HOLANGĪTS
žultsvadu iekaisums. Parasti holangīts ir bakteriālas dabas un pievienojas žultsakmeņu slimībai, holecistītam vai pankreatītam. Galvenais faktors, kas veicina baktēriju iekļūšanu žultī, ir žults sastrēgums, kuru izraisa kopējā žultsvadā iestrēdzis akmens, saaugumi, iekaisums, kā arī aizkuņģa dziedzera galvas sabiezējums. Veicinošie faktori ir organisma pretestības zudums, vecums, zarnu disbakterioze. Holangīts var būt akūts un hronisks. Klīniskā ainā tipiskas ir sāpes aknu apvidū, slikta dūša, reizēm vemšana, neliela dzelte, paaugstināta t°, aknu un liesas palielināšanās, leikocitoze. Žultī atrod baktērijas (zarnu nūjiņas, streptokokus, stafilokokus u.c). Izšķir vienkāršo (katarālo) un strutaino holangītu. Dažreiz holangīts var komplicēties ar aknu abscesu vai aknu cirozi. Ārstēšana. Žults sastrēguma likvidēšana (operācija), pretmikrobu līdzekļi, kūrortterapija (Esentuki, Truskaveca, Druskininki u.c).
