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus. Tas paredz līdz 2027. gadam palielināt ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem eiro, kā arī palielināt ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu par 20%. Vismaz 10 ārstniecības iestādēm iecerēts ieviest starptautiskus kvalitātes sertifikācijas procesus, t.sk. starptautiski atzītus, attiecībā uz pacientu apkalpošanas kvalitāti. Viens no mērķiem ir arī veicināt ārstniecības personu noturēšanu valstī veselības aprūpes sistēmā, un panākt šobrīd ārzemēs strādājošo Latvijas ārstniecības personu ieinteresētību atgriezties darbā Latvijā. Paredzēts attīstīt arī jaunus eksportspējīgus veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, gēnu testus; personalizētu terapiju un medicīniskās rehabilitācijas programmas, kas izstrādātas, balstoties uz gēnu testiem; atkarību slimību medicīniskās rehabilitācijas programmas.
Hosams Abu Meri uzsvēra, ka veselības tūrisma tēma ir jautājums, ko pastāvīgi iekļauj darba kārtībā, tiekoties ar citu valstu veselības ministriem, vēstniekiem un veselības sektora pārstāvjiem, aicinot attiecīgās valsts iedzīvotājus apmeklēt Latvijas ārstniecības iestādes, izmantot augstākās medicīniskās izglītības apgūšanas iespējas Latvijā un ietvert veselības tūrisma jautājumus divpusējos valstu sadarbības līgumos.
